Vieta jūsu reklāmai! Latvijas uzņēmumi uztur viltus ziņu ražotājus? 11
Varētu teikt, ka cīņā pret viltus ziņām Latvijā parādās pirmās sekmes – vairāku lielu Latvijas uzņēmumu reklāmas vairs nav redzamas interneta vietnēs, kas izplata viltus ziņas un dezinformāciju. Tas noticis, pateicoties interneta vides aktīvistiem. Tomēr ne visus reputācijas riski biedē, un, piemēram, interneta lapā “vesti.lv”, kas bieži izplata no Krievijas nākušās viltus ziņas, savu reklāmu ievieto pat ar valsti saistīti uzņēmumi.
Latvijas Banka reklamējusi “vesti.lv” savas kolekcijas monētas, un, kā noprotams, pagaidām to negatavojas pārtraukt. “Mēs rūpējamies, lai informāciju par skaidru naudu, arī kolekcijas monētām, kas ir Latvijas kultūras kanona sastāvdaļa, saņemtu pēc iespējas plašāks cilvēku loks, un attiecīgi izvēlamies visvairāk lasītos Latvijas interneta medijus. Informāciju krievu valodā rakstošos portālos atbilstoši likumam ievietojam latviešu valodā,” skaidro Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Viņš gan piebilst – ja Latvijas Banka saņemšot ziņas no kompetentajām iestādēm par kādiem medijiem Latvijā, ka tie veic pretlikumīgu darbību, banka pārskatīšot sadarbību ar attiecīgo informācijas resursu.
Drošības policija informē, ka tā nesniedz nekādas īpašas uzziņas vai rekomendācijas reklāmdevējiem, vienlaikus aicinot pašiem rūpīgi izvērtēt, ar ko saistīt savu vārdu. Iestādes vērtējumā, “vesti.lv” darbības rezultātā “Latvijas informatīvajā telpā tiek nodrošināta manipulatīva un nereti patiesībai neatbilstoša informācija, kas radīta, lai sekmētu Krievijas ģeopolitisko interešu un ārpolitikas uzdevumu realizāciju”.
Latvijas Banka nav vienīgais ar valsti saistītais uzņēmums, kas reklamējas “vesti.lv”. “LA” novēroja, ka līdzās rakstam, kur paziņots, ka Latvija likumīgi pieder Krievijai, tā “jebkurā brīdī var tikt iekļauta Krievijas sastāvā – lai tas notiktu, nepieciešams tikai sarīkot referendumu” (raksta nosaukums – “Latvija – okupētā Krievijas daļa”), redzami laukumi, kuros reklamējas analītisko ārpakalpojumu sniedzējs “Lursoft”, kā arī Rīgas Biznesa skola, kas ir valstij piederošās Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība. Drošības policija (DP) norāda, ka pieminētās publikācijas saturs vērsts uz Latvijas iedzīvotāju ticības graušanu savai valstij, lai apšaubītu tās neatkarības leģitimitāti, vienlaikus uzsverot “nesaraujamās” saites ar Kremli.
SIA “Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa sarunā ar “LA” neslēpa, ka uzņēmumam ir sadarbība ar laikrakstu “Segodņa” – tas piedalās kopējā projektā, kurā sniedz biznesa analītikas datus, un apmaiņā pret to uzņēmums saņem reklāmas iespējas “vesti.lv”. “Esam vienojušies, ka mūsu reklāmas parādās pie rakstiem par ekonomiku, taču pie šādiem rakstiem nevēlamies, lai būtu mūsu reklāmas, jo esam uzņēmums, kurš aizstāv nacionālās intereses,” skaidro D. Kiopa. Tādēļ “Lursoft” lūgšot, lai “vesti.lv” reklāmas baneri izvieto tikai ekonomikas sadaļā, jo uzņēmums norobežojoties no politikas. Jautāta, vai, ņemot vērā portāla prokremlisko saturu, “Lursoft” varētu pārtraukt sadarbību ar mediju, D. Kiopa atbildēja, ka “Lursoft” ar reklāmām vēlas uzrunāt krievu valodā runājošu auditoriju. “Mūs interesē reklāmas uzņēmējdarbības sadaļa. Interese ir racionāla, jo biznesam nav tautības,” piebilst D. Kiopa.
RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš uzsvēra, ka augstskola izmantojusi gan “Google” reklāmas rīku, gan izvietojusi atsevišķu savu baneri “vesti.lv”, taču augstskola nav vēlējusies, lai reklāma parādītos pie šāda satura rakstiem. Viņš skaidroja, ka ar “vesti.lv” tikšot runāts par to, lai reklāmas parādītos tikai biznesa sadaļā. “Zinām “vesti.lv” auditoriju, tomēr reklamēšanās dod rezultātus. Cilvēkus, kuri pie mums dodas studēt, varam integrēt Rietumu biznesa kultūrā un vērtībās,” uzskata J. Grēviņš.
Aktīvists: jāliedz iespēja gūt peļņu
Latvijā ar savu darbību pret viltus ziņām ir pazīstams mārketinga speciālists Jānis Polis, kurš interneta dienasgrāmatā apraksta dezinformācijas ražotāju stratēģijas. Nesen tam pievērsies arī datorspeciālists Armands Leimanis, kurš mājaslapā “labojam.lv” izveidojis sarakstu ar viltus ziņu vietnēm un norāda, ka visefektīvāk pret viltus ziņu lapām iespējams vērsties, ja tām samazina reklāmas plūsmu. “”Facebook” redzēju, ka ir daudz cilvēku, kas dalās ar dezinformāciju. Efektīvākais ir vērsties pret to veidotājiem, lai nebūtu iespēja gūt peļņu no reklāmām un pazustu jēga uzturēt vietnes,” pārliecināts A. Leimanis. Viņš arī pamanījis, ka liels skaits cilvēku dalās ar viltus konkursiem un šādi izplata viltus ziņas. Viņš zinot jau vairāk nekā desmit gadījumu, kad reklāmas no viltu ziņu vietnēm izvākuši respektabli Latvijas uzņēmumi. Jāpiebilst, ka daudziem uzņēmumiem nav patīkami, ja viņu reklāmas parādās šādās vietnēs, un tas ir pret vērtībām, kuras iemiesotas to zīmolos. Ka tieši šīs kampaņas pret viltus ziņām ir efektīvas, pierāda, ka portālos “redzams.lv” un “vip-klubs.lv” samazinājies Latvijas uzņēmumu reklāmu īpatsvars un caur “Google” reklāmas rīkiem tajos redzamas ārzemēs tapušas reklāmas. “Ja no šiem portāliem pazūd Latvijas uzņēmumu reklāmas, uz citām cilvēki neklikšķina, jo tām nav piesaistes Latvijas sabiedrībai. Līdz ar to mazinās ienākumi viltus ziņu ražotājiem,” teic A. Leimanis.
Rūp reputācija
Starp uzņēmumiem, kas atteikušies no reklamēšanās šādās interneta vietnēs, ir arī banka “Luminor”. “Šobrīd interneta mediju vidē arvien biežāk sastopams viltus ziņu apšaubāms un nekvalitatīvs saturs. Jāatzīst arī, ka uzņēmumi ne vienmēr ir pilnībā pasargāti no nesaskaņotas reklāmu izvietošanas digitālajā mediju vidē, kas tiek plānota, izmantojot automatizētus un algoritmos balstītus rīkus,” saka “Luminor” komunikācijas projektu vadītāja Lita Juberte-Krūmiņa. Risku mazināšanai tiekot izmantoti papildu drošības filtri, un, ja nepieciešams, arī manuāla interneta vietņu bloķēšana. Tomēr viņa piebilst, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību satura kvalitātes uzturēšana publiskajā telpā būs izaicinājums.
Par to runā arī “Madara Cosmetics” komunikācijas projektu vadītāja Elīna Brūkle – esot jāņem vērā interneta reklāmas tīklu specifika, jo tādi nozares milži kā “Google” visos gadījumos nespējot sniegt informāciju par mājaslapu nosaukumiem. “Visas mūsu mārketinga aktivitātes ir vērstas uz konkrētu mērķauditoriju sasniegšanu, tāpēc gadījumā, ja lietotājs apmeklējis viltus ziņu lapu, bet atbilstoši iepriekš definētiem reklāmas tīkla nosacījumiem lapa sistēmai ir anonīma, lietotājs var tikt uzrunāts ar mūsu reklāmas vēstījumu,” piebilst E. Brūkle.
Rūgtā “sadarbības” pieredze
Viltus ziņu portāli ne vien piesaista reklāmas ar “Google” starpniecību, bet arī paši aicina pie sevis reklamēties, tomēr retais uz šī āķa uzķeras. Iepriekš šie portāli izcēlās ar dažādām viltus akcijām, kurās solīja par dažādu maldinošu vēstījumu izplatīšanu naudu vai mobilos telefonus. Starp tiem “ieklīda” arī kāds īsts piedāvājums – par dalīšanos ar ierakstu no “vip-klubs.lv” bija iespējams loterijā iegūt datora klaviatūru 65 eiro vērtībā. Uzņēmuma “datorpasaule.lv” vadītājs Mārcis Misēvičs “LA” skaidroja, ka viņu esot uzrunājis “vip-klubs.lv” veidotājs Raivis Raspopovs un abi esot vienojušies par barterdarījumu – datortehnikas internetveikals dod par brīvu konkursam datora tastatūru, bet – apmaiņā pret to veikals iegūšot papildu atpazīstamību un skatījumus savai lapai. “Sākotnēji nezināju, ar ko nodarbojas Raspopova veidotā interneta lapa, to sapratu vēlāk. Ar viņa metodēm negribu būt saistīts, pasarg Dievs! Atteicos no sadarbības, bet solīto pret cilvēkiem izpildīšu un klaviatūru izlozēšu,” teic M. Misēvičs. Uzņēmējs jūtas sarūgtināts par šādu reklamēšanās pieredzi un uztver to kā kļūdu, no kuras mācīties.
ATBALSTA
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
