Informācijas karā nav pieņemts šaut uz savējiem. Saruna ar Aināru Dimantu 24
“Ko mēs tagad redzam? Maskavā klepo – Rīgā jau šķauda, proti, sāk izpausties autoritārisma virziens,” tā par uzsākto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāva atlaišanas procesu spriež padomes vadītājs Ainārs Dimants, par kura atsaukšanu no amata Saeima varētu lemt trešdien, 8. jūlijā.
– Saeimas deputātu, tajā skaitā frakciju vadītāju Solvitas Āboltiņas (“Vienotība”), Augusta Brigmaņa (Zaļo un zemnieku savienība), Daiņa Liepiņa (Latvijas Reģionu apvienība) un Ingunas Sudrabas (“No sirds Latvijai”), rosinātā NEPLP atlaišana tiek tulkota dažādi: no vienas puses tiek runāts par padomes nespēju veikt savus uzdevumus un par zaudētu reputāciju; no otras puses – par uzbrukumu preses brīvībai un par politisku izrēķināšanos. Kā jūs to sauktu?
– Es redzu trīs būtiskas lietas. Deputātu grupas iesniegums un tam sekojošais Saeimas komisijas lēmums rosina parlamentu spert antikonstitucionālu, prettiesisku soli. Uz to ir norādījusi arī EDSO mediju brīvības pārstāve, ka regulatora neatkarība ir Latvijas mediju brīvības pamatā. Un šeit ir runa par to, ka tiek pārkāpta regulatora neatkarība un tā pilnvaras pieņemt lēmumus. Un nav konstatēti pārkāpumi, kuru dēļ saskaņā ar likumu kādu padomes locekli varētu atsaukt. Tātad tas ir jautājums par tiesiskas valsts pamatprincipiem.
[wrapintext][/wrapintext]
Otrs, ko redzam, un tieši tas ir pirmās nelaimes sakne – politiskās varas mēģinājums pakļaut patstāvīgas iestādes sastāvu mainīgajam partiju politiskās pārstāvniecības salikumam Saeimā. Un tas ir bīstams precedents, kas attiecas ne tikai uz NEPLP. Tas nozīmē – tikko ir jauns Saeimas sastāvs, tikko ir jauna koalīcija, tā mums būs jauns ģenerālprokurors, jauna Augstākā tiesa, jauna Satversmes tiesa, jauns tiesībsargs? Tas ir stāsts par demokrātiju, kas balstās uz varas dalīšanas principu.
Pašlaik notiekošais rada jautājumu – vai tiesu vara (padome kā regulators zināmā mērā ir daļa no tiesu varas) un mediju vara (padome kā sabiedrisko mediju pārraugs ir tās sastāvdaļa) vairs nebūs patstāvīgas un tiks pakļautas politiskajai varai?
Un trešais – redzu, ka ir noklusēti patiesie iemesli, jo netiek jau runāts par politiskiem uzstādījumiem, kas būtu alternatīvi pašreizējās NEPLP uzstādījumiem. Vai kaut kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka, piemēram, mūsu kurss uz vienotu sabiedrisko mediju būtu nepareizs, ka kurss uz sabiedriskā medija satura krievu valodā stiprināšanu informācijas kara apstākļos ar Krieviju ir nepareizs? Tad skaidri pasakiet to! Sabiedrisko mediju klātbūtnes stiprināšana Latgalē – vai tas ir nepareizi? Kurss uz tiesiskā regulējuma stiprināšanu, kur mēs jau gadiem esam iesnieguši vairākas likumu grozījumu paketes, kas lielākoties iegulst Saeimā, – vai tas ir nepareizi? Padomei nemaz nav dotas likumdošanas iniciatīvas tiesības, bet mūsu iesniegumus nereti ignorē. Vienlaikus NEPLP vienmēr aktīvi piedalījusies Saeimas likumdošanas darbā. Vai kurss uz monitoringa stiprināšanu ir nepareizs, jo arī šajā jautājumā neesam saņēmuši atbalstu? Patiesībā iznāk, ka politiskā vara liekulīgi un patvaļīgi meklē grēkāzi pašas iniciatīvas trūkuma un bezatbildības aizbildināšanai.
