Tramps virzās no skandāla uz skandālu 3
Aplaimojis Saūda Arābiju ar 110 miljardu ieroču darījumu, apsolījis atbalstu Izraēlai un sarokojies arī ar palestīniešu administrācijas vadītāju Mahmudu Abasu, saņēmis no pāvesta Franciska kā dāvanu medaljonu olīvkoka formā ar vēlējumu rūpēties par mieru pasaulē, NATO samitā Briselē bargi norājis sabiedrotos par nepietiekamu summu piešķiršanu aizsardzībai, bet neapstiprinājis ASV apņēmību ievērot NATO līguma 5. panta saistības par kolektīvo aizsardzību un aizstūmis malā jaunās dalībvalsts Melnkalnes premjeru, G7 apspriedē Taorminā piekritis sankciju saglabāšanai pret Krieviju, bet atteicies atbalstīt Parīzes vienošanos klimata izmaiņu jomā, ASV prezidents Donalds Tramps pēc deviņu dienu ārzemju vizītēm, kuru laikā nesarīkoja nevienu (!) preses konferenci, svētdien devās uz dzimteni, kur pieņemas spēkā skandāls par viņa kampaņas un administrācijas darbinieku sakariem ar Krieviju.
Tramps: “Mēs panācām savu katrā valstī.”
Izvairoties no tikšanās ar žurnālistiem un pirms došanās mājup uzrunājot ASV karavīrus Sigonellas militārajā bāzē Sicīlijā, prezidents Tramps sev raksturīgajā bravūrīgajā stilā paziņoja, ka viņa ārzemju turneja bijusi “liela veiksme, jo mēs panācām savu katrā valstī”. Veiksmes apzīmēšanai Tramps lietoja beisbola spēles terminu “to hit a home run”, atzīmē izdevums “The Huffington Post”, nevienai militārpersonai, protams, neuzdodot jautājumus virspavēlniekam. Novērotāji atzīmē, ka Trampa ārzemju brauciena patīkamākā daļa bija tās pirmais posms Saūda Arābijā, kur karalis Salmans a Saūds sveica viņu kā uzvarētāju, personiski sagaidot lidostā. Zinot prezidenta vājību pret glaimiem, saūdieši uzņēma viņu karaliski, pavadot prezidenta automobiļu kortežu ar kavalērijas eskortu uz karaļa pili, kur notika viesības, neiztrūkstot tradicionālajai zobenu dejai un iesaistot tajā arī prezidentu Trampu un valsts sekretāru Tilersonu. Saūda Arābijas autokrātiskie vadoņi bija gandarīti par milzīgo bruņojuma piegādes darījumu, turklāt prezidents Tramps aiztaupīja viņiem pamācības cilvēktiesību ievērošanā, ar kurām neskopojās bijušais prezidents Obama. Vizītē Izraēlā, kuru jau kopš gada sākuma bija gatavojis prezidenta znots un ārlietu padomnieks Džareds Kušners, Trampu kā patiesu Izraēlas draugu sveica premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuram bija vēsas attiecības ar eksprezidentu Obamu. Pirmās protesta demonstrācijas Trampu sagaidīja Romā. Viņa tikšanās ar pāvestu Francisku Vatikānā noritēja diplomātiski stīvā gaisotnē, īpaši salīdzinot pāvesta Franciska sirsnīgo tikšanos savulaik ar prezidentu Obamu.
Strīdi par tirdzniecību un klimata līgumu
Vislielākā uzmanība tika pievērsta ASV prezidenta vizītei Briselē, kur viņš tikās ar ES vadītājiem un piedalījās NATO virsotņu apspriedē un alianses jaunās mītnes atklāšanā, kā arī sarunām Taorminā ar G7 valstu vadītājiem. Uzrunā NATO samitā Tramps bargi norāja sabiedrotos, jo no 28 dalībvalstīm tikai piecas izpildot apņemšanos atvēlēt aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Tramps to vērtēja kā netaisnīgu nastu ASV nodokļu maksātājiem, kas sedzot 70 procentus no NATO budžeta. Alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vienojies ar dalībvalstīm, kas vē nav panākušas 2% mērķi, ka tās līdz gada beigām izstrādās individuālu plānu, kā to sasniegt līdz 2024. gadam. Norājis sabiedrotos par nepietiekamu ieguldījumu NATO budžetā, ASV prezidents bezceremoniāli nostūma malā jaunās dalībvalsts Melnkalnes premjerministru, lai nokļūtu alianses “ģimenes bildes” pirmajā rindā.
Par ASV prezidenta vīzdegunīgo attieksmi un brutālo uzvedības stilu uzskatāmi liecināja Trampa demonstratīvā iesēšanās golfa auto, pārējiem sešiem G7 apspriedes dalībniekiem Taorminas kūrortā turpinot ceļu kājām, atzīmē izdevums “Politico”. Analītiķi atzīmē, ka Trampa uzvedība varētu būt pa prātam autoritāru režīmu valdniekiem kā Vladimirs Putins Krievijā, Redžeps Erdogans Turcijā, Abdels e Sisi Ēģiptē vai Rodrigo Duterte Filipīnās. G7 apspriedē prezidents Tramps atteicās apliecināt ASV dalību 2015. gada Parīzes līgumā par oglekļa izmešu samazināšanu, ko savulaik parakstīja prezidents Obama. G7 apspriedē Tramps paziņoja, ka Vācija “uzvedas slikti”, pārdodot tik daudz automašīnu Amerikā. “Prezidentam nepatīk lieli tirdzniecības iztrūkumi,” preses konferencē G7 apspriedes nobeigumā Trampa izteikumus centās attaisnot viņa ekonomikas padomnieks Garijs Kons.
Pasaules vadošo rūpniecisko valstu vadītāji apspriedē Itālijas pilsētā Taorminā vienojās par kopīgu pūliņu aktivizēšanu terorisma apkarošanā, saglabājoties domstarpībām tirdzniecības un klimata pārmaiņu jomā, kur ASV ieņem atšķirīgu nostāju. Strupceļu klimata jautājumā papildināja arī ASV un pārējo sešu G7 valstu nostāju atšķirības tirdzniecības un migrācijas jautājumā. Amatpersonas šī gada G7 samitu atzinušas par pēdējos gados smagāko. Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka tā bijusi “ļoti smaga, lai neteiktu, ka ļoti neapmierinoša” diskusija ar Trampu par klimata jautājumu. Kā izteicās ASV Vides aizsardzības aģentūras amatpersona, ASV varētu izstāties no Parīzes līguma, kas ļoti negatīvi ietekmētu centienus mazināt globālo sasilšanu.
