Prezidents Porošenko atsāk uzbrukumu 2
Ukrainas valdības spēki vakar valsts austrumu apgabalos atsāka militārās operācijas pret prokrieviskajiem separātistiem, kuri tā arī neatbalstīja prezidenta Petro Porošenko centienus pielikt punktu ieilgušajai karadarbībai. Porošenko 20. jūnijā izsludinātā vienpusējā uguns pārtraukšana nesniedza cerētos rezultātus, jo prokrieviskie separātisti turpināja uzbrukumus Ukrainas armijas pozīcijām. “Desmit uguns pārtraukšanas dienās Donbasa reģionam, Ukrainai un visai pasaulei mēs parādījām mūsu vēlmi uz miermīlīgu šī ārvalsts provocētā konflikta atrisinājumu,” Ukrainas televīzijā pārraidītā uzrunā paziņoja Porošenko. “Diemžēl iespēja īstenot miera plānu netika izmantota. Tas notika kaujinieku kriminālo darbību dēļ. Viņi publiski pauda vēlmi atbalstīt miera plānu un uguns pārtraukšanu. Taču vairāk nekā simts reizes to nekaunīgi pārkāpa.” Tālāk uzrunā Ukrainas prezidents paziņoja, ka liks valsts drošības spēkiem atsākt militārās operācijas: “Mēs uzbruksim, mēs atbrīvosim mūsu zemi!”
Pēdējās dienās notika intensīvas sarunas starp Porošenko, Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Eiropas Savienības valstu vadītājiem. Tajās Ukrainas valsts galva un ES līderi mēģināja pārliecināt Kremļa saimnieku apturēt ieroču un kaujinieku plūsmu no Krievijas Ukrainas teritorijā. ES līderi arī izteica nu jau kārtējos pastiprināto sankciju draudus Putinam. Tikmēr Krievija un ES mudināja Porošenko pagarināt uguns pārtraukšanu. Ukrainas prezidents, televīzijas uzrunā norādot, ka “ceļš uz mieru izrādījies grūtāks, nekā gribēts”, uzsvēra, ka prokrieviskie kaujinieki nav izrādījuši vēlmi nolikt ieročus. “Lēmums izbeigt uguns pārtraukšanu ir mūsu atbilde teroristiem, kaujiniekiem, marodieriem un tiem, kuri atņem iespējas uz miermīlīgu un normālu dzīvi, paralizē reģiona ekonomikas darbību, liedz algu, pensiju un stipendiju izmaksāšanu, spridzina dzelzceļus, posta ūdensvadus,” sacīja Ukrainas prezidents.
Porošenko paziņojumu par uguns pārtraukšanas izbeigšanu atzinīgi uzņēma cilvēku pūlis, kas bija pulcējies Neatkarības laukumā Kijevas centrā. “Mums ir nepieciešamas tikai militāras aktivitātes. Mums to liek darīt tie, kuri mūsu valstī ienāca kā ienaidnieki un iebrucēji,” ziņu aģentūrai “Reuters” sacīja viens no Ukrainas prezidenta atbalstītājiem, norādot, ka no pamiera nebija nekādas jēgas, jo tā laikā mira “mūsu zēni”. “Asiņainas militārās operācijas ir labākas par asiņainu pamieru,” piebilda Ukrainas valdības atbalstītāja Jūlija.
Jau dažas stundas pēc Porošenko paziņojuma Ukrainas armija sāka plašus uzbrukumus prokrievisko separātistu pozīcijām, bombardējot un ar artilēriju apšaudot kaujinieku bāzes un kontrolposteņus. Pie Slovjanskas Doņeckas apgabalā iznīcināta promaskavisko kaujinieku nometne, vēsta Ukrainas tīmekļa izdevums “Ļivij Bereg”. Uzbrukumā nogalināti 250 separātistu kaujinieki.
Krievijas ziņu aģentūra “Interfax” informē, ka pašpasludinātās “Luganskas tautas republikas” “premjerministrs” Vasīlijs Ņikitins solījis turpināt kaujas, kamēr visi ukraiņu karavīri nebūs atstājuši Ukrainas austrumus. “Aicinājumi mūsu kaujiniekiem nolikt ieročus var tikt apspriesti tikai pēc ukraiņu karavīru izvešanas,” sacīja Ņikitins.
Vakar Krievijas prezidents Putins, uzrunājot Krievijas vēstniekus, uzsvēra, ka Porošenko, lemjot par uguns pārtraukšanas izbeigšanu, ir uzņēmies ne tikai militāru, bet politisku atbildību. Putins apstiprināja, ka Kremlis turpinās atbalstīt arī citviet dzīvojošos krievus un cilvēkus, kuri jūtas piederīgi krievu pasaulei.
Viedoklis
Dīvainais “pamiers” Ukrainā
Andrijs Janitskis, ukraiņu žurnālists, īpaši “LA”: “Lai gan apšaudes Austrumukrainā turpinās, situācija pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko vienpusēji izsludinātās uguns pārtraukšanas 20. jūnijā tika nodēvēta par “pamieru”. Pamiers nozīmē sarunu procesa sākšanu un uguns pārtraukšanu, taču, pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņām, šajā laikā notikušas vairāk nekā 60 apšaudes, kurās nogalināti vismaz 16 Ukrainas armijas karavīri. Kijeva apsūdz prokrieviskos separātistus pamiera pārkāpšanā, savukārt kaujinieki apsūdz Ukrainas militārpersonas. Centrālās figūras sarunās par pamiera panākšanu bija Ukrainas eksprezidents Leonīds Kučma un Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs, kuri pārstāv attiecīgi Kijevu un Maskavu. Mazāk skaidra ir Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju pārstāvošās un Kijevā strādājošās šveiciešu diplomātes Heidi Taljavini nostāja. Viņa gatavoja EDSO ziņojumu par Gruzijas un Krievijas kara iemesliem 2008. gadā, karadarbības sākšanā apsūdzot Gruzijas pusi. Kā Kijevas pretimnākšana un vēlme izbeigt asinsizliešanu jāvērtē Krievijas pilsoņa Aleksandra Borodaja, kas pārstāv tā dēvēto Doņeckas tautas republiku, ko Ukrainas prokuratūra uzskata par teroristisku organizāciju, piedalīšanās sarunās. Pamiera sarunās piedalījās arī Ukrainas parlamenta deputāts Oļegs Carevs, kuru prokuratūra apsūdz teroristu atbalstīšanā, un deputāts Nestors Šufričs no Reģionu partijas, kas savulaik izvirzīja Ukrainas prezidenta amatam Viktoru Janukoviču. Pārsteigums bija pamiera sarunu dalībnieku vidū redzēt nevalstiskās organizācijas “Ukraiņu izvēle” vadītāju Viktoru Medvedčuku, kurš bija prezidenta Janukoviča administrācijas vadītājs un pēc Krimas krīzes iekļauts Kanādas un ASV sankciju sarakstā. Par Medvedčuka sakariem ar Kremli liecina fakts, ka viņa meitas krusttēvs ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Iespējams, Šufričs un Medvedčuks tiks izraudzīti kā separātisko austrumu apgabalu kandidāti Ukrainas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās, kas varētu notikt jau šogad.”
