Pētījumā iesaka mediķiem nebaidīties no gara izstumšanas perioda dzemdībās 0
Zināms, ka epidurālās anestēzijas izmantošana dzemdībās pagarina radību otro jeb izstumšanas fāzi. Bet jauns pētījums rāda, ka, gan izmantojot epidurālo anestēziju, gan dabiskās vaginālās dzemdībās, ieteicams ļaut izstumšanas periodam būt garākam nekā tas par labu tika uzskatīts agrāk, turklāt daļa sieviešu tiek pakļautas nevajadzīgām medicīniskām iejaukšanām ārstu nepamatotu baiļu par izstumšanas perioda garumu dēļ.
Pētījums rāda, ka “dzemdniecības speciālistiem būtu jāgaida ilgāk izstumšanas periodā, pirms iejaukties, izmantojot oksitocīnu, vakuuma sūkni, šķēres vai ķeizargrieziena operāciju,” sacīja dr. Katerina Lāfone (S. Katherine Laughon), Nacionālā Veselības institūta (National Institutes of Health) pētniece, kura nebija iesaistījusies pētījumā, kurš publicēts “Obstetrics and Gynecology”. Tomēr viņa teic, ka “speciālistiem un sievietēm būtu jāizvērtē līdzsvars starp ieguvumiem no dabiskām dzemdībām ar potenciāliem riskiem mātei un bērnam”.
Pašreizējais Amerikas Dzemdību speciālistu un Ginekologu kongress (American Congress of Obstetricians and Gynecologists jeb ACOG) definējis, ka ārpus normas ir dzemdību izstumšanas periods, ja tas ilgst vairāk nekā trīs stundas, izmantojot epidurālo anestēziju pirmajās dzemdībās, un ilgāk nekā divas stundas pirmdzemdētājām bez epidurālās anestēzijas.
Jauns pētījums iesaka, ka par normālu uzskatāms izstumšanas periods līdz pat 5,6 stundām sievietēm, kurām izmantota epidurālā anestēzija pirmajās dzemdībās un 3,3 stundas pirmdzemdētājām bez epidurālās anestēzijas.
Sievietēm, kuras dzemdējušas iepriekš, grupa rekomendējusi, ka dzemdību izstumšanas periodam nevajadzētu pārsniegt divas stundas, ja izmantota epidurālā anestēzija un viena – ja tās nav. Jauns pētījums apliecina, ka sievietēm, kuras jau kādreiz dzemdējušas, izstumšanas periods drīkst būt attiecīgi 4,25 stundas (ar epidurālo anestēziju) un 1,35 stundas (bez epidurālās anestēzijas).
“Tas ir svarīgš pētījums, un ACOD ir jāmaina 2003. gada vadlīnijas,” sacīja dr. Roberts L Barbjēri (Robert L. Barbieri), Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļas vadītājas Bostonas slimnīcā “Brigham and Women’s hospital”, kurš nav iesaistīts pētījumā. “Es mainīšu savu praktsi un jutīšos komfortablāk, pieļaujot četrarpus stundu garu izstumšanas periodu pirmdzemdētājām, ja radībās izmanto epidurālo anestēziju, paralēli veicot bērna sirdspukstu mērīšanu.”
Pētnieki no Kalifornijas Universitātes, Sanfrancisko, analizēja 42 268 sieviešu vaginālas dzemdības, kuras noritēja bez sarežģījumiem, periodā no 1976. līdz 2008. gadam. Aptuveni puse saņēma epidurālo anestēziju.
Pētnieki salīdzināja vidējo dzemdību izstumšanas perioda garumu sievietēm, kuras saņēma epidurālo anestēziju, un tām, kuras dzemdēja bez tās. Viņi tāpat salīdzināja maksimālos rādītājus abās grupās. Pētnieki secināja, ka 31% no pirmajām dzemdībām un 19% no nākamajām pēc ACOG vadlīnijām tika definēti kā pārāk gari (neierakstījās ACOG noteiktajā normā).
“Ir laiks pārskatīt, kas ir normāls un kas nav, un noteikt vadlīnijas, pamatojoties modernajā dzemdniecībā,” sacīja dr. Ivonne V. Čenga (Yvonne W. Cheng), vadošā pētniece un asociētā dzemdniecības un ginekoloģijas profesore Kalifornijas Universitātē, Sanfrancisko.
Pētījums ir daļa no pierādījumiem, kas liecina, ka normāls izstumšanas periods ir garāks nekā uzskatīja dekādi agrāk. 2010. gadā pētījumā, kurš aptvēra vairāk nekā 62 000 sieviešu, izstumšanas periods vidēji bija 3,6 stundas pirmdzemdētājām ar epidurālo anestēziju un 2,8 stundas – sievietēm bez tās.
2012. gadā notika ACOG un Nacionālā Veselības institūta (National Institutes of Health) sanāksme, kurā kopsaucējs bija – “katrs dzemdību posms šķiet esam garāks nekā tradicionāli uzskatīts”. Otrajam dzemdību posmam tas ir tuvāks četrām stundām pirmdzemdētājām, kuras izmanto epidurālo anestēziju un trim stundām – ja to neizmanto.
Bet šis jaunākais pētījums ir pirmais, kas rekomendē šādu garu izstumšanas periodu kā parastu praksi.
“Viena no instrukcijām ir “sēdēt uz savām rokām ilgāk”, nesteigties ar instrumentālu medicīnisku iejaukšanos vaginālās dzemdībās vai ķeizargriezienu, jo viss patiesībā var būt labi,” teica dr. Barbara Leitone (Barbara Leighton), Vašingtonas Universtiates Santluisas medicīnas skolas anestezioloģijas profesore, kas pētījusi epidurālās anestēzijas ietekmi uz dzemdībām.
Kaut dr. Leitone atbalsta ACOG rekomendāciju pārskatīšanu, viņa neuzskata, ka pētījums apliecinātu epidurālās anestēzijas ieteikmi uz garākām dzemdībām – sievietēm, kuras to izmanto, var būt citi iemesli, kādēļ radības ir garas.
Fragments no raksta “The New Your Times”
Tulkoja Linda Rozenbaha
