Rēzeknieši vēl atceras traģisko bombardēšanu 1944. gada aprīlī 12
Ir pagājuši 70 gadi, kopš naktī no 6. uz 7. aprīli padomju aviācijas uzlidojuma laikā tika nopostīta gandrīz visa Rēzekne, un pilsētniekiem šis notikums palicis dzīvā atmiņā, pēc raidījuma “Pi myusim Latgolā” secina producentu grupas “Lietišķā Latgale” pārstāve Renāte Lazdiņa.
Tajā 1944. gada naktī dzīvību zaudēja daudzi desmiti civiliedzīvotāju un bez pajumtes palika aptuveni 16 tūkstoši rēzekniešu tostarp vairāki ievērojami Latgales sabiedriskie darbinieki.
Latgales Kultūrvēstures muzeja pārstāve Anna Līpenīte speciāli raidījumam “Pi myusim Latgolā” apkopojusi muzeja krājumos esošās cilvēku atmiņas, kuri, vēl bērni būdami, bija piedzīvojuši asiņainos notikumus Rēzeknē. “6.aprīlis pirms 70 gadiem bija Zaļā ceturtdiena. Padomju aviācijas uzbrukums pilsētai sākās ap deviņiem vakarā. Galveno triecienu saņēma rajons gar upes krastu un pilsētas dienvidu daļa – toreiz tas bija ļoti apdzīvots nabadzīgs rajons, tautā saukts par Ameriku. Pirmais uzlidojums ilga aptuveni 3 stundas. Aptuveni pēc stundas sākās nākamais uzlidojums. Šoreiz kārta bija pienākusi pilsētas ziemeļu daļai. Tas bija vēl spēcīgāks un ilga līdz rīta gaismai. Pilsēta burtiski bija liesmu jūras apņemta. Stāsta, ka degošās Rēzeknes atblāzma bijusi redzama pat Daugavpilī,” atmiņu stāstos atklāto radio raidījumā pauž A. Līpenīte.
Rēzeknietei Tamārai Paurai lielās bombardēšanas laikā bija vien seši gadi, tomēr viņa gana spilgti atceras tos dienu notikumus. “Tajā dienā mēs ar mammu gājām uz pirti, kas atradās tagadējā autoostas teritorijā. Pēkšņi sākās uzlidojums un sākās bombardēšana. Netālu atradās patversme, kur mēs uzreiz bēgām slēpties. Kad uzlidojums bija beidzies, no visām pusēm dega Rēzekne. Mēs negājām mājās, jo sākās nākamais uzlidojums. Mēs bēgām pa Andreja Upīša ielu. Tur bija grāvis, un mēs ar mammu tajā stāvējām līdz kaklam iegremdējušās ūdenī. Pēc tam mani mamma slēpa laukos Ritiņos. Nākamajā dienā tēvocis ar zirgu brauca pakaļ mūsu mantām, bet mūsu mājas vietā bija vien bedre palikusi, bet bedrē gulēja Svētā Nikolaja ikona. Tā vēl tagad ir pie mums.”
Kopumā Rēzekne piedzīvojusi 11 aviouzlidojumus, taču neraugoties uz šī notikuma lielo traģiskumu, tikai nesen plašāka sabiedrība uzzināja patiesos vēstures faktus. Radio raidījumā “Pi myusim Latgolā” skaidro vēsturnieks Kaspars Zellis: “Šī traģēdija pagaisa līdz ar Sarkanās armijas ienākšanu Latvijas teritorijā. Un vēlāk saprotamu iemeslu dēļ par Rēzeknes bombardēšanu arī nevarēja runāt un nevarēja atcerēties. Padomju laikā tik uzsvērts, ka Rēzekni nopostījuši vācieši nevis padomju armijas lidmašīnas.”
Visu “Pi myusim Latgolā” raidījumu latgaliešu valodā var noklausīties, sekojot zemāk norādītajai saites. Tajā bez jau minētā uzzināsiet arī Venerandas Mednes, Vilhelma Grodža un Jevgenijas Cukmaces atmiņas. Viņi, neraugoties uz to, ka tālajā 1944.gadā bija vēl tikai bērni, visai spilgti atceras tā laika notikumus un sajūtas, ko tie raisīja.
Visu raidījumu var noklausīties ŠEIT
