Rīgā reklamē Putina “projektu” — Eirāzijas Ekonomisko savienību 11
Ceturtdien Rīgā notika par Putina “projektu” dēvētās, pērn izveidotās Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) prezentācija. Tika apgalvots, ka šā veidojuma mērķi neesot politiski, bet gan ekonomiski, lai uz biznesa un ekonomikas pamatiem vienotu Eirāzijas telpu.
Pasākumā, kuru apmeklēja plašs loks ārvalstu diplomātiskā korpusa un vietējo uzņēmēju pārstāvju, viens no rīkotājiem bija Krievijas vēstniecība, bet moderatora lomā iejutās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols, kurš uzsvēra, ka ES un EES ir svarīgi partneri un esot būtiski saprast kaimiņu. “Latvijas uzņēmēji augsti vērtē sadarbību ar EES valstīm,” piebilda A. Ozols. Atgādināšu, ka EES ietilpst Krievija, Kazahstāna, Baltkrievija un Armēnija, un šogad šim “klubam” pievienojusies Kirgizstāna. Pasākumā uzrunas teica Krievijas, Kazahstānas, Baltkrievijas un Armēnijas vēstnieki Latvijā, bet galvenā runātāja bija EES Eirāzijas Ekonomiskās komisijas galveno integrācijas jomu un makroekonomikas ministre Tatjana Volova, kura savā runā klāstīja, ka esot simboliski, ka EES prezentācija notiek tieši Latvijā, kas pašlaik ir ES prezidējošā valsts, bet Baltkrievija pašlaik ir prezidējošā valsts EES. T. Volova skaidroja EES darbības principus un apgalvoja, ka tās izveides ierosinātājs savulaik bijis nevis Putins, bet Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kurš uz šādas savienības izveidi aicinājis jau 1995. gadā.
[wrapintext][/wrapintext]
Daudzos T. Volovas izteikumos varēja just, ka EES savā veidā kopē ES un savā veidā pat cenšas to pārspēt. “Ja atklāti jārunā par kļūdām, mēs iedvesmojāmies no Eiropas integrācijas, tas ir lielākais ekonomiskās integrācijas projekts. Eirāzijas Ekonomiskā komisija ir līdzīga Eiropas Komisijai. EEK gan ir vienlīdzīga pārstāvība, tajā katrai dalībvalstij ir trīs pārstāvji. Lēmumu pieņemšanā visām valstīm ir vienādas iespējas,” skaidroja T. Volova. Viņa uzsvēra, ka EES balstās uz četriem pamatprincipiem – preču, pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka brīvu kustību, kā arī norādīja, ka EES esot ekonomiska savienība, kuras mērķis ir veicināt biznesu. T. Volova kritizēja ES par to, ka tā neesot diez ko atsaucīga komunikācijā ar EES. “Par turpmāko sadarbību aktīvāk jārunā Eiropas Komisijai un Eirāzijas Ekonomiskajai komisijai. Šīs sarunas beidzot ir jāsāk, jo EK patlaban nav gatava sākt formālu dialogu ar EES,” sacīja T. Volova.
Patiesībā gan bez politikas te neiztiek. Analītiķi EES dēvē par ģeopolitisku Putina integrācijas instrumentu. Savulaik Armēnija, kurai no AP valstīm bija visstraujākais progress, atteicās no Asociācijas līguma slēgšanas ar ES par labu dalībai Muitas savienībā un vēlāk EES. Visticamāk, Armēnijas izvēli ietekmēja valsts ciešās saites ar Krieviju. Savukārt uz Ukraina vēl prezidenta Viktora Janukoviča valdīšanas laikā no Krievijas puses tika izdarīts liels spiediens, lai tā neslēgtu Asociācijas līgumu ar ES, bet darbotos Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā. Šie notikumi noveda pie protestiem Kijevas Maidanā un varas maiņas, ko Krievija izmantoja kā ieganstu Krimas okupācijai. Tomēr pielaidību pret EES izrādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, kas izteikusies, ka Ukrainai ir brīva izvēle un tā var virzīties arī uz dalību EES. Tomēr realitātē tas nozīmē ģeopolitisku izšķiršanos.
