Ceļot uz Lielbritāniju varēs bez vīzas, bet strādāt drīkstēs tikai pastāvīgi dzīvojošie 5
Britu mediji ir radījuši pamatīgu paniku Eiropas Savienības (ES) pilsoņos, paziņojot, ka pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no ES šā gada 31. oktobrī tiks izbeigta brīvā kustība, aizmirstot pieminēt, ka ES pilsoņu tiesības netiks apdraudētas, ja vien viņi būs ieguvuši jauno rezidenta statusu – “settled” vai “presettled”, pie tam pieteikties statusam varēs līdz pat 2020. gada beigām.
Jaunais statuss ar retiem izņēmumiem ir nepieciešams visiem eiropiešiem, arī maziem bērniem, tas garantēs teju visas britu pilsonības dotās priekšrocības. Uz tiem, kuriem jaunā rezidenta statusa nebūs, attieksies dažādi ierobežojumi, arī aizliegums strādāt, ja vien alga nesasniegs zināmu līmeni.
Lai noskaidrotu, cik viegli pieteikties jaunajam statusam, “LA” uz sarunu aicināja AK dzīvojošo Inesi Asermani, kura kopš vasaras sākuma strādā par eiropiešu rezidences statusa atbalsta konsultanti. Britu Iekšlietu ministrija finansē šādus konsultantus, lai palīdzētu eiropiešiem, kuriem pašiem pieteikšanās rezidenta statusam tiešsaistē dažādu iemeslu dēļ neizdodas.
Ko šāds konsultants dara?
I. Asermane: Mūsu uzdevums ir palīdzēt eiropiešiem nokārtot šo statusu. Pie mums palīdzību meklē cilvēki, kuriem nav saprotama sistēmas tehniskā daļa vai angļu valoda. Palīdzība vajadzīga arī tiem, kuri iesākuši procesu, bet nevar pabeigt. Par to samaksu neprasu, neesmu tiesīga ņemt no cilvēkiem naudu, tas ir valsts pasūtījums.
Informācijas par jauno statusu it kā ir pietiekami, bet daudzi nezina, kas tas ir. Pie manis vēršas pat tādi, kuriem ir labi amati, laba angļu valoda, taču līdz viņiem šī informācija nav aizgājusi.
Kā palīdzat?
Mums ir birojs, pa tālruni sarunājam tikšanās laiku. Ja lielāka ģimene, tad visērtāk tikties pie viņiem mājās. Bieži nepieciešami papildu pierādījumi, jo tiek pārbaudīta esošā informācija gan Iekšlietu ministrijas (Home Office), gan Nodokļu inspekcijas (Revenue Office) datubāzēs.
Var sanākt tā, kā bija man, jo diezgan biju mājās ar bērniem. Britu datubāzēs izskatās, ka neesmu bijusi valstī, jo jāpierāda pilni pieci gadi, no katra gada pilni seši mēneši, ka esi dzīvojis Anglijā.
Pierādījumi ir dažādi, visizdevīgākais ir bankas konta izraksts. Viņiem nevajag redzēt, ka tu strādā, viņiem pietiek, ka esi Anglijā. Der jebkas, arī ārsta vēstule vai vēstule, ka esi pircis telefonu. Galvenais, lai ir vārds, uzvārds, datums un adrese.
Vēl vienreiz nedēļā eju uz patversmi palīdzēt bezpajumtniekiem. Ir daudz eiropiešu, pārsvarā poļi un lietuvieši, latvieti gan vēl neesmu satikusi.
Vai bieži noraida pieteikumus “settled” statusam?
Dažkārt nepietiek informācijas, un tad tam cilvēkam ir dots termiņš sagādāt dokumentus.
Gadās, ka nevar pierādīt piecus uzturēšanās gadus, tad iegūst “presettled” statusu. Tas ir pagaidu statuss, kas dod pilnas tiesības Anglijā dzīvot un strādāt, un tad, kad sasniegti pieci gadi, var kandidēt uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu.
Vai ir bijis kāds krimināli sodīts latvietis?
Latvietis nav, bet ir lietuvietis, kurš sēdējis cietumā, bet, piesakoties statusam, informāciju slēpis. Viņam arī dokumentu nav, un gaidu, kamēr viņš dabūs dokumentus, lai varu sazināties ar Iekšlietu ministriju par viņa turpmāko likteni.
Vai dzirdēti mīti par jauno statusu?
Daudzi domā, ka tad, ja vecāki vai vecvecāki dzīvo Latvijā, tad radi pēc brīvās kustības pārtraukšanas nevarēs bez jaunā rezidenta statusa šeit iebraukt. Un izdomā dažādus veidus, kā dabūt saviem radiniekiem rezidenta statusu. Bet, ja jau šeit, Anglijā, dzīvo persona ar rezidenta statusu, tad pie viņa visi viņa radinieki var braukt ciemoties!
Vai reģistrēties jaunajam statusam ir grūti?
Teikšu tā – esmu cilvēks, kas strādā ar datoru, taču pat man, reģistrējoties pašai, nebija nemaz tik viegli, bija kādu laiku jāiedziļinās tajā visā. Gan angļu valodā, gan sistēmā. Tur jāzina, kura poga jāspiež un kur nepieciešamos dokumentus lejupielādēt, kādā formātā. Es arī prasīju palīdzību.
Bet kā tad, ja papildu pierādījumus nevajag?
Cilvēkus samulsina tas, ka viņiem pases čips jāskenē vai ka nesanāk savu fotogrāfiju uzņemt, taču sistēma soli pa solim ar zīmējumiem saka priekšā, kādā attālumā vai kādā leņķī jātur telefons. Ja neko papildus nevajag, tad to var izdarīt 10 minūtēs. Taču ir bijuši ļoti daudzi gadījumi, kad neņem čipu personas apliecības (ID) kartēm, ir trāpījušās arī dažas pases, kuras nelasa. Tad sistēma ļauj pabeigt visas darbības bez čipa nolasīšanas, bet statusu neiedod. Personu apliecinošais dokuments pa pastu ir jānosūta uz Iekšlietu ministriju, un viņi ļoti ātri – piecu darbdienu laikā – šo dokumentu atdod atpakaļ. Un automātiski atnāk atbilde, ka statuss piešķirts.
Kā iespējams palīdzēt tiem, kuru angļu valodas zināšanas ir sliktas?
Ļoti sliktas angļu valodas zināšanas ir daudziem. Rumāņi daudz sabraukuši, viņiem ir slikta angļu valoda. Tiem saku pavisam primitīvus teikumus – to, ko viņi saprot. Piemēram, jautājums, vai esi iesaistīts kādās kriminālās aktivitātēs. Viņi nesaprot, ko nozīmē “involved”, “victim”, “criminal” (latviski – iesaistīts, upuris, krimināls). Un tad mēģinu jautāt vienkāršotā angļu valodā “You bad boy, police come to you?” (latviski – esi slikts puisis, policija tevi meklē?) “And you go to…” un rādu ar žestiem: “jail?” Un viņš – ā, no no no! Gluži kā bērnudārzā!
Ir arī pārpratumi?
Protams. Prasu vīrietim, vai esat krimināli sodīts? Viņš saka, jā. Pārprasu – vai esat bijis aizturēts? Viņš saka, jā. Es prasu, kas tad bija? Un redzu, ka nesaprot. Un tad primitīvi skaidroju, ko tas nozīmē, viņš pilnīgā šokā. Nē, nē, viņš esot good boy (labs puisis)! Abi izsmējāmies.
Es arī ar apdrošināšanu strādāju, redzu, ka, piemēram, cilvēki ir uztaisījuši apdrošināšanas polises bankā, ko viņiem nemaz nevajag, un tikai tāpēc, ka viņiem paprasa, bet viņi nesaprot. Viņiem par to ir kauns, tāpēc visam piekrīt. Bija gadījums, kad paņēma dārgu un nevajadzīgu apdrošināšanas polisi tikai tāpēc, ka domāja – ja nepaņems, tad nedabūs bankas karti.