Šaurajā pudeles kaklā 1
“Kad es deviņdesmitajos gados vēl strādāju Somijas parlamentā, pēcāk arī Briselē, visi mums teica, ka vislabākie struktūrfondu apgūšanā ir īri. Iemesls – viņi no pieejamajiem fondiem ieguva vislabākos rezultātus. Patlaban līdzīgus vārdus varētu teikt par Baltijas valstīm, jo Baltija naudu izmanto moderni,” Tallinā notikušajā Baltijas valstu Kohēzijas politikas efektīvas komunikācijas seminārā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Komunikācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Timo Pesonens.
Viņš uzsvēra – milzīgas naudas ieguldīšana lauksaimniecībā nu kļuvusi par vecmodīgo pieeju, par modernu naudas izlietojumu dēvējot ieguldījumus plašākā skaitā nozaru. “Katrā valstī plānotās investīcijas var būt dažādas. Dažviet vairāk iegulda lielos projektos, citviet vairāk orientējas uz efektīvas enerģijas plāniem. Nesen biju Rīgā un redzēju, ka cilvēki dedzīgi vēlas naudu izmantot radošā veidā,” norādīja T. Pesonens.
Latvijā labi informēti par fondiem
EK Reģionālās politikas ģenerāldirektors Tonijs Lokets atzina – Baltijas valstu iedzīvotāju informētība par to, kas ir fondi un kur tos izlieto, esot virs vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja. EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Ehberts Holthauss tikmēr sacīja, ka viņa dzimtenē Nīderlandē cilvēki, iespējams, būs kaut ko dzirdējuši par tādu fondu esamību, tomēr viņiem nav ne jausmas, ko ar šo naudu dara un kam tā domāta.
T. Lokets norādīja, ka līdz 2020. gadam visai ES fondos iecerēts tērēt 454 miljardus eiro. Baltijas valstīm atleks aptuveni 18 miljardi eiro, bet konkrēti Latvijai – 5,63 miljardi eiro. Visām trim valstīm tas ir vairāk nekā 50% no kopējā finansējuma, kas šajā laika posmā iecerēts izaugsmei.
Fondiem jābūt viegli apgūstamiem
Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu nauda jāizmanto maksimāli efektīvi, tomēr tās iegūšanas procesam jābūt vienkāršākam, uzsver E. Holthauss. “Ja fondi būs grūti apgūstami, mēs cilvēkus vienkārši aizbiedēsim,” vienu no galvenajiem EK mērķiem minēja holandietis.
Semināru apmeklēja arī bijušais Igaunijas premjerministrs, patlaban EK Fondu vienkāršošanas un birokrātijas mazināšanas ekspertu grupas vadītājs Sīms Kallass. Viņš uzsvēra, ka vienkāršot ES fondus centušies daudzi un tas ir EK sarežģītākais uzdevums. “Direktīva, kas atbild par to, kā izmantot ESI fondus, ir divreiz garāka nekā kādreiz. Mūsu uzdevums ir ieteikt uzlabojumus esošajam plānošanas periodam un gatavot ieteikumus nākamajam,” pirmos birokrātijas mazināšanas centienus nosauca S. Kallass.
Eiropas Komisija 2014. – 2020. gada plānošanas periodam ir izdalījusi četras prioritāras nozares. Tā ir pētniecība un inovācijas, digitālās tehnoloģijas, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšana un zemas CO2 izmešu ekonomikas stimulēšana. Tomēr tas neliedz fondu naudu piesaistīt arī, piemēram, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un citām nozarēm, kurām ir pašām savi fondi.
Kļūdas maksā dārgi
Viena no sāpīgākajām nodarbēm ir atbildēt par EK administratīvajām lietām un auditu. Septiņus gadus šis darbs bija arī Sīma Kallasa pārziņā, un ne vienam vien projektam viņam finansējumu nācās atņemt. “Kļūdas, piemēram, neiekļaušanās noteiktajā projekta laikā, ir naudas izšķiešana vējā. Kļūdas veido aptuveni 3% īpatsvaru kopējā projektu daudzumā, kas šķiet mazs skaitlis, tomēr, ja to pielīdzina naudai, tā ir ļoti liela summa,” norādīja Kallass.
Par laimi, Baltijas valstis ar kļūdu radīšanu neaizraujas. “Ja valsts nespēj apgūt naudu, tad tas grauj valsts politiķu reputāciju. Baltijas valstīs lielākā problēma ir e-pārvaldības sistēma, kas nav plaši izplatīta. Ja netiek izpildīti mūsu nosacījumi, mēs vienkārši griežam nost naudu. Citi par šo naudu būs ļoti priecīgi. Protams, daži termiņu kavējumi ir attaisnojami, bet tas ir retums,” lielāko fondu apguvēju tabu minēja S. Kallass.
Latvijā dominē transports un enerģētika
EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta programmu vadītāja Elīna Hakonena-Medinga sacīja, ka Latvijā ESI fondi veido pat 70% no visiem naudas ieguldījumiem, līdz ar to mūsu valsts ļoti izjūt ieguvumus no ES fondu naudas. Jaunajā periodā Latvija bija viena no pirmajām, kas apstiprināja savu programmu, tomēr divu gadu laikā – līdz šā gada aprīlim – atbalstu saņēma vien 12% projektu.
“Nemitīgi ar varasiestādēm sazināmies, lai atrisinātu problēmas. Cerams, pudeles kakls beidzot nāks vaļā. Jaunajā periodā Latvija fondu naudu galvenokārt investēs pētniecībā, tehnoloģiskajā attīstībā un inovācijās, tāpat arī tiks investēts ātrgaitas platjoslas interneta tīklā, lai vismaz 80% cilvēku līdz 2020. gadam varētu lietot ātrgaitas internetu. Tāpat Latvija ieguldīs arī mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, konkurētspējā un inovācijās, arī zemas CO2 izmešu ekonomikas attīstībā. Latvija centīsies pielāgoties arī klimata pārmaiņām, investēs veselības reformās, ilgtspējīgā pilsētu attīstībā un centīsies atdzīvināt reģionus. Tomēr vislielāko naudas summu – 1,1 miljardu eiro – tērēs efektīvai transporta infrastruktūrai. Naudu ieguldīs gan ostās, gan lidostā “Rīga”, gan Eiropas transporta tīklā (TEN-T), gan reģionālo ceļu sakārtošanā, dzelzceļa elektrifikācijā un jaunos tramvajos Rīgai,” Latvijas svarīgākos plānus iezīmēja E. Hakonena-Medinga.
No pirmā acu uzmetiena tiešām pārsteidz, cik būtiski vairāk transportā un enerģētikā iegulda Latvija, tomēr EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta programmu vadītāja Ieva Černiute sacīja, ka datus nevajadzētu interpretēt bez analīzes. Tomēr var izdarīt dažus secinājumus. Iespējams, Latvijā beidzot līdz 2020. gadam jūtami uzlabosies ceļu stāvoklis, tomēr uzmanību piesaista Igaunijas krietnais izrāviens investīcijās pētniecībā un inovācijās. Igaunija jau patlaban mums ir tālu priekšā inovatīvu produktu radīšanā, un, domājams, ka ziemeļu kaimiņi pie tā neapstāsies. Acīs krīt arī mazais finansējums nodarbinātībai, ņemot vērā Latvijas augsto bezdarba līmeni. Tikmēr priecē izglītības nozarei piešķirtās naudas daudzums, un krietni aizsteigušies priekšā kaimiņiem esam arīdzan ar investīcijām, kuru izmantošana ierobežo klimata pārmaiņas.
UZZIŅA
Pieejamie fondi:
ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds;
ESF – Eiropas Sociālais fonds;
KF – Kohēzijas fonds;
ELFLA – Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;
EJZF – Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds;
JNI – Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas.
