Kad pazudīs OIK maksājumi no rēķiniem? Saruna ar Ralfu Nemiro 2
Par pagaidām neatcelto OIK, par būvniecības karteli, par klimata neitrālās ekonomikas pasākumiem jau vistuvākajā nākotnē un solījumu pildīšanu vēlētājiem saruna ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro.
Sarunu varam sākt ar kādu jūsu izpildītu solījumu, ko maniem kolēģiem bijāt uzsvēris un devis intervijā “LA” februārī. Proti, par būvniecības informācijas sistēmas jeb BIS ieviešanu, kas tagad mūsu valstī nodrošina pilnībā digitālu būvniecības procesa apriti.
Ieviešot šo sistēmu, Latvija kļuvusi par būvniecības nozares līderi visā Eiropā, nozarei nodrošinot pilnībā elektronisku dokumentu plūsmu. Tomēr šim pasākumam veltītajā preses konferencē par tādu panākumu Eiropas mērogā neminējāt ne vārda.
R. Nemiro: BIS sistēma tiešām ir ļoti revolucionāra pieeja. Daudzās vietās redzam, ka Latvijas sabiedrība dokumentu apritē ārkārtīgi pieķērusies un joprojām mīl papīra formātu. To redzu arī šeit ministrijā, kad uzņēmēji savu dokumentāciju pamatā iesniedz tikai uz papīra, kaut gan iekšējā dokumentu aprite – iepazīšanās, vīzēšana, komentēšana – ministrijas struktūrās ir tikai elektroniskajā vidē, izņemot speciālo lietvedību. Tas ir saistīts ne tikai ar videi draudzīgu pieeju, bet vairāk ar informācijas aprites ātrumu: saņemam, uzreiz darām. Tieši tas pats būs ar BIS.
Tā ir laba ziņa ne tikai būvniecības nozarē strādājošajiem un iesaistītajiem, bet arī ikvienam iedzīvotājam. Piemēram, kāds īpašnieks savā dzīvoklī vēlas nomainīt radiatorus. Loģiski, ka šim darbam būs vajadzīgs speciālists.
Viņš reģistrējas BIS sistēmā, piesaka savu ieceri un pēc tam tāpat attālināti seko katram solim, kas sistēmā notiek, lai sākotnējo ieceri realizētu.
Līdz ar to cilvēkam nav jāiet un jāvāc izziņas kā līdz šim, jo sistēmā ir “savilktas” kopā visu nepieciešamo iestāžu datu bāzes, un, kas ir ļoti būtiski, nav vairs maksas par papīra izziņu pieprasīšanu, notāru, ja vēlaties šos pienākumus kādam deleģēt utt. Tagad būvniecības ieceres ierosinātājam tas vairs nav jādara, speciālisti strādā, un cilvēks sistēmā skatās, kā viņam veicas, – līdz objekta nodošanai.
Cilvēkiem tomēr ir nelaba pieredze ar e-veselības ieviešanu. Vai nav bažas, ka ar šo sistēmu varētu gadīties līdzīgi?
Ir divi iemesli, kādēļ bažu nav. Pirmkārt, bija ļoti ilgs testēšanas periods. Otrkārt, BIS izstrādāja nozare, IT speciālisti bija tikai tehniskie izpildītāji. Katrā no sistēmas būvēšanas posmiem nozare deva savus priekšlikumus. Tomēr arī apzināmies, ka nekas jau nav pilnīgs, būs atjauninājumi un uzlabojumi, taču ir lielas cerības, ka šī programma strādās kā pulkstenis.
Mums ir arī plāni attiecībā uz savu zināšanu un pieredzes “eksportu”. Igaunija šajā virzienā jau ir sākusi iet, Lietuva vēl ne. Gadījumā ja kāda no valstīm vēlēsies pārņemt mūsu jau strādājošo sistēmu, padomu neliegsim, tiesības izmantot varētu pārdot un iegūt naudu valsts ekonomikā atpakaļ.
Mazliet nokavējāt nolikto sarunas sākumu, jo tikko atgriezāties vēl no “Liepājas metalurga” problēmu mantojuma risināšanas. Kas īsti notiek ar bijušās rūpnīcas teritoriju?
Milzīgā “Liepājas metalurga” teritorija tagad būs tikai pašvaldības un valsts pārvaldīta, jo pašvaldība Liepājas SEZ personā vienojās par 60,6 ha teritorijas atpirkšanu no bankas “Citadele” un SIA “Hortus Re”, lai tur realizētu savus attīstības plānus. Ilgu laiku bija naivas cerības, ka atgūsim savulaik Repšes vadītās valdības izsniegtā lielā galvojuma summu, kas tolaik bija paredzēta metalurģijas rūpnīcas modernizācijai. Tādas cerības ir jau desmit gadus, taču nenotiek.
Metalurģija iepriekšējā izpratnē ar visparastākās armatūras ražošanu tur vairs nebūs. Ja vispār būs, tad tikai ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, ražojot alumīniju. Ievērojot vides prasības, tāda metalurģija tur būtu ļoti vēlama. Tādai ražošanai var pārveidot arī savulaik iepirktās krāsnis, lai visa nauda tā arī nebūtu palaista “skurstenī”.
Jāskatās ilgtermiņā, kādas industrijas tur var attīstīties. Liepājā jau ir vairāki uzņēmumi, kas strādā uz eksportu, un tiem pilsētā sāk trūkt teritorijas, bet bijušā “Liepājas metalurga” teritorija ir ļoti liela un piemērota vieta. Parakstījām līgumu, ka turpmāk šīs teritorijas pārvaldītājs un attīstītājs būs Liepājas SEZ. Par šo jautājumu vairākkārt esam tikušies ar Liepājas mēru Jāni Vilnīti, viņiem ir plāns, kā šo teritoriju racionāli pārvaldīt, jau ir iezīmētas jaunas ielas, ražošanas zonas utt.
Savulaik bija Saeimas uzdevums OIK atcelt līdz 1. aprīlim, taču joprojām to maksājam. Kāpēc?
OIK komponente nav taisnīga, jo tā ir sadalīta pa visu elektroenerģijas lietotāju galviņām, neņemot vērā – vai esi energoefektīvs vai izšķērdīgs. Kāpēc atjaunojamie enerģijas resursi (AER) tika vispār radīti?
Lai sabiedrība būtu energoefektīva, lai mazinātu ietekmi uz klimata pārmaiņām. Šī ideja jau pašā sākumā diemžēl bija sakropļota līdz nepazīšanai, un beigās maksā pilnīgi visi lietotāji. Tas ir nepareizi.
Nākotnē to redzam tā – obligātā iepirkuma maksājumus, kur līgumi ir noslēgti un būs spēkā vēl daudzus gadus, pārliekam uz valsts budžetu kā instrumentu un tālāk skatāmies uz kompensējošiem mehānismiem. Viens no tiem varētu būt “Latvenergo” dividendes, kas līdz šim nonāca budžeta kopējā katlā.
Vienkāršiem vārdiem tagad varu teikt tā – OIK maksājumi no iedzīvotāju rēķiniem pazudīs, bet ne ātrāk kā 2021. gadā, jo tad valdība ir plānojusi pārskatīt arī nodokļu politiku, tad būs paredzētas kompensāciju programmas mājokļu siltināšanai, kā arī būs jāpārskata atlaižu politika, kas, manuprāt, nebija taisnīga, jo lielākie elektroenerģijas patērētāji saņēma atlaides, kamēr vidējie, mazie un iedzīvotāji maksāja pilnā apmērā.
Pēc principa “piesārņotājs maksā” slogs tiks novirzīts no mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, tādējādi samazinot šo grupu elektroenerģijas rēķinus. Paralēli tam ar izstrādātajām izmaiņām staciju uzraudzības pasākumos, arī valsts atbalsta kopējais apmērs samazināsies, izskaužot negodprātīgos uzņēmējus.
Tie, kuri jau tagad AER ražo ar saules paneļiem un nodod šo enerģiju tīklā, nesaņem nekādas piemaksas, bet pēc tam, pērkot no tā paša tīkla enerģiju savām vajadzībām, maksā OIK pēc pilnas programmas. Kur palicis šis solījums šo netaisnību labot?
Ministrija Saeimas Tautsaimniecības komisijā ir iesniegusi grozījumus elektroenerģijas tirgus likumā, ar ko mēs paredzam, ka tiem, kuriem ir saules paneļi uz jumta un kas saražoto nodod tīklā, paša patēriņam OIK vairs nebūs jāmaksā. Tā saucas mikroģenerācija.
Šie grozījumi nav saistīti ar kopējām izmaiņām OIK maksājumu politikā, tā ir atsevišķa iniciatīva. No sarunas ar Tautsaimniecības komisijas vadītāju Jāni Vitenbergu zinu, ka nākamtrešdien viņiem komisijas sēdē būs atkritumu depozītsistēmas vai enerģētikas jautājuma izskatīšana.
OIK “sāgas” atcelšana tikai 2021. gadā? Ne pārāk optimistiski!
Problēma tomēr ir dziļa, un nekad no tās netiksim vaļā, ja nedomāsim inovatīvā veidā. Situācija ir veidojusies 20 gadu laikā, var teikt, ka iesakņojusies cilvēku un vēl vairāk staciju īpašnieku galvās. Taču no viņu veiksmīgās uzņēmējdarbības cieš visa sabiedrība, ikviens iedzīvotājs.
Jo dārgāki energoresursi, jo mazāk Latvija pievilcīga investoram, neesam konkurētspējīgi ar Lietuvu un Igauniju. Mērķis un skaidra vīzija ministrijai ir, to esam iesnieguši valdībā, FM tagad ir prasījusi iezīmēt resursu budžetā OIK maksājumiem. Risinājumu meklējam kopā arī ar ZM un VARAM.
Vai kopā ar ZM risināt arī tādus jautājumus, ko, piemēram, darīt tiem lauksaimniekiem, kuri par kredītiem ir uzbūvējuši biogāzes stacijas, godīgi audzē tomātus un ražo elektrību?
Atsevišķu uzņēmēju interese mums tomēr jāsalāgo ar kopējo tautsaimniecību. Iepriekš noslēgtie līgumi ir tādi, kādi tie ir. Tas, ko tagad varam darīt, ir kontroles pastiprināšana, kas iepriekš ir bijusi vienkārši nožēlojama. Pirmie rezultāti jau ir. Sešu mēnešu laikā, stiprinot kontroles, pārbaudot pieslēgumu shēmas, braucot uz objektiem dabā, esam konstatējuši ļoti daudz pārkāpumu. Konstatēto pārkāpumu rezultāts ir OIK neizmaksāšana 23 miljonu eiro apmērā.
Valdībā esam vienojušies, ka kontroles mehānisms tiks stiprināts un turpmāk ar to nodarbosies nevis Ekonomikas ministrija, bet pārraudzībā esošais BVKB, jo viņiem ir kapacitāte, zināšanas, jauda. Ministrija ir enerģētikas politikas, nevis kontroles iestāde.
Kādēļ Būvniecības valsts kontroles birojam uzdota neraksturīga funkcija – pārbaudīt enerģētikas stacijas?
Nepiekritīšu, ka neraksturīga funkcija. BVKB pārbauda būves, kas ir ar lielu projekta slieksni – no 1 miljona eiro, un visas sabiedriskās ēkas. Viņi jau brauc, viņi jau kontrolē. Viņi pārbauda arī tiltus un citus infrastruktūras objektus. Manuprāt, tas ir pats labākais risinājums, jo nav speciāli jāapmāca cilvēki, jātērē laiks utt.
Būs strikta pieturēšanās pie līguma – ja būs paredzēta tomātu audzēšana, tad OIK maksāsim, ja pārbaudē konstatēs, ka tajā ķēdē pieslēgts, piemēram, birojs, kuru vēl kādam iznomā, pārkāpums būs fiksēts un OIK izmaksa apturēta. Leiputrijas vairs nebūs! Pierādījums tam ir arī uzsāktās krimināllietas, kur konstatēta krāpniecība lielos apmēros.
Ar vēstures izmeklēšanu vairāk nodarbojas OIK parlamentārās izmeklēšanas komisija, mēs vairāk skatāmies uz nākotni – kā problēmu atrisināt. Taču vispār zaļo enerģiju nopelt nevajag. Piemēram, lielie vēja parki var strādāt bez jebkādiem atbalstiem. Tagad atļaujas izsniegsim uz pilnīgi citiem principiem – nekādas kompensācijas, biržas cena.
Ja Latvija nesasniegs AER mērķi – 40% līdz 2020. gadam, tad Eiropas Komisija var sākt neizpildes procedūru par neatbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Mēs sasniegsim. Pēc mūsu aprēķiniem, ir tagad 39, faktiski jau 40%.
Uz veco hidroelektrostaciju rēķina?
Hidroelektrostaciju daļa AER svārstās ap 30%, skatoties, kāda vasara – lietaina vai sausa. Šogad sausa, ūdenslīmenis krātuvēs zems, līdz ar to tas procentiņš mazāks. Bet 40% tiks sasniegti.
Radio teicāt, ka OIK kļuvis par vienu no strīda punktiem budžeta sastādīšanā. Ja iecerēts OIK pārlikt uz budžetu, sanāk, ka atkal maksās visi. Vai tad tas būs taisnīgi?
Netaisnīgi ir tagad. Uz priekšu krietni mazākas izmaksas būs uz jau minēto kontroļu rēķina. Pēc tam ar katru nākamo gadu izmaksu summas būs arvien mazākas un mazākas, jo beigsies iepriekšējie līgumi.
Ja budžetā kā maksātāju iezīmējam “Latvenergo” dividendes, tās var nākt arī no uzņēmuma ieņēmumiem citās valstīs un arī tā samazināt nodokļu slogu Latvijas iedzīvotājiem. Taču jāatceras, ka ES mums liek un liks vēl vairāk kļūt energoefektīviem, un no tā nevarēsim izvairīties.
Vai bija pārsteigums par būvniecības karteļiem?
Ka tas varētu būt noticis tik plašā mērogā, es domāju, ka pārsteigums tas bija pilnīgi visiem. Iepriekšējā periodā pats kā vienkāršs iedzīvotājs, protams, biju pārsteigts, kad nācās dzirdēt par to, ka celtniecības objektos gandrīz vienmēr tiek sadārdzinātas sākotnējās izmaksas.
Vai arī tagad šim procesam sekojat tikai kā vienkāršs iedzīvotājs?
Diemžēl vai drīzāk par laimi, neviens ekonomikas ministrs nav tiesīgs iejaukties neatkarīgas iestādes darbā. Konkurences padomei (KP) pilnībā uzticos un daru visu, lai stiprinātu tās kapacitāti.
Valdība nupat atbalstīja jūsu priekšlikumu KP neapvienot ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), turklāt piešķīra KP papildus budžeta līdzekļus.
Man ir prieks, ka valdībai bija vienota izpratne par šo jautājumu, jo redzam, cik lielu pienesumu valsts budžetam un ekonomikai kopumā var dot viena tiešām profesionāla kontrolējošā iestāde.
Vai sarunas sākumā pieminētā BIS sistēma varētu ierobežot “karteļošanu”?
Procesu “caurspīdību” sistēma uzlabos noteikti. Taču šobrīd būvniecībā konstatētas vairākas problēmas. Viena no tām ir iepirkumu nolikumu rakstīšana konkrētai firmai.
To varētu izskaust ar unificētiem, iespējams, centralizētiem iepirkumu nolikumiem, pie kā jau strādājam kopā ar nozares organizācijām, kā arī paplašinot pretendentu loku, šos nolikumus tulkojot angliski.
Nedomāju, ka ārvalstu būvnieki te jau pirms konkursa kaut ko mēģinās sarunāt. Ja, piemēram, vācu kompānijai te kāds tenderis šķitīs interesants, viņi dos savu objektīvo piedāvājumu. Mans uzdevums ir līdz 1. oktobrim nākt ar ziņojumu valdībā, kur būs analizēti priekšnoteikumi karteļu veidošanai, norādītas problēmas un pieteikti risinājumi to izskaušanai.
Kādas izmaiņas ministrija gatavo jaunuzņēmumu (start up) regulējumā?
Pavisam nesen Latvijas “startapu komūna” “Tech-Hub” ir atvērusi savu jaunuzņēmumu māju bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā, kas ir aiz Nacionālā teātra. Tā ir ļoti laba iniciatīva.
Dažiem no šiem uzņēmumiem ir potenciāls ātrai izaugsmei, taču te parādās problēma, ka esošais regulējums ne vienmēr motivē tādā uzņēmumā palikt darbiniekam, kurš, piemēram, ir piedalījies tā izaugsmes veidošanā jau no paša sākuma.
Bieži vien talantīgus darbiniekus ar mazliet labāku algu pārvilina kāds cits “startaps” ne tikai Latvijā, bet kaut kur tur, kur ir labāka alga un motivācija, piemēram, Igaunijā vai ASV. Savukārt iepriekšējais sāk zaudēt savu kapacitāti un izaugsmes potenciālu. Tā, iespējams, mēs pazaudējam kādu Latvijas “Nokia” vai “google”. Tādēļ ļoti būtiski ir nodrošināt gan darbinieka, gan uzņēmuma intereses.
Viens no EM piedāvātajiem risinājumiem būs, ka uzņēmumam ir pienākums darbiniekam piedāvāt akciju opcijas, savstarpēji vienojoties. Būs arī citas izmaiņas, kas uzlabos investoru un jauno censoņu interešu aizstāvību, mainīs kritērijus, kvalificējoties jaunuzņēmumu statusam, lai paplašinātu talantu loku, kuri var piekļūt atbalsta programmām un finansējumam.
Esat viens no “KPV LV” dibinātājiem, no kuriem daudzi ir jau partiju pametuši vai izslēgti. Neesat saņēmis kādu citu politiskās pārstāvniecības piedāvājumu?
Sevi var pozicionēt darot vai bļaustoties. Es politikā nācu ar konkrētiem solījumiem valstī kaut ko mainīt, un man vēlētāji deva uzticības mandātu. Viens no maniem solījumiem bija atcelt OIK, un es neredzu iespēju, ka to varētu panākt, paliekot opozīcijā vai pārejot pie citas partijas, jo tādi piedāvājumi tiešām ir bijuši. Es strādāju, pakāpeniski virzoties uz mērķi, labi saprotot, ka tas būs maratons, nevis sprints. Daži kolēģi ir izvēlējušies citu ceļu – atšķelties un kritizēt. Uzskatu, ka tā ir bezatbildība vēlētāju priekšā.
Vai jums kā nozares politikas veidotājam iznāk sekot procesiem pasaulē, piemēram, zviedru pusaudzes gaitām ASV?
Grētas Tunbergas skaļā balss tagad palīdz pievērst lielākas sabiedrības daļas uzmanību tām problēmām, kuras mēs ES līmenī patiesībā jau risinām. Klimata neitrālas ekonomikas zaļie mērķi kļūst arvien ambiciozāki. Taču ir liela atšķirība starp tādu uzmanības pievēršanu un reālu darbu. Jaunu normatīvo aktu izstrāde klimata neitrālai ekonomikai ir ārkārtīgi smagnējs, sarežģīts darbs.
Pāris kļūdas enerģētikā, un sabiedrība jau pārmaksā miljonus. Mūsu OIK tam ir spilgts piemērs. Klimata neitrāla ekonomika Eiropā līdz 2050. gadam – plāns ļoti ambiciozs, taču reāli izpildāms.
Pie tā jau strādājam kopā ar citiem par enerģētiku atbildīgajiem ministriem Briselē, tam esmu guvis apstiprinājumu arī pavisam nesenā sarunā ar mūsu RTU speciālistiem sešu cilvēku sastāvā no vairākām fakultātēm, kuri drīzumā piedāvās savu redzējumu par plānveida pasākumiem šī mērķa sasniegšanai Latvijā.
Esmu drošs, ka turpmākajos 20 – 30 gados par galvenajiem enerģijas ražošanas avotiem arī Latvijā kļūs vēja turbīnas, saules paneļi, pazemes siltums, biomasa un citi AER veidi. Ne tikai ekonomikā esam liela „zaļā” apvērsuma priekšvakarā. Tas notiks un jau notiek arī cilvēku domāšanā.
