“Nebūs te tanku, nevajag uztraukties”. Saruna ar SC līderi Nilu Ušakovu 31
“Latvijas Avīzē” viesojās Rīgas mērs un “Saskaņas centra” (SC) priekšsēdētājs NILS UŠAKOVS. Ar viņu par šīs partijas attieksmi pret notikumiem Ukrainā un Latvijā sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – “SC” balsoja pret Saeimas lēmumu, kurā vairākuma deputāti izteica attieksmi pret Ukrainā notikušo. Kāpēc?
N. Ušakovs: – Dienu iepriekš pieņēmām “SC” lēmumu – pietiekami izsvērtu dokumentu ar daudziem punktiem par svarīgākajām pozīcijām. Vispirms īpaši pasvītrošu, ka esam pret vardarbību Ukrainā, un atzīmēšu, ka mūsdienu Eiropā jebkāds konflikts nav risināms ar militāra spēka izmantošanu. Tas attiecināms arī uz Krieviju. Otrkārt lēmumā apstiprinām, ka esam par Ukrainas teritoriālo integritāti. Citas runas nevar būt. Un, treškārt, esam par to, lai notiktu starptautiska izmeklēšana visos vardarbības gadījumos Ukrainā, sākot ar Kijevu un beidzot ar Krimu. Pasaulē pieņemtas metodes, ka EDSO pārstāvji vai citi novērotāji piedalās izmeklēšanā, un tā būtu pareizāk pretrunīgas informācijas apstākļos. Kas par bruņotiem vīriem darbojas Krimā, kāpēc Igaunijas ārlietu ministram bija aizdomas, ka snaiperus algoja jaunā vara, un tā katru dienu rodas kas negaidīts, nepatīkams.
– Bet kāpēc šo savu partijas lēmumu nelikāt arī Saeimā priekšā balsojumam?
– Bija mūsu piedāvājums ņemt vērā “SC” lemto un izdarīt labojumus zināmā daļā Saeimas lēmumā. To mēģinājām komisiju un Saeimas sēdēs. Taču par to tekstu, kas beigās tika piedāvāts balsojumam, mēs nevarējām nobalsot. Nav domstarpību, ka tas, kas notiek Ukrainā, nav pieļaujams. Bet negribam, cenšoties palīdzēt Ukrainai, vienlaikus “saplēst traukus” pie sevis mājās. Eiropas Savienības valstis ieņēmušas pozīciju apturēt konfliktu Ukrainā, bet tajā pašā laikā nesaraujot attiecības ar Krieviju. Jo konflikts kādreiz beigsies. Krievija tur arī paliks – tas jāpieņem kā fakts.
– “Saskaņas” bijušais priekšsēdētājs Jānis Jurkāns jau devis sakarīgu interviju, cik nozīmīga ir Krievijas interese Ukrainā. Pašlaik Krievijas vietējais parlaments lūdzis uzņemt šo autonomiju Krievijas sastāvā. Būšot referendums, un kā tad Krievijai pēc tam izlemt?
– Mēs definējām, ka esam par Ukrainas teritoriālo integritāti. Šajā situācijā nevar būt nekādu pārmaiņu.
– Krima paliek Ukrainā?
– Visiem jāpaliek Ukrainā, pēc iespējas ātrāk organizējot parlamenta un prezidenta vēlēšanas, lai tiktu pie leģitīmi ievēlētas, demokrātiskā ceļā izveidotas jaunas varas, kas strādās, ņemot vērā Ukrainas visu reģionu intereses – austrumos, rietumos, Krimā. Ja Ukrainā process aiziet tālākā eskalācijā, var dabūt jaunu Dienvidslāviju. To nedrīkst pieļaut. Tā ir ES, arī Krievijas tieša atbildība – palīdzēt izveidot valsti, kurā garantētas minoritāšu tiesības, kas attiecīgi noņemtu jebkādu spriedzes potenciālu starp reģioniem. Nedod Dievs, ka tepat blakus mums notiek tāds konfliktu saasinājums kā 90. gados Dienvidslāvijā. Pateikšu kā etnisks krievs – nekad mūžā negribētu piedzīvot, ka krievi karo pret ukraiņiem. Tas, manuprāt, ir absolūti no trakās mājas kategorijas. Der jebkādi instrumenti, lai nepieļautu karu, vardarbību.
– Runājam par Ukrainu, bet skaidrs, ka sabiedrība daudzējādā ziņā saskata paralēles ar Latviju.
– Labi saprotu, ka daudzi latvieši jūtas apdraudēti. Latvijas vēsturē bijuši precedenti ar tankiem, un tas, kas notiek Ukrainā, liek cilvēkiem justies apdraudētiem. Ārkārtīgi svarīgi, lai katrs Latvijas krievu iedzīvotājs pateiktu latvietim kaimiņam, kolēģim, ar ko mēdz aiziet uz sporta zāli vai kopā pusdienās – paklau, nu nebūs te tanku, nevajag uztraukties. Latvietis pretī varētu atteikt – ļoti labi, es arī tevi neuztveru kā 5. kolonnu. Varbūt tīri cilvēciski kaut kas tā jādara, kamēr politiķi varētu arī nedēļu paklusēt.
– Bet latvieši ir nobažījušies. Ukrainā notiekošais tiešām atsauc atmiņā vēsturi. Varbūt šodienas saspīlējumā jārunā atklātāk. Lūk, “SC” lēmumā rakstīts – aicināsim Latvijas politiķu spēkus apvienot, lai saliedētu sabiedrību, pamatā liekot savstarpēju cieņu visām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no dzimtās valodas vai etniskās piederības. Bet kā partija iztēlojas tik bieži runās piesaukto sabiedrības saliedēšanu tīri praktiski. Darbojas saliedēšanas komisijas – bet kas darāms darbos?
– Kā praktisks izpildvarā strādājis cilvēks redzu divus risinājumus, kurus uzreiz īstenot. Viens – lielāks atbalsts Latvijas reģioniem. Saprotam, ka situācija Latgalē atšķiras ne tikai no Rīgas, bet arī citiem novadiem. Paralēli ļoti labs risinājums būtu tas, ko darām Rīgā, proti, arī valsts līmenī sākt piedāvāt bezmaksas latviešu valodas kursu. Plašā mērogā, daudzās vietās, it īpaši tajās pilsētās, kur valodas prasme vēl joprojām ir problēma. Treškārt, sabiedriskajā TV un radio varētu veidot vairāk analītisku un ziņu raidījumu krievu valodā. Tas darāms praktiski, nevis jāmeklē iespējas palielināt militāro budžetu, jātērē nauda lietotai bruņutehnikai no Lielbritānijas. Atvēlēsim līdzekļus Latgalei, jo tad būs lielāka saliedētība, arī valsts drošība pacelsies mazliet citā līmenī.
VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT
