Rīgas graustu miljonāri snauž, tikmēr iet bojā bērni. Pilsētā – 466 brūkošas ēkas 17
Savainojas un iet bojā cilvēki
Seši draugi – divi pilngadīgi un četri nepilngadīgi jaunieši – alkohola reibumā uzkāpuši uz šīs nepabeigtās ēkas Hipokrāta ielā 2 jumta. Visi apsēdušies uz jumta malas, tad 1996. gadā dzimušais jaunietis pēkšņi nolēmis tai pārliekties pāri, lai izpildītu pievilkšanās vingrinājumu, bet paslīdējusi roka, viņš nokritis no ēkas jumta un gājis bojā. Šobrīd Rīgas domes Īpašuma departamenta uzskaitē ir 466 vidi degradējoši objekti (būves) jeb grausti, kas dalās trīs kategorijās: sliktā, sabrukšanas vai pirmssabrukšanas stadijā (A kategorijas grausti – 133 objekti); bojāti atsevišķi objekta elementi, brīva piekļūšana (B kategorijas – 264 objekti); iekonservēti objekti, taču degradē pilsētas ainavu (C grausti – 69 objekti).
“Grausti ir visās lielpilsētās. Uzskatu, ka Rīgā to skaits ir liels. Līdz tūkstošgades mijai lielākās galvassāpes sagādāja padomju mantojums, tagad – trekno gadu saimniekošana. Pašvaldība dara visu iespējamo, lai graustus izskaustu, jo apzināmies, ka tie pievelk bērnus, jauniešus, dažādus piedzīvojumu meklētājus, bomžus, narkomānus. Tā ir augsne nelaimēm. Atceros, pirms vairākiem gadiem vienā no Blaumaņa ielas graustiem nogalināja meiteni – tas nebūtu noticis, ja īpašums būtu bijis sakopts,” saka Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.
Rīga ir liela. Rīga ir skaista. Daugava, parki, piegulošā jūra, priežu audzes, ezeri neļauj Rīgai pārvērsties par dzelzsbetona un asfalta metropoli. Bet, protams, arī apbūve Rīgai ir īpaša. Viduslaiku vecpilsēta. Cara laiku koka nami. Jūgendstila rajons. Arī pagājušā gadsimta 30. gadi un pat padomju laiks atstājis pa stila pērlei. Šie laiki Rīgu atsvaidzina ar Gaismas pili un citām spožām augstceltnēm. Diemžēl Rīgai ir arī pietiekami daudz graustu, kas daudzviet izceļas kā sapuvuši zobi kopumā daudzmaz sakoptu zobu rindā. Un ne tikai bojā skatu, bet ir arī drauds cilvēku drošībai.
Kas ir šie grausti? Kāpēc radušies? Kam tie pieder? Kas par tiem atbildīgs? No 466 graustiem absolūti lielākā daļa ir privātīpašums (414), daļa pieder valstij (31) un daļa – pašvaldībai (21). Par katru no graustiem varētu uzrakstīt rakstu, par daļu – grāmatu ar peripetijām, par visiem graustiem kopā varbūt sanāktu doktora disertācija. Šim rakstam, kas nepretendē uz visaptverošu analīzi, izvēlējos raksturīgākos un sabiedrībai bīstamākos: gan tādus, kas noslēpušies biežņās, gan tādus, kas tikai slikti izskatās, gan tādus, kas, liekas, var teju nobrukt uz cilvēku galvām.
Nepabeigtajā ēkā Hipokrāta ielā 2 jaunieši savainojušies arī iepriekš. Piemēram, pagājušā gada 13. maijā no ēkas trešā stāva nokrita un smagas traumas guva 16 gadus vecs pusaudzis. Savu izmēru un izskata dēļ šis ir viens no populārākajiem piedzīvojumu meklētāju, ekstrēmistu un parastu vazaņķu objektiem. Kad maija sākumā šo vietu apmeklēju, mani sagaida apsargs dzeltenā vestē un stiepļu žogs ap objektu. Kad sargs palicis aiz muguras, bijušais digeris (tā apzīmē cilvēku, kas apmeklē neapsaimniekotas būves) Gustavs rāda vietu, kur viegli tikt pāri žogam. Protams, šo iespēju neizmantoju. Žoga stieples varot arī viegli pārkniebt ar knaiblēm.
Objekts pieder SIA “Nule8”, kas ir SIA “Arčers” līdzīpašnieka uzņēmums. Tā pārstāve Vita Noriņa lūdz būvi nereklamēt, jo pēc katra sižeta interese par to tikai palielinoties.
“Ņemot vērā tuvumā esošo slimnīcu “Gaiļezers” un jau attīstīto medicīnisko infrastruktūru, bija un joprojām ir iecere pabeigt ēkas būvniecību un pielāgot to medicīnas un sociālās aprūpes iestāžu vajadzībām. Tiek izskatītas arī citas domas, piemēram, sociālie dzīvokļi vecāka gadagājuma cilvēkiem ar iespēju turpat saņemt visu nepieciešamo medicīnisko aprūpi, viesnīca slimnīcā “Gaiļezers” stacionēto pacientu piederīgajiem. Projekta realizācijai tiek meklēti sadarbības partneri – investori un pakalpojumu operatori. Meklējumu loks šobrīd pārvietojies aiz Latvijas robežām, jo uzrunātie vietējie potenciālie attiecīgo profilu operatori dažādu iemeslu dēļ nav gatavi nodrošināt pakalpojumu nepieciešamajā apjomā,” man saka V. Noriņa.
Objekts pārņemts 2011. gadā. Tā kadastrālā vērtība ir četri miljoni eiro. Ēka esot pietiekami labā stāvoklī, īpašniekiem bažu par tās drošību neesot.
