Rīdzinieki interesējas par naudu no reklāmām uz dzīvojamo māju sienām 1
Vairāki rīdzinieki, kuri dzīvo pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimniekotajās ēkās, pašvaldībā interesējušies par to, kur paliek nauda, ko apsaimniekotājs iekasē par reklāmām, kas izvietotas uz dzīvojamo namu sienām.
Jautājumu Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas sēdē šodien aktualizēja arī vairāki domes deputāti.
“Pirms trim līdz pieciem gadiem, saskaņojot līgumus, uz mājām uzlika reklāmas un nāca normāla nauda. Tagad galus namu pārvaldē, cik naudas katru mēnesi iekasē par reklāmām, atrast nevar. Ja zvana uz iecirkni, tad atbilde ir tāda: “Ko tur, augšā, dara, mēs nezinām, un cik naudas tur ir, mēs arī nezinām”, situāciju raksturoja Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC).
Kad cilvēki piekrituši reklāmas izvietošanai uz ēkas sienām, viņi domājuši, ka nauda, kas iekasēta par reklāmām, paliks mājas remontiem. “Tagad tā nauda mistiskā kārtā nav atrodama, tāpat kā līgumi, kurus noslēdzis namu pārvaldnieks. Tagad tos līgumus mistiskā kārtā noslēdz kaut kur “augšā”, nesaskaņojot ar māju un dzīvokļu īpašniekiem, mājas vecākiem,” sacīja Veidiņa.
Jaunais “Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Antonovs iebilda, ka “līgumi nav mistiski – iedzīvotāji var atnākt un līgumus ieraudzīt”. Dzīvojamās ēkās reklāmas var izvietot uz gala sienas, kāpņu telpās un liftos, taču ēku remontu fondā nonāk tikai puse šīs naudas – otra puse paliek pārvaldniekam.
Veidiņa pauda neizpratni, kāpēc “Rīgas namu pārvaldnieks” no reklāmu ieņēmumiem paņem pusi, ja uzņēmums “tikai izraksta vienu rēķinu vai paraksta līgumu”. “Ja reklāma maksā 100 latus mēnesī un māja saņem tikai 50, par ko tad jums ir tie 50 lati?” vaicāja deputāte.
Antonovs skaidroja, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” 50% no ienākumiem ņem par “procesa vadību” un reklāmdevēju meklēšanu. Ja iedzīvotājiem liekas, ka tas ir negodīgi, viņi varot ar apsaimniekotāju vai kādu citu vienoties citādāk. “Ja piedāvājums ir informēt, piemēram, reizi ceturksnī vai gadā par reklāmas ieņēmumiem, par kādiem palielinājies mājas uzkrājums, varam par to vienoties,” piebilda Antonovs.
Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) savukārt atminējās, ka reklāmu izvietošanu kāpņu telpās “Rīgas namu pārvaldnieks” vispār uzticējis kādai trešajai juridiskai personai, kas izvēlēta bez konkursa, līdz ar to 50% reklāmas ieņēmumu saņemšana ir neloģiska. Uzņēmuma valdes loceklis Ivo Lecis gan iebilda, ka šādi līgumi par reklāmu izvietošanu kāpņu telpās noslēgti ar vairākām juridiskām personām.
Lecis arī norādīja, ka ienākumi par reklāmām tiekot atspoguļoti dzīvojamās mājas pārskatos, sadaļā “Citi ieņēmumi”. Tajā gan nav atspoguļots ieņēmumu plāns, bet faktiskā izpilde. “Piemēram, Lāčplēša 129 ir ievērojama summa no šīs reklāmas izvietošanas,” norādīja Lecis. Domnieks Valdis Gavars (V) gan atzīmēja, ka tieši šīs mājas iedzīvotāji esot ļoti daudz interesējušies un ilgi sūdzējušies, kamēr dabūjuši šo informāciju.
Lai tiktu skaidrībā ar īpatnībām procesā, kā “Rīgas namu pārvaldnieks” organizē reklāmu izvietošanu uz dzīvojamo ēku sienām, kāpņutelpās un liftos, Mājokļu un vides komitejas deputāti lūdza uzņēmuma valdei par šo tēmu sagatavot izsmeļošu informāciju, lai to skatītu kādā no tuvākajām komitejas sēdēm.
