Zaļās idejas tikai kā piesegs? 6
“Es esmu nikns! Mūsu partija ir briesmās! Organizācijas ideoloģiskais skelets vairs nespēj turēt jauno biedru pieplūdumu, jo daudzi no viņiem nav patiesi zaļo vērtību piekritēji, bet gan cenšas ar partijas starpniecību tikt pie varas. Turklāt partija joprojām dzīvo pēc programmas, ko uzrakstīju pirms desmit gadiem, kaut pasaulē pa šo laiku daudz kas mainījies,” ar šādu uzsaukumu sestdien Latvijas Zaļās partijas kongresā (LZP) valdes priekšsēdētāja amatu centās atgūt kādreizējais partijas līderis Indulis Emsis. Tomēr delegātu vairākums izvēlējās organizācijas vadīšanu arī turpmāk uzticēt pašreizējam valdes priekšsēdētājam Edgaram Tavaram.
Tavara valdīšanas laikā LZP ir krietni pieņēmusies skaitā un tās biedru skaits sasniedzis 800 cilvēkus. Tādēļ tradicionālajā LZP kongresu norises vietā – Latvijas Kara muzejā – delegātiem kļuvis par šauru un sestdien viņi pulcējās krietni plašākajā Ādažu Kultūras centrā. Taču reizē ar partijas biedru skaita palielināšanos augušas arī partijas ambīcijas un iekšējās nesaskaņas. Tas satraucis arī LZP politiskos partnerus. “Lūdzu, saglabājiet vienotu partiju, jo jebkura šķelšanās rada grūti prognozējamas sekas. Lūdzu, atcerieties, ka burtu salikumā ZZS jūs, zaļie, esat pirmie. Lūdzu esiet un palieciet valdošās koalīcijas uzticami dalībnieki,” savā uzrunā LZP biedriem lūdzās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš pats formāli pārstāv citu ZZS spēku – Liepājas partiju. Kongresā kā viesi bija ieradušies arī citi LZP partneri – partijas “Latvijai un Ventspilij” pārstāvis Guntis Blumbergs un ZZS priekšsēdētājs Armands Krauze. Citkārt viesi drīz pēc pieklājības uzrunām steidz nozust no šādiem pasākumiem, bet šoreiz viņi uzkavējās ilgāk, sekoja vadības vēlēšanu gaitai un rūpīgi vēroja LZP delegātu noskaņojumu.
Kaut gan LZP vadība savās uzrunās uzsvēra, ka partija ir demokrātiska organizācija, kongresa darba kārtība par to īsti neliecināja – vispirms tika izvirzīti valdes locekļi (vairākas reģionālās nodaļas izvirzīja E. Tavaru, savukārt LZP valdes loceklis Askolds Kļaviņš – I. Emsi), bet debates bija ieplānotas tikai pēc vēlēšanām. Arī jautājumus kandidātiem nebija ļauts uzdot, kaut atsevišķi delegāti to vēlējās. Tādēļ kandidātu apspriešanu labāk varēja novērot nevis tribīnē, bet gan Ādažu Kultūras centra gaiteņos. Visskaļākie Emša kritiķi un Tavara atbalstītāji bija Jūrmalas nodaļas pārstāvji. Šai nodaļai ir sarežģītas attiecības ar pārējām kopš partijas valdes mēģinājuma no LZP izslēgt Jūrmalas mēru Gati Truksni. Tavars toreiz nostājās jūrmalnieku pusē. “Emsis ir kā pavārs, kas ieradies pagaršot un kritizēt cita pavāra sagatavotu zupu, bet tā pagaršos, ka nekas vairs pāri nepaliks,” pukojās Juris Fogelis (Jūrmalas nodaļa). Cits šīs nodaļas pārstāvis Jānis Vilnītis savukārt atgādināja, ka Emsis, kurš apšauba partijas jaunbiedru “zaļo domāšanu”, pats pirms pāris gadiem diskusijā par augstsprieguma līnijas būvēšanu caur Ķemeru nacionālo parku vairāk nostājies “Latv- energo”, nevis dabas aizstāvju pusē. Emsis savukārt skaidroja, ka konkrētais projekts bija saņēmis pozitīvu novērtējumu par ietekmi uz vidi: “Tur bija ieguldīts liels darbs, un nebūtu pareizi to izmest miskastē tikai tādēļ, ka mums tas nepatīk.” Lūgts sīkāk pamatot savas bažas par jauno biedru neuzticamību zaļajām vērtībām, Emsis atbildēja: “Manuprāt, pašlaik Zaļajai partijai būtu veselīgi nedaudz padzīvot opozīcijā. Pieredze liecina, ka tādos apstākļos laimes meklētāji ātri atbirst un paliek tikai tie, kas patiešām tic partijas idejām.”
Šoreiz gan mazākumā palika viņš pats. Kongresa balsojumā no 477 delegātiem Tavaru atbalstīja 302, bet par Induli Emsi tika atdotas 173 balsis. Divos biļetenos tika izsvītroti abi kandidāti. “Aizvadītais gads bija ļoti saspringts, un saskārāmies ar vairākiem smagiem jautājumiem. Tagad ar dubultu sparu būs jāķeras pie veco un jauno biedru saliedēšanas, kā arī programmas pilnveidošanas,” savas nākamā darba cēliena prioritātes iezīmēja Tavars. Partijas valdē tika ievēlēts aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, partijas Jūrmalas nodaļas vadītājs un Jūrmalas domes deputāts Jānis Lediņš un Ogres pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dimants. Darbu valdē turpina Askolds Kļaviņš, kura pilnvaru laiks vēl nav beidzies. Termiņš turpinās arī abiem LZP līdzpriekšsēdētājiem Viesturam Sileniekam un Ingmāram Līdakam.
Pēdējos gados LZP izdevies krietni nostiprināt savas pozīcijas varā. Partijas biedru skaits pieaudzis līdz 800 cilvēkiem. Tai ir 32 reģionālās nodaļas, 59 deputātu vietas dažādās pašvaldībās, septiņi mandāti Saeimā, divi ministru portfeļi (aizsardzības un veselības), nosacīti savējais ir arī Valsts prezidents, bijušais partijas vadītājs Raimonds Vējonis. Tomēr vairāki runātāji debatēs kritizēja partijas piekāpīgo nostāju koalīcijā. Sak’, ar tādiem varas instrumentiem rokās zaļās vērtības vajadzētu aizstāvēt daudz stingrāk un arī pārstāvniecībai valdībā būtu jābūt lielākai. Ambiciozākie biedri pat bija sagatavojuši rezolūciju, kurā partijas vārdā pauž gatavību uzņemties vadīt Izglītības un zinātnes ministriju, jo pašreizējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) esot zaudējis gan LZP, gan tautas uzticību. Tomēr šis dokuments netika apstiprināts. Kā skaidroja LZP līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka – neuzticības izteikšana “Vienotības” ministram būtu koalīcijas līguma pārkāpums.
