Riekstiņš Kremlī uzklausa piezīmi par “tautiešu situāciju” 9
Vakar Krievijas prezidents Vladimirs Putins akreditācijas vizītē Kremlī pieņēma Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu. Krievijas mediji īpaši uzsver, ka Putins esot atgādinājis par Latvijā dzīvojošo Krievijas “tautiešu situāciju”. Bet M. Riekstiņš pauž gatavību skaidrot Krievijas amatpersonām, ka Latvijai no ārpuses neviens nevar likt risināt tās iekšējos jautājumus.
Krievijas medijs “RT” (“Russia Today”) ziņo, ka par “tautiešiem” un “līdzpilsoņiem” V. Putins runājis akreditācijas ceremonijā. “Un, protams, jūs, vēstnieka kungs, zināt mūsu attieksmi par Latvijā dzīvojošo mūsu līdzpilsoņu un tautiešu stāvokli. Ceru, ka arī šis jautājums ietilps mūsu dialogā,” sacījis V. Putins. Krievijas līderis arī atzīmējis Maskavas gatavību veidot ar Rīgu labā garā un savstarpējās interesēs balstītas kaimiņattiecības.
M. Riekstiņš sarunā ar “LA” sacīja, ka akreditācijas ceremonijās piedalījās 20 jaunie ārvalstu vēstnieki, tostarp no ES, ASV un Francijas. “Putins nāca klajā ar uzrunu par situāciju starptautiskajā vidē – pieminēja situāciju Sīrijā un Ukrainā, kā arī attīstību ap Ziemeļkorejas kodolprogrammu,” atcerējās M. Riekstiņš. Pēc tam uzrunā esot sekojušas tēzes, kuras Putins veltījis katrai valstij, kuras vēstnieks bija ieradies akreditācijas vizītē. “Viņš uzsvēra Krievijas vēlmi veidot attiecības ar Latviju draudzīgā gultnē un aktivizēt dialogu par Krievijas “tautiešiem” un “līdzpilsoņiem”. Šie punkti man nebija pārsteigums, jo tie mūsu valstu darba kārtībā pastāv jau no iepriekšējiem gadiem,” piebilda M. Riekstiņš. Pēc uzrunas vēstniekiem bijusi iespēja uzkavēties sarunās ar Putinu un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Runājot par Putina uzsvērto “tautiešu un līdzpilsoņu stāvokli”, M. Riekstiņš atgādināja, ka Latvijai par to starptautiskajā vidē ir stāstāms pozitīvs stāsts. “Tas attiecas uz Latvijas izglītības politiku un iespējām iegūt Latvijas pilsonību. Mēs cieši turamies pie savu saistību izpildes. Ja Krievijai būs jautājumi, skaidrosim. Tomēr aicinu atcerēties, ka neviena balss no ārpuses nevar likt mums darīt to, kas ir pretrunā mūsu interesēm un ko nevēlamies – tas ir viens no būtiskākajiem punktiem diplomātiskajā dialogā,” sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā.
No Latvijas puses tikšot aktualizēti jautājumi, kuri ar Krieviju ir grūti risināmi, kā, piemēram, kopējās vēstures jautājumi un Latvijas zinātnieku piekļuve Krievijas arhīviem. “Mēs esam gatavi likt šos jautājumus galdā,” sola M. Riekstiņš. Viņaprāt, nepieciešams panākt vienošanos, ka abas puses sastrādājas jautājumos, kuros tām nav pretrunu. Kā piemēru viņš minēja augustā notikušo Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēdi, kurā panākta vienošanās intensificēt Latvijas un Krievijas sadarbību ekonomikā, bet oktobra beigās varētu noslēgties Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas process.
