Egils Līcītis: Partijās pilns ar āžiem 10
Cilvēkiem ar bagātu iztēli un krāšņu fantāziju uzaust sapnis. Partijas piekritušas, ka uz balsošanu par 13. Saeimu proporcionālo vēlēšanu sistēmu maina uz jaukto, kur 50 apgabalos ievēlē 50 kandidātus, kas cīnījušies, pārliecinājuši vēlētājus un darījuši godu savai partijai. Viss noticis, kā tauta gribējusi.
Pēc šī teikuma naiviem ļaudīm jāpaskaidro, kāpēc pārējie lasītāji smīn, zvaigā un no zirgošanās krīt vēkšpēdus. Āre, tas nebūtu iespējams, pat “Vienotības” ziedu laikos neizdotos salasīt smukus kā bildes piecdesmit puišus un glītas meičiņas, ko drīkst rādīt cilvēkiem kā puslīdz cienīgus kandidātus. Mūslaikos no varenās organizācijas atlikuši pāris vērā ņemami līdzstrādnieki, bēdu pārņemti tuvinieki. Citiem noziedzīgajiem grupējumiem rezervistu soliņš vēl īsāks. Tur pilns ar āžiem, kas nodarbojas ar politiķa praksi bez licences, daži desmiti biedru līmenī uz pašas pēdējās robežas ar cienījama politiķa stāvokli un kāds ducis lietaskoku, no visām partijām kopāņemti. Tur ir pulks ar caurcaurēm apskādētu reputāciju, reti kuram sakarīgas runas dotības, reti kurais beidzis nez cik fakultātes un piekāris godu istabu iestiklotiem diplomiem.
Bet no sākuma teicu – tas nav pa īstam. Mēs kā mirāžu iztēlosimies priekšvēlēšanu kampaņu Malēnijas apgabalā pie mīļiem alūksniešiem, maniem draugiem gulbeniešiem, kur miesta kultūras un atpūtas centrā aģitēt salido kandidāti uz vienīgo deputāta krēslu.
Iebraucēji, kam jāatrod plaša konsensus bāze ar vietējību, tūliņ jutīs uzņemšanu, kā siltā govs plācenī iekāpuši. Zāles dūkšana, zobu griešana un publikas gaisā saceltā spalva neliecina par labvēlīgu mikroklimatu, invazīvām sugām īpaši uzturētu siltumnīcas temperatūras režīmu. Īsi sakot, pat skatuves dibenplānā novietotam politiķim sūdīgāka sajūta kā Alepo aplenkumā vai pogromā.
Malēniešu mērķauditorija sanākusi kā parasti. Redneki no tuvējām fermām, mežcirtēji, pensionēti skolotāji ar caururbjošu skatienu, “Sapņu tulkiem” apbruņojušās kundzītes, šaudīgas personas, ko policijas protokolos apzīmē kā “pūļa kūdītājus”, ciema kalējs Izidors… Aprakstīt kalvi? Apkārtmērā divdurīgs skapis, spējīgs uz fizisku vardarbību, kam deputātiskā imunitāte ir nočūkstoša skaņa čuš.
Sapulcētajiem tekoši jāpastāsta par jauninājumiem klientu apkalpošanā pēc vēlēšanām, par veselības aizsardzības prioritātēm un jāiesmērē 400 zīmju programma kā prece ar garantiju, lai balsstiesīgiem nerastos ne mazākās aizdomas, ka čalis pie mikrofona lej šķidru kā Zariņa govs. Mī un žē, ko Rīgas viesis? Klārēs bībelstāstus vai ko lasījis vakardienas avīzē? Partijas programmas tak nav, jāizlāpās ar veicināsim un atbalstīsim, bet tas rada nevēlamus blakusefektus. Cilvēki aizvien draudīgāk atsaucas ar “ko muldi kā Krievijas melu kanāls!” un draud iepazīstināt, kāds laukos izskatās rungainis. Trīcošam tēvzemietim sirds sitas kā marša bungas. Šķietami izbraucis cauri uz idejas platformas, tomēr prievīšnacionālistu nodod ciema kalējam. Vienotībnieku uzreiz apbārsta ar hloru – un uz pārkalšanu derīgās dzelzslietās. Zemsavietim ceļš zem kājām uz smēdi, bet, ja no šamējiem balotējas, miltiem apbiris, netāli dzīvojošs nespēcīgs vecītis, varbūt vēlētāju sapulce apžēlojas – aizšķūrē uz “dārziņu”, kur ierāda spilvenu, rotaļlietas un cikos klusā stunda. Sudrabas sektas piekritējs… Aprakstīt kalēja ārieni? Zāle pavada krītoša ķermeņa aizvilkšanu ar ellišķu kliegšanu – dod pa pāksti no sirds Krievijai! Ušakovietis saldēdienā. Čaļi nav diezgan pasaimniekojuši pa Rīgu, salikuši duņas par namu pārvaldniecēm, fedjas par nanoūdens lējējiem? Iekritis briļļainītis un lai poličiem klārē par “politiskiem pasūtījumiem”! Te nedzīs vellu! Laimīgā kārtā te ir raķešu bāze, kurp malēnieši aiznes Ušakova kosmonautu, uzliek uz lielākās zeme–gaiss tipa “Patriot” raķetes un aizšauj uz tēviju. Galdauts lai ceļā klāts!
