Uldis Šmits: “Zapad” scenārijs caur Kremļa brillēm 5
Krievijas un Baltkrievijas aizsardzības ministrijas pagājušā mēneša beigās mazliet apmierināja sabiedrības interesi un nodeva atklātībai manevru “Zapad” scenārija, ja tā var sacīt, lirisko daļu, kas tika apcerēta arī mūsu presē.
Īsam atgādinājumam: triju “ieinteresēto valstu” jeb Veišnorijas, Lubenijas un Vesbarijas koalīcija cenšas “destabilizēt situāciju” Baltkrievijā un panākt tās attiecību pasliktināšanos ar sabiedroto Krieviju, kura “saskaņā ar esošo normatīvi tiesisko bāzi” sniedz Baltkrievijai palīdzību cīņā pret tur iesūtīto teroristu un diversantu grupām.
Veišnorija un abi pārējie nelietīgie veidojumi, protams, ģeogrāfiski atrodas Baltijas valstu un Polijas teritorijā (vai tad nav dzirdēts, ka Lietuvā tiek sagatavotas bruņotas bandas, kas nonāk Baltkrievijā). Kā “destabilizāciju” varētu uztvert protesta demonstrācijas (tādas Minskā paretam notiek). Tas, cik noprotams, būtu pamatots iemesls provokācijas izraisījušo veišnoriešu, lubeniešu un vesbariešu pārmācīšanai (vai, iespējams, “atbrīvošanai” 1940. gada stilā).
Baltkrievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks Oļegs Belokoņevs apgalvoja, ka scenārijs tapis, balstoties uz reālajām norisēm “Tuvajos Austrumos un Eiropā”, kur redzam “nelikumīgu bruņotu grupējumu, starptautisko separātistu un teroristu organizāciju aktivitāšu pieaugumu, kas saņem atbalstu no ārienes”.
Tā ir pilnīga taisnība, jo šim aprakstam atbilst gan Krimā pieredzētā “zaļo cilvēciņu” rosība, gan Donbasā izveidoto separātisko t. s. “tautas republiku” nelikumīgo bruņoto formējumu izdarības, kas turklāt “saņem atbalstu no ārienes”. Respektīvi, no Maskavas. Vienīgi Belokoņeva stāsts nepavisam netika attiecināts uz iepriekš minētajiem konkrētajiem gadījumiem. Scenārijā agresoru loma ir atvēlēta “rietumniekiem”.
Tiesa, īstie rietumnieki, rīkodami mācības, tāpat mēdz izgudrot dīvainas situācijas, kad, teiksim, Šveice dod pretsparu franču iebrucējiem, kas uzglūn Ženēvas banku seifiem, taču nevienam nenāk prātā saistīt armijnieku fantāzijas lidojumus ar aktuālo politiku reģionā. Un kaut kādi korektuma ietvari tomēr pastāv. Francijas ģenerālštāba simulācijas neparedz kodoltriecienu Bernei.
“Zapad” šāgada un agrākajos izfantazētajos scenārijos – ja arī tajos iekļautas zināmas blefa un iebiedēšanas ainas – starp rindām ir izlasāms, caur kādām brillēm Kremļa aprindas uzlūko pasauli visā nopietnībā. Skatiens pirmām kārtām vērsts uz Austrumeiropu un kaimiņzemēm, kuras tiek iztēlotas par draudu perēkļiem, piedēvējot “ieinteresētajām valstīm” noziedzīgus nodomus. Līdzīgus tiem, ko Putins jau īstenojis Ukrainā, kas viņa uztverē varbūt ir tikai neeksistējoša Lubenija vai Vesbarija.
Var rasties iespaids, ka “Zapad” scenāristi smēlušies iedvesmu no Krievijas televīzijas kanālu raidījumiem. Patiesībā militāristi un propagandisti strādā kopējās hibrīdkara lietas labā. Tēzes un izpausmes reizēm ir itin komiskas, toties sekas – traģiskas. Ar to jārēķinās, jo tuvākajā laikā briļļu nomaiņa Kremlī nav plānota.
Svarīgākais ir jautājums, cik labi mēs un īpaši mūsu politiķi šo realitāti redz.
