Sācies astronomiskais rudens; senie latvieši svinēja auglības svētkus 0
Otrdien plkst.5.29 beidzās astronomiskā vasara un iestājās rudens.
Astronomiskais rudens Zemes ziemeļu puslodē iestājas brīdī, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi. To sauc par rudens ekvinokciju, savukārt Zemes dienvidu puslodē tad iestājas pavasaris.
Šajā laikā abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma. Šo laiku mēdz dēvēt par rudens saulstāvjiem, jo saule stāv līdzsvarā, vai vienādībām, jo nakts un diena ir aptuveni vienāda garuma.
Dienas un nakts garums vistuvākais būs 25.septembrī, kad Rīgā saule lēks plkst.7.14 un rietēs 19.15.
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk – katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Saskaņā ar Latvijas Folkloras biedrības apkopoto informāciju rudens saulstāvjos dažādas Eiropas tautas agrāk atzīmēja ražas svētkus un gada saulrietu, kad gaismas un tumsas mūžīgajā cīņā pārsvaru pamazām gūst tumsa. Rudens svētki tika svētīti trīs dienas.
Latvijas teritorijā rudens svinības laika gaitā tika piesaistītas Miķeļa dienai – 29.septembrim. Tā pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim. Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un Apjumībām, – ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Tādējādi saulstāvju svinības saplūda ar ražas novākšanas svētkiem, kuri ar laiku piesaistīti vienai dienai – Miķeļiem, kas tika saukti arī par Mīkaļiem un Mīklāli.
Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis – auglības un labklājības simbols. Jumis kā druvu auglības veicinātājs visplašāk bijis pazīstams Zemgalē.
