Saprast Latgali līdz kaulam. Saruna ar aktieri Gundaru Grasbergu 3
Ceturtdien, 14. septembrī, Nacionālajā teātrī pirmizrādes priekškaru vērs Ingas Ābeles “Klūgu mūks” Indras Rogas režijā. Tas ir stāsts kā piemineklis Latgalei par izcilo Latgales vīru, mācītāju un literātu Franci Trasunu un tikpat ievērojamo lidotāju Jezupu Baško. Francis Trasuns (1864 – 1926) ir pirmais Latgales latviešu baznīckungs, katoļu priesteris, teoloģijas maģistrs, ievērojams valstsvīrs un sabiedrisks darbinieks. Viņš bija arī viens no delegātiem pirms simt gadiem notikušajā Latgales kongresā, bez kura nebūtu Latvijas tās pašreizējā veidolā. Francis Trasuns ir prototips Francim Sebaldam, kuru izrādē atveido GUNDARS GRASBERGS.
Tā kā katrs septembris ir jauna atgriešanās teātrī, vai varat atklāt kādu notikumu no aizvadītās vasaras, kas bijis īpašs, ar kādām paliekošām pēdām jūsos?
G. Grasbergs: Gadās, ka aktieris kā skolēns septembrī atgriežas ar skaidru un tukšu galvu, bet šis bija gadījums, kad jau pavasarī iesākām darbu pie “Klūgu mūka”. Tā kā tas ir ļoti apjomīgs, strādājām pa pāris nedēļām arī maijā un jūnijā. Netiku piedalījies nekādos projektos, jo nodarbojos ar praktiskām lietām. Vajadzēja pamainīt dzīvesvietu Mārupē, jo trīs bērni aug lielāki un jādomā perspektīvā. Tiku apbraukājis visus būvmateriālu veikalus. Bet vienlaikus, protams, veltīju laiku, lai papētītu unikālās personības – Franča Trasuna – dzīvi. Dažkārt par mūsu atveidojamiem varoņiem nav gandrīz nekādas informācijas, bieži vien tie ir pilnībā dramaturgu fantāzijas augļi. Bet šoreiz manam varonim ir prototips, īsta, dzīva, vērienīga personība. Inga Ābele man bija iedevusi dažas Kopoto rakstu grāmatas. Domāju, apbrīnoju un brīžiem ļāvos arī šaubām par autores milzīgo uzdrīkstēšanos romānā ar īstām, patiesām Franča Trasuna runām un rakstiem ieaust attiecības ar sievietēm, kādu priesterim un valstsvīram nekad mūžā nav bijis. Protams, izrādes priekšvārdā norādīts, ka darbs nav autobiogrāfisks, bet galvenajam varonim ir prototips, taču arī šādā gadījumā tas izmaina visu mana atveidojamā varoņa domāšanu, rīcību un pat likteni. Sēdēs zālē katoļu priesteri sutanās un… Arī Trasuns pats pa pusei rakstnieks, publicējis ārkārtīgi daudz runu, fabulu, domu, avīžrakstu. Ārkārtīgi vērtīga informācija, svarīgs pavediens, lai mazliet pietuvinātos Franča Trasuna raksturam. Tā pagāja visa vasara lasot, domājot.
Un es jums gribēju vaicāt, vai bija gana ar režisores Indras Rogas dramatizējumu vai izlasījāt Ingas Ābeles romānu “Klūgu mūks”?
…Tas bija pirmais.
Kādreiz par ievērojamiem aktieriem saka – ja viņš būtu nospēlējis tikai to vienu lomu, kā, piemēram, Pāvuls – Cepli, Placēns – Šveiku, ar to pietiktu, lai paliktu vēsturē un tautas atmiņā. Vai Francis Sebalds varētu būt tāda loma?
Kur nu man vēl par vēsturi domāt! Veltai Līnei veltītā televīzijas filmā aktrise, jau gados būdama, atcerēdamās pirmizrādes sajūtu Indras Rogas veidotajā izrādē “Divas sirdis”, sacīja – bail, kas dzims, un, ja dzims, vai būs dzīvotspējīgs, vai nebūs jocīgs, pakropls… Pirmizrādes sajūtas vienmēr ir apmēram tādas… Man vispār neliekas, ka jau būtu ko īsti sakarīgu nospēlējis. Tādās kategorijās nespēju analizēt savu darbu. Aktieris jau vispār dzīvo ar šo mirkli, katrā izrādē mums ir dots vien tas viens vakars, satikšanās ar cilvēkiem, kas labākajā gadījumā beidzas ar siltu sajūtu no skatītājiem un aplausiem, bet sliktākajā ar patukšām rindām zālē.
Vai jūsu varonim Francim Sebaldam mugurā būs sutana?
Dažās ainās. Kaut arī viņš bija katoļu garīdznieks, vienlaikus arī politiķis. Un viens no apstākļiem, kāpēc viņam sanāca domstarpības ar garīgo vadību un arhibīskapu, bija tieši tas, ka Francis bija pārņēmis jauno modi no Eiropas un Amerikas, bija lasījis un zināja, ka vairs nav spiesta lieta garīdzniekam visur un nepārtraukti nēsāt sutanu, var staigāt arī civilās drēbēs, kā viņš to darīja, iedams uz parlamentu deputāta statusā. Protams, izrādē tiks rādīts arī viņa dzīves noriets, kad Trasuns ir vairs tikai deputāts, sagrauts cilvēks. Bet jā, iepriekš, jaunībā un garīgajā seminārā, viņš staigā sutanā.
Režisore Indra Roga sacījusi, ka aktieriem būs jāpacīnās arī ar latgaļu vārdiem, kas no romāna vietumis pārceļojuši arī izrādē.
Kopumā dramatizējums veidots latviski. Priesteris Francis, kaut latgalis, runā labā latviešu valodā, pieņemu, ka tā bija arī dzīvē. Galu galā viņš taču daudz laika veltīja kā latgaļu, tā latviešu gramatikas izkopšanai. Latgaliski izrādē ir tikai pāris lūgšanas. Viena epizodē ar Franča saimnieci Terēzi Augustīni Sokolovki un jaunības nepiepildītās mīlestības Zuzes meitu Mariju – izmisīgā grēksūdzē, kurā viņš piespiež jauno meiteni pieņemt svēto vakarēdienu.
