Saeimas komisija paliek pie sava: 16 gadus veciem jauniešiem jāļauj medīt ar šaujamieroci 2
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien nolēma nemainīt iepriekš pieņemto lēmumu ļaut 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci.
Komisija noraidīja vairāku Saeimas deputātu rosinājumu tomēr atteikties no ieceres ļaut medīt ar šaujamieroci no 16 gadu vecuma. Neviens no komisijas deputātiem neatbalstīja priekšlikumus par atteikšanos no šiem grozījumiem.
Reizē tika atbalstīts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvājums precizēt šo normu, nosakot, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai.
Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) priekšlikumos Ieroču aprites likumam uz galīgo lasījumu mudināja izslēgt no likumprojekta šo normu. Līdzīgu priekšlikumu – izslēgt no likumprojekta šādu normu – bija iesnieguši arī “Saskaņas” deputāti Evija Papule, Valērijs Agešins, Ļubova Švecova un Ivars Zariņš.
Šodien komisijas sēdē tika uzklausīti ap 15 cilvēkiem no vairākām ministrijām, valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāvēja pretējus viedokļus.
Medību jomas pārstāvji pauda nostāju, ka sabiedrības drošību šie grozījumi neietekmēs un ka neesot bijuši gadījumi, kad trešās personas ciestu medību drošības pārkāpumu dēļ.
Savukārt Reizniece-Ozola norādīja, – kamēr nav zināms, vai sabiedrība atbalsta šādas izmaiņas, arī deputātiem būtu jāatturas no atbalsta paušanas tiesībām medīt no 16 gadu vecuma. Viņa atsaucās uz Tiesībsarga biroja un citu institūciju negatīvo nostājas šajā jautājumā.
Agešins norādīja, ka svarīgi ir rast atbildes, vai pie šī priekšlikuma izstrādāšanās piedalījās psihologi un psihiatri un vai komisija vispusīgi ir novērtējusi, kā šāda kārtība ietekmēs bērnu psiholoģisko veselību. Gan deputāts, gan atsevišķi citi klātesoši uzsvēra, ka nevēlētos, lai Latvijā tiktu piedzīvota citās valstīs vērojamā vardarbība, kuru veikuši atsevišķi nepilngadīgie, kuriem ir bijuši pieejami ieroči.
Pēc Papules vaicājuma, uz cik bērniem varētu attiekties izmaiņas, komisijas sēdē tika norādīts, ka šādu personu varētu būt vairāk par 200.
Pēc Valsts kontroles pārstāvju izklāstītajiem argumentiem, kāpēc izmaiņas nevajadzētu veikt, komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) apšaubīja Valsts kontroles kompetenci šajā jomā, norādot, ka likums to nenosakot. VK pārstāvji savukārt nepiekrita šim redzējumam par iestādes kompetenci, norādot, ka par to sīkāk iespējama saruna Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
Tāpat no vairākiem deputātiem izskanēja pārmetumi Veselības ministrijai (VM), ka komisijas sēdē, kad sākās priekšlikuma izskatīšana, VM pārstāvis neesot iebildis pret pašlaik skatāmajām izmaiņām par ļaušanu medīt no 16 gadu vecuma, bet tagad šādi iebildumi tiek pausti.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvji aicināja ņemt vērā, ka medību laikā ir grūti nodrošināt priekšlikumā paredzēto pieaugušā uzraudzību, jo starp medniekiem ir atstarpe. Tāpat nepieciešamības gadījumā ir iespēja ļaut izsludināt personas pilngadību pirms 18 gadu sasniegšanas.
Viena no klātesošajām medniecēm akcentēja, ka, piemēram, pēc likuma grozījumu pieņemšanas medību tornī ieroci viņa uzticētu savam jau apmācītam bērnam un pati rūpīgi sekotu līdzi, kā viņš to izmanto medību procesā. Medību jomas pārstāvji arī uzsvēra, ka par šo jautājumu publiski bija pieejama informācija kopš septembra un jau kopš tā laika varēja iesaistīties diskusijās par to, savukārt šodien kā pretargumenti tiekot izteikti “pieņēmumi un emocijas”.
Savukārt Papule atsevišķus Mednieku asociācijas pārstāvja izteikumus sēdē nodēvēja par nepiedienīgiem.
Komisijā arī uzstājās kāda izmaiņas atbalstoša jauniete, kura skaidroja, ka ir iepazinusies ar medību procesu kopš deviņu gadu vecuma, un uzskata, ka ar grozījumiem tiek iet pareizajā virzienā, kas liecinot, ka “neaudzinām cilvēkus mucā”.
Kā ziņots, Reizniece-Ozola uzskata, ka šis jautājums nav pietiekami plaši izdiskutēts sabiedrībā un dažādās nozaru ekspertu un interesentu grupās, kā arī nav pietiekami izvērtēts Latvijas sociāli ekonomiskais konteksts un iespējamās sekas. Viņa arī piebilst, ka šī norma ir pretrunā ar citos tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos noteiktajām bērnu tiesībām, turklāt negatīvu slēdzienu par to devusi Iekšlietu ministrija, tiesībsargs, Veselības ministrija, dažādas profesionālās un interešu sabiedriskās organizācijas.
Saeimā vērsās arī valsts kontroliere Elita Krūmiņa, kura norāda, ka priekšlikums par atļauju nepilngadīgām personām izmantot medību šaujaumieročus ir virzīts bez pietiekama attiecīgās normas ietekmes novērtējuma, par to nav notikušas konsultācijas, turklāt ir saņemti vairāku organizāciju iebildumi par šādas normas neatbilstību bērnu tiesību aizsardzības principiem. Līdz ar to arī Valsts kontrole aicināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju rīkoties, lai personām, kuras jaunākas par 18 gadiem, netiktu piešķirtas tiesības medībās izmantot šaujamieroci.
Pret šo normu iebilst arī vairākas organizācijas, kas vērsās Saeimā, – “Centrs Dardedze”, organizācija “Skalbes”, organizācija “Latvijas Cilvēktiesību centrs”, biedrība “Centrs Marta” un biedrība “Latvijas ainavas”.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika vēstulē parlamentam norādīts, ka plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izvērstās spraiga diskusija par šo ieceri. “Teju histērisku reakciju radījuši neprofesionāļu sagrozītie fakti, nezinātajiem radot sajūtu, ka pēc grozījumu pieņemšanas katram jaunietim būs iespēja skraidīt apkārt ar šaujamieroci,” teikts vēstulē.
Asociācija sauc par mītu viedokli, ka jauniešiem būs brīva pieeja ieročiem, kā arī to, ka ieroču lietošanas atļauja būs iespējama bez priekšzināšanām un pārbaudēs. Tāpat neatbilstot patiesībai tas, ka jaunieši ieroci medībās varēs brīvi lietot. “Jaunietis, kurš ieguvis mednieka apliecību, ieroci varēs lietot tikai pieredzējuša mednieka uzraudzībā, kurš spēs izvērtēt situāciju un dot atļauju ieroča lietošanai vai to aizliegt,” norāda asociācija.
Tāpat tiek norādīts, ka mednieka apliecības iegūšanai ir jāapgūst “ļoti liels zināšanu apjoms” – pirms doties uz eksāmenu, pretendenta ir brīvi jāorientējas aptuveni 1300 jautājumos, kas saistīti gan ar dzīvnieku paradumiem, bioloģiju un medību saimniecību, gan arī ar drošību medībās. Asociācijas vēstulē uzsvērts – ieročus arī pēc grozījumu pieņemšanas varēs iegādāties un glabāt kārtībā, kāda ir līdz šim.
Arī Latvijas Loku mednieku asociācija atbalsta ieceri par iespēju no 16 gadu vecuma medīt ar šaujamieroci.
Kā ziņots, Saeima pēc ilgām un pretrunīgiem viedokļiem piepildītām debatēm atbalstīja priekšlikumu nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma atļaut medībās izmantot šaujamieroci.
Tas paredz, ka fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā, būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medībasreglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.
