Putins sola ģeopolitisku aizstāvību ārpus Krievijas dzīvojošiem kara pensionāriem 13
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsolījis ģeopolitisku palīdzību visiem sarkanās armijas pusē karojušajiem Otrā pasaules kara veterāniem– gan Krievijā, gan ārzemēs. Tātad tas attiecas arī uz Latviju.
Nav gan īsti skaidrs, kas slēpjas aiz Krievijas formulējuma par “ģeopolitisko aizstāvību”, un arī Krievijas vēstniecība Latvijā nevarēja paskaidrot, ko tas nozīmē.
Eksperti gan pieļauj, ka šim izteikumam ir vairāk propagandas raksturs, nevis kāds konkrēts plāns. Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris uzsver, ka šajos formulējumos nav saskatāma kāda jauna Krievijas iniciatīva, jo Krievija tradicionāli atbalstījusi savus kara veterānus, tostarp ārpus Krievijas robežām.
“Pirmais uzdevums– tas ir praktisks atbalsts veterāniem. Ģeopolitiskajā jomā – tas ir visu cilvēku atbalsts, kuri devuši savu milzīgo ieguldījumu uz altāra uzvarai pār nacismu,” aprīļa sākumā V. Putins izteicās organizācijas komitejas “Uzvara” sēdē.
V. Putins uzsvēris, ka Krievijā jāveicina kvalitatīva veterānu medicīniskā un sociālā aprūpe, bet otrs uzdevums Krievijas prezidenta ieskatā ir nodrošināt vēl lielāku veterānu iesaisti darbā ar jauniešiem, tostarp patriotiskās audzināšanas programmas īstenošanā.
Krievijas vēstniecības Latvijā Preses dienesta vadītāja Liāna Dulova, lūgta atbildēt, ko ar minēto formulējumu ir domājis Krievijas prezidents, teica, ka pagaidām tas tiekot piepildīts ar saturu, bet konkrētāku atbildi nevarēja sniegt.
Pēc Krievijas vēstniecības Sociālā nodrošinājuma nodaļas datiem, Latvijā dzīvojot 3091 sarkanās armijas veterāns, tajā skaitā aktīvās karadarbības dalībnieki, aizmugures atbalsta personāls un Ļeņingradas blokādes dalībnieki.
Citus skaitļus sniedz padomju pusē karojušo veterānu centrālās organizācijas – Kara pensionāru biedrības priekšsēdētājs Vladimirs Norvinds – Latvijā esot ap 2500 veterānu.
Lūgts komentēt Krievijas prezidenta Putina izteikumus, V. Norvinds, kurš pazīstams arī kā Krievijas “tautiešu” politikas aktīvists, norāda, ka tas ir politisks jautājums. “Katrai valstij – vai tā būtu Krievija vai ASV– ir pilsoņi arī citās valstīs, un viņiem nepieciešama aizsardzība,” sacīja V. Norvinds.
Viņš gan uzsvēra, ka šādi paziņojumi no Putina puses neesot saistāmi ar to, ka kāds hipotētiski vēlētos Latviju apdraudēt. “Šeit ir daudz Krievijas pilsoņu, un, ja kritīs bumbas, tad cietīsim līdzvērtīgi,” piebilst padomju armijas veterānu organizācijas pārstāvis.
Tomēr bieži vien veterāni Krievijas politiskajā vidē un komunikācijā ar citām valstīm tiek izmantoti kā līdzeklis, lai uzturētu padomju mītus par “Lielo uzvaru pār fašismu” un pārnestu tās elementus mūsdienu ģeopolitiskajās cīņās.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors norāda, ka kopš 2005. gada, Otrā pasaules kara tēmai Krievijā nav pārāk daudz sakara ar pašiem kara veterāniem.
“Drīzāk tas ir parocīgs stāsts, kas palīdz Kremlim dalīt pasauli “mēs– fašisma grāvēji” un “viņi, piemēram, Baltija, Ukraina u.c.– fašisma atbalstītāji”. Krievija kā cietoksnis, kuru ielenkuši neonacisti, ir tēma, ko var izmantot parlamenta vēlēšanu gadā Krievijā,” skaidro A. Kudors.
Pēc viņa domām, sauklis “atbalstīt veterānus ģeopolitiski” skanot amizanti un tam neesot loģiskas saiknes ar starptautisko politiku, taču tas var izpausties paziņojumu līmenī.
“Jebkādi pāridarījumi kara veterāniem– īsti vai izdomāti– varētu tikt izmantoti provokācijām un spriedzes radīšanai Krievijas kaimiņvalstīs. Tomēr nedomāju, ka Latvijā šādas aktivitātes varētu novest pie reālām problēmām drošības kontekstā,” uzskata A. Kudors.
Veterānus Krievija izmantojot kā “spēļu kauliņus” savām vajadzībām, uzskata vēsturniece un sociālās atmiņas pētniece Vita Zelče. Turklāt lielāks atbalsts no Krievijas pieejams veterāniem, kuri saņēmuši Krievijas pilsonību, piemēram, ap 50 eiro ikmēneša piemaksa, bet Sarkanās armijas latviešu vienību veterāniem un sarkanajiem partizāniem, šādas dāsns atbalsts netiek sniegts, tādēļ, ka viņi ir Latvijas pilsoņi.
Visu materiālu lasiet 18.aprīļa “Latvijas Avīzē” un E-Izdevumā
