Saeima medī “zaļos cilvēciņus” 13
Saeima vakar pirmajā lasījumā atbalstīja vairākus Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotus likumprojektus. Tajos ar mērķi mazināt hibrīdkara draudus paredzēts ieviest lielus naudas sodus par militāro formastērpu vai atšķirības zīmju prettiesisku nēsāšanu, kā arī par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos.
Par karavīra formas tērpa vai tā sastāvdaļu prettiesisku valkāšanu plānots piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro. Līdzīgs sods paredzēts arī par Zemessardzes atšķirības zīmju prettiesisku valkāšanu. Saskaņā ar likumu, armijas formu atļauts nēsāt vien pašiem karavīriem, kā arī atvaļinātām militārpersonām, bet otrie to drīkst darīt tikai valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās, militāro vienību sarīkojumos, kā arī AM vai NBS atbalstītos pasākumos.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt naudas sodu līdz 2000 eiro par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) apsargājamos objektos.
Atgādināšu, ka 2015. gadā Ādažu militārajā bāzē nelikumīgi iekļuva divi Krievijas nacionālboļševiki. Viņu pārkāpums kvalificēts kā huligānisms grupā un šajā krimināllietā joprojām turpinās tiesvedība, bet abi pārkāpēji Latviju jau sen pametuši. Armijas formās tērptu viltvāržu provokācijas gan līdz šim neesam piedzīvojuši. Skaļākais gadījums bija 2014. gadā, kad “Saskaņas” priekšvēlēšanu reklāmās armijas tērpā pozēja atvaļinātais karavīrs Sandris Bergmanis. Nepieciešamību ierobežot formas tērpu nēsāšanu AM pamato ar iespējamām provokācijām un sabiedrības maldināšanu. Turklāt tas var kaitēt NBS tēlam sabiedrībā, teikts likumprojekta anotācijā.
Tieši šīs normas raisīja lielākās diskusijas gan Saeimas Aizsardzības komisijas sēdēs, gan vakar Saeimas plenārsēdē. “Sanāk, ka nejaušam sēņotājam, kas apmaldījies Ādažu poligonā, var uzlikt soda naudu līdz 2000 eiro,” debatēs brīnījās deputāts Jānis Ādamsons (“Saskaņa”). Viņš arī norādīja, ka likumprojekti sagatavoti tik nekvalitatīvi, ka nav skaidrs, par kādu militāro apģērbu valkāšanu draud atbildība, jo teorētiski sodīt varētu pat cilvēku, kurš uzvilcis armijas zābakus, zeķes vai apakšveļu. Līdzīgu viedokli pauda arī Ringolds Balodis (“NSL”): “Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, miera laikos, kad tiešām pilns ar medniekiem, sēņotājiem un vienkārši cilvēkiem, kuriem varbūt nav tik daudz naudas kā Saeimas deputātiem, lai nopirktu tādas skaistas biksītes. Tagad viņus ķers Militārā policija par to, ka uzvilkuši armijas bikses vai kādu praķīti?” Šoreiz opozīcijas viedoklim pievienojās arī Nacionālās apvienības pārstāvis Edvīns Šnore, kurš pats mēdzot atpūtai dabā nēsāt vācu armijas kamuflāžas jaku. “Manuprāt, ierobežojumu vajadzētu attiecināt tikai uz karavīru atšķirības zīmju neatļautu nēsāšanu,” uzskata deputāts.
Citi tautas kalpi gan norādīja, ka poligonos ieklīdušie sēņotāji netikšot sodīti ar 2000 eiro lielu soda naudu, jo pirms soda uzlikšanas vienmēr tiekot izvērtēts pārkāpēja nolūks un nodarījuma smagums. Tāpat sods netikšot piemērots par makšķernieku, mednieku un armijas preču veikalos atrodamu kamuflāžas apģērbu apriti vai valkāšanu. Tomēr arī viņi atzīst, ka likumprojektos nepieciešami juridiski precizējumi, kurus sola sagatavot uz otro lasījumu. Tādēļ tiem noteikts garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš – līdz 1. septembrim.
