Slavenos “Dārziņus” un “Mediņus” KM apvienoties nespiež, bet skaidru nākotni tiem neiezīmē 6
Šodien Ventspils mūzikas vidusskola (VMV) iegūst valdības jau janvārī piešķirto profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statusu. Saskaņā ar pašreizējo plānu par PIKC mūzikā, mākslā vai dejā kļūs sešas Kultūras ministrijas (KM) pārraudzībā esošas skolas un divas pašvaldību – Valmieras un Daugavpils – dibinātās mākslas skolas (skat. uzziņu). Pirmā, kas ieguvusi PIKC statusu, ir Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola (RDMV). Otrā – jau pieminētā VMV. Šodien valdība lems par vēl četru skolu, kam nākotnē paredzēts PIKC statuss, reorganizāciju.
Tajā pašā laikā Kultūras ministrija ir būtiski atkāpusies no saviem sākotnējiem plāniem mūzikas un mākslas skolu reorganizācijā. Daļa slavenu un prestižu mūzikas skolu paliks ārpus šīs PIKC sistēmas, tādējādi liekot bažīties par to nākotni. Vietā arī jautājums – vai PIKC sniegs labāku kultūrizglītību nekā citas mūzikas un mākslas skolas?
Grandiozas apvienošanās nebūs
Par to, ka daļai mūzikas un mākslas vidusskolu jāpiešķir PIKC statuss, politiskajās un ierēdņu aprindās spriests jau aptuveni četrus gadus. Sākotnēji gan bija paredzēts Rīgā veidot ļoti lielu PIKC, kurā apvienotu pat četras skolas – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu, Rīgas Doma kora skolu (RDKS), Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu. Šobrīd skaidrs, ka tik grandiozas apvienošanas nebūs. KM uzstādījums bijis: nespiest nevienu apvienoties un apvienot tikai tos, kas paši vēlas. “Dārziņi”, “baletnieki” un “Mediņi” bija pret šādām reformām. Taču neapvienojoties tām nepietiek audzēkņu, lai kvalificētos PIKC statusa piešķiršanai. Saskaņā ar valdības noteikumiem PIKC statusu var piešķirt tām mūzikas skolām, kurās profesionālās vidējās izglītības programmās mācās vismaz 90 audzēkņu. KM ieskatā: ja skolas apvienotu piespiedu kārtā, rastos negatīva gaisotne, kas, protams, nenāktu par labu izglītošanās procesam. Tā nu Rīgā vienīgā mūzikas vidusskola, kas apvienosies un tiks arī pie PIKC statusa, būs Rīgas Doma kora skola, kura nonāks zem viena formālā jumta ar Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu (JRMV). Formāla apvienošanās šķiet tāpēc, ka, kaut arī skolai būs viens direktors un kopīgs nosaukums – Nacionālo mākslu vidusskola (NMV) –, tās iekšienē skolām būs ļauts saglabāt savus esošos nosaukumus, lai nezustu zīmols.
Vai nebūtu bijis loģiskāk “rozentāļus” apvienot ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu? Pēdējās direktors Alvis Līdaks atzīst: “Mūs neapvienoja tāpēc, ka mēs kā lielāka skola būtu “rozīšus” asimilējuši. Bet mūziķis mākslinieku neasimilēs un otrādi.” Kultūras ministre Dace Melbārde noraida aizdomas, ka šī PIKC izveide izskatās formāla: topošie mūziķi un mākslinieki sadarbošoties. Piemēram, jaunie mākslinieki varēšot izstrādāt scenogrāfiju mūziķu koncertiem. Tas arī padarīšot mācības atbilstošākas darba tirgum, kas arī ir viens no galvenajiem PIKC dibināšanas mērķiem.
“Jāuzsver, ka apvienošana nenozīmē skolu slēgšanu,” teic Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) vecākā referente Baiba Beinaroviča. Esot gan domāts, kā abu skolu audzēkņi kopā varētu apgūt vispārizglītojošos priekšmetus, taču secināts, ka tas nav iespējams gan atšķirīgā nodarbību grafika dēļ, gan tāpēc, ka skolas atrodas salīdzinoši tālu viena no otras. Līdzīgi būšot Liepājā un Rēzeknē.
Tiek apgalvots, ka no augšas nekādas optimizācijas netiks uzspiestas, taču skaidrs, ka daži skolu direktori tomēr zaudēs amatu, jo situācijas ir atšķirīgas. Piemēram, NMV, visticamāk, turpinās vadīt esošais “rozīšu” direktors, jo otrai skolai direktora nemaz šobrīd nav, bet, veidojot Liepājas PIKC, uz direktora amatu būs jāizsludina konkurss, jo apvienos divas skolas, kuru esošie direktori abi grib amatus saglabāt.
