Seniors ar aprūpētāju sazinās internetā 0
“Dzīvoju tikai otrajā stāvā, bet no mājas iziet nevaru, jo man ir amputēta kāja. Man gan ir kājas protēze, taču, kad ceļos augšā, vajag stingru atbalstu, jo ļoti reibst galva. Tagad, kopš manā rīcībā ir dators, varu redzēt un uzzināt visu, kas notiek pasaulē. Jau esmu iemācījies atvērt ziņu un vēl dažus citus mani interesējošus portālus, bet, ja kaut ko neprotu vai nesaprotu, aprūpētāja parāda, kā rīkoties,” stāsta rīdzinieks Juris Reingards (73). Viņš ir viens no 50 senioriem, kuri kopā ar savu aprūpētāju iesaistījušies starptautiskā projektā “Carer+”, ko īsteno Latvijas Samariešu apvienība kopā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA). Projekta ietvaros katrs no viņiem savā rīcībā ieguvis planšetdatoru ar interneta pieslēgumu, kas ļauj gan savā starpā sazināties, gan atvieglo ikdienu, piemēram, par komunālajiem maksājumiem norēķināties ar interneta bankas starpniecību.
“Carer+” projektā iesaistīti 50 aprūpētāji un viņu aprūpē esoši seniori galvenokārt Rīgā, bet ir arī dalībnieki no citām vietām, piemēram, Ikšķiles, Ventspils un Daugavpils.
Lai sirmgalvim būtu vieglāk
“Projekts ir ļoti labs. Tas atvieglo arī manu darbu, jo ar datora starpniecību varu uzzināt, kādas zāles vajadzīgas manam aprūpējamam, sazināties ar viņa ģimenes ārstu, saņemt sarakstu, kādus produktus nepieciešams nopirkt. Tas ir vienkārši un ērti, kā arī ietaupa laiku. Savukārt aprūpējamais var sazināties ne tikai ar mani, bet ar saviem paziņām, neizejot no mājas,” stāsta Jura Reingarda aprūpētāja Vizma Atvare no Latvijas Samariešu apvienības. Viņa ikdienā aprūpē piecus seniorus – atnes viņiem pārtiku un zāles, uzkopj dzīvokli un veic citus mājas darbus. Tagad, kad viņas rīcībā ir viegli pārnēsājams planšetdators, ko var ērti ielikt somā un ielūkoties, kaut vai braucot sabiedriskajā transportā, dienas gaitas saplānot ir daudz vieglāk, piemēram, noskaidrot, kurā aptiekā var iegādāties senioram izrakstītās zāles.
Vispirms planšetdatora lietošanā apmācīja aprūpes sniedzējus, bet pēc tam viņu uzdevums bija iemācīt datorprasmes arī senioriem. Lai sirmgalvjiem būtu vieglāk rīkoties ar skārienjutīgo ekrānu, izveidoti speciāli plastmasas piekariņi jeb tagi ar dažādiem simboliem, kurus tuvinot datoram, automātiski atveras ziņu vai video portāls, e-pasts vai kāda cita senioram ikdienā nepieciešama interneta vietne. Uz katra piekariņa uzrakstīts, kam tas domāts, bet, piemēram, Francijā šos tagus veido kā spēļu kārtis, uz kurām izvietotas, piemēram, ārsta, mazbērnu fotogrāfijas utt. “Šie tagi vecam cilvēkam ļoti atvieglo darbošanos ar datoru arī gadījumos, kad, piemēram, bijis insults un rokas tik labi neklausa,” atzīst Vizma Atvare.
Paši projektā iesaistītie seniori stāsta, ka visbiežāk viņi savus planšetdatorus izmanto, lai internetā meklētu kādu informāciju, lasītu ziņas un apmeklētu sociālos portālus, piemēram, “draugiem.lv”. Daži seniori arī savas iemīļotās krustvārdu mīklas tagad risina internetā. Turklāt plānots, ka īpaši senioru vajadzībām ieprogrammētie un pielāgotie datori paliks viņu rīcībā arī pēc projekta beigām.
Attālināti uzmanīs senioru veselību
Savukārt Ventspils pašvaldībā šobrīd tiek sākts projekts, kura laikā ap simt seniorus, kas vecāki par 65 gadiem, apmācīs izmantot modernās tehnoloģijas – datorus un mobilos tālruņus – savas veselības uzlabošanai un saglabāšanai. “Vēlamies izveidot tādu veselības novērošanas sistēmu, kurā iesaistās paši seniori, sekojot līdzi savam veselības stāvoklim, laikus pamanot izmaiņas un attālināti par tām ziņojot ārstam. Tas ļaus novērst situācijas, kad jāsauc ātrā palīdzība un atkārtoti jāārstējas slimnīcā,” stāsta projekta koordinatore, Ventspils Digitālā centra darbiniece Vita Vītola. Viens no šā projekta mērķiem ir mainīt senioru domāšanu, lai viņi augsta asinsspiediena gadījumā nevis sauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet laikus to normalizētu ar medikamentiem un pievērstos veselīgam dzīvesveidam.
Projekta mērķauditorija ir seniori, kuri slimo ar arteriālo hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu un kuri šobrīd saņem sociālo un medicīnisko aprūpi mājās. Statistika liecina, ka tieši slikti kontrolēts asinsspiediens ir viens no biežākajiem ātrās palīdzības izsaukšanas iemesliem.
Pašlaik kopā ar ģimenes ārstiem notiek projekta dalībnieku atlase, bet aktīva senioru veselības novērošana sāksies 2015. gada janvārī un ilgs veselu gadu. Tās laikā gan sociālie aprūpētāji, gan seniori tiks apmācīti veselības stāvokļa mērījumu veikšanā, piemēram, noteikt asinsspiediena un pulsa rādītājus, svaru, novērtēt pašsajūtu un ievadīt šos datus speciālā datorsistēmā, kas būs pieejama Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas ārstiem. Tie seniori, kuriem mājās nav datora, tos varēs nosūtīt ar mobilā tālruņa palīdzību. Ja šie mērījumi liecinās, ka iespējama veselības stāvokļa pasliktināšanās, seniors saņems ārsta ieteikumu, kā rīkoties.
Ja gadījumā šī veselības novērošanas sistēma izrādīsies veiksmīga, to plānots piedāvāt arī citām Latvijas pašvaldībām.
VIEDOKLIS
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) viceprezidente Māra Jākobsone: “Mūsu galvenais mērķis ir apmācīt aprūpes sniedzējus, lai viņi savā darbā varētu izmantot jaunākās tehnoloģijas, jo, aptaujājot aprūpes veicējus, bija skaidrs, ka digitālo prasmju līmenis ir visai zems. Jaunās prasmes aprūpētājiem ļaus veikt precīzāku darbu uzskaiti un plānošanu, ātrāk sazināties ar senioriem, lai uzzinātu viņu vajadzības. Jārēķinās ar to, ka sabiedrībā veco cilvēku kļūst arvien vairāk, tādēļ aprūpētājiem jākļūst arvien mobilākiem, lai palīdzētu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku.”
Uzziņa
* Projektu “Carer+” īsteno Latvijas Samariešu apvienība kopā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju. Tas paredz līdz 2015. gada pavasarim pārnēsājamās informācijas tehnoloģijas izmantošanai ikdienā apmācīt 500 senioru un tikpat aprūpes darbinieku no piecām valstīm – Latvijas, Rumānijas, Spānijas, Itālijas un Francijas.
* Projektu “Integrētās aprūpes sistēmas ieviešana Ventspils pilsētā” kopīgi īsteno Ventspils pilsētas sociālais dienests un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Eiropas Komisijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas politikas atbalsta programmas ietvaros. Tas vienlaikus noris četrās valstīs – Spānijā, Kiprā, Horvātijā un Latvijā.
