Ģenerālprokurors uzskata, ka nedrīkst pārtraukt apsūdzību pret Rūtenbergu 27
Prokuratūra un Krievijas pilsonis Staņislavs Razumovskis iesnieguši Rīgas apgabaltiesā apelācijas sūdzību Daiņa Rūtenberga lietā par Krievijas karoga kāta bojāšanu. Atgādināšu, ka apsūdzētais, ejot garām Eiropas mājai Aspazijas bulvārī, ieraudzīja Latvijas Krievu savienības organizēto piketu “Krimas atbalstam”. Dzirdot piketētājus kliedzam “Rossija, Rossija!” viņš izrāvis Krievijas karogu no Razumovska rokām un saliecis karoga kātu, kas izrādījās slotas kāts no neizturīga materiāla un ko par lētu naudu var iegādāties “Drogās” un citos veikalos. Pret viņu ierosināja krimināllietu par svešas mantas bojāšanu.
Iesniedzējus neapmierina Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rūtenbergu attaisnojošais spriedums. Apsūdzības uzturētāja prokurore Līga Īzaka prasīja Rūtenbergam piespriest 100 stundas piespiedu darba, bet tiesnesis Imants Dzenis atzina apsūdzēto par nevainīgu nodarījuma izdarīšanā un attaisnoja. Spriedumā norādīts, ka cietušā prasībā daudz kas balstīts uz pieņēmumiem – gan tas, ka Rūtenbergs ir sabojājis karoga audumu, gan arī tas, ka tieši viņš saliecis karoga kātu, jo apsūdzētais ir sists un grūstīts un karogu viņam no rokas izrāvušas nenoskaidrotas personas. Rūtenbergs neesot varējis paredzēt, ka kātu tik viegli var sabojāt.
Rūtenberga advokāts Aldis Alliks sacīja, ka līdz pēdējam cerējis, ka šo krimināllietu izbeigs, un pauda pārsteigumu, ka prokuratūra joprojām uztur apsūdzību. Viņaprāt, prokuratūra rīkojoties okupācijas laika prokuratūras stilā – ja reiz ir izteikta apsūdzība, tad tā jāuztur, kamēr apsūdzētais saņem sodu. Pretējā gadījumā prokurorei būs jāskaidrojas priekšniecībai par apsūdzību, pēc kuras sekojis attaisnojošs spriedums.
Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram šāds viedoklis ir nepieņemams, jo tā varot runāt un domāt cilvēks, kuram neesot nekādas izpratnes, kas ir demokrātiska sabiedrība, ko nozīmē vārda brīvība un izpausmes tiesības.
Ē. Kalnmeiers: “Apgalvojumi par padomju stilu ir klaja demagoģija, nekas vairāk. Tas nav prettiesiski, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, uzskatus, pat ja tie kādam šķiet nepieņemami, tracinoši, kaitinoši… Ja vien šie viedokļi, ko pauž oponents, nav klaji prettiesiski, nesatur aicinājumu uz vardarbību, naidu vai kā savādāk.
Konkrētajā gadījumā piketā atradās policijas darbinieki, kuri sekoja līdzi, vai piketa laikā nenotiek likuma pārkāpumi. No policijas puses mēs neko tamlīdzīgu neesam saņēmuši.
Nevienai personai nav tiesību traucēt likumīgi notiekošu pasākuma norisi, bojājot svešu inventāru, lai kas tas arī būtu, jūs to nosaucāt par slotas kātu. Šeit ir runa par prettiesisku darbību, nevis par politiskiem motīviem.
Prokurors izmantojis tiesības iesniegt protestu, un lai apelācijas instances vērtē. Sabiedrībā ir mēģināts pasniegt politizētu darbību, kas bija vērsta uz pasākuma norises traucēšanu, ko neviens nav atzinis par prettiesisku. Neviena valsts pārvaldes iestāde, kurai bija tiesības konstatēt pārkāpumu, pārtraukt, aizturēt piketa vai mītiņa rīkotājus vai dalībniekus, piemērot viņiem administratīvo sodu, neko tādu nav darījusi.
Labi, notiktu kāds mītiņš, kas jūsu izpratnē ir ļoti patriotisks, un kāds cilvēks, tam ejot garām, izteiktu kaut ko nicinošu, to mēs, protams, sodīsim. Tā ir vienpusēja demokrātijas un vārda brīvības izpausme. Demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības uz savu viedokli, lai cik nepieņemams tas kādam šķistu. Nevienam nav tiesības prettiesiski vērsties pret šo viedokļa paudēju, ja viedoklis un tā izpaušanas veids nav pretlikumīgs. Mēs skatāmies no likuma viedokļa un nelienam iekšā politikā.”
Advokāts Alliks savā runā tiesas sēdē norādīja uz “izejas pozīciju”, no kuras jāsāk šīs lietas vērtēšana: “Piketa konteksts ir tāds, ka tas notika tā brīža ģeopolitisko notikumu viskarstākajā laikā. Pikets nenotika Maskavā vai kaut kur citur Krievijā, piketu rīkoja Rīgā, Latvijā, Eiropas Savienībā. (..) Izkliegtie saukļi “Brīvību Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinājums nepieļaut un pārtraukt tai laikā notiekošo Krimas okupāciju un aneksiju. Gluži pretēji – tas bija publisks nepārprotams atbalsts Krievijas veiktajām darbībām.”
Savukārt ģenerālprokurors uzskata, ka “tur nebija neviena aicinājuma veikt izmaiņas Latvijas valstiskumā. Krima jau bija anektēta, un tika pausts šai Krievijas rīcībai atbalsts, bet tas ir cilvēku viedoklis”.
“Jā, mums tas ir nepieņemams, mēs nosodām, mēs uzskatām, ka tā civilizētā sabiedrībā 21. gadsimtā neviens nerīkojas. Bet, ja kāds uzskata, ka tas ir pieļaujami, tas ir viņa viedoklis. Demokrātiskā sabiedrībā tiem, kas nepiekrīt vairākuma viedoklim, ir tādas pašas tiesības. Nevienam vairākuma pārstāvim nav dotas tiesības ietekmēt citus prettiesiskā veidā. Diemžēl ar to mums jārēķinās,” atzina Kalnmeiers.
