“Praktiskais Latvietis” 09.11.2015. 0
“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!
Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.
APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU
JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ
Darbinieku skaita samazināšana
“Uzņēmumā, kurā es strādāju, no jaunā gada gaidāmas pārmaiņas un darbinieku atlaišana. Kā tā notiek, un kādas ir manas tiesības? Kuriem darbiniekiem ir priekšrocības palikt? Kādus pabalstus var saņemt no darba atbrīvotie?” jautā Dmitrijs no Rīgas.
Darba likums paredz, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz likumā stingri noteiktajiem iemesliem.
Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatoti ar neatliekamiem saimnieciskiem, organizatoriskiem, tehnoloģiskiem vai līdzīgiem pasākumiem uzņēmumā. Rakstā skaidrotas nianses, kas jāzina darba ņēmējam un darba devējam štatu samazināšanas gadījumā.
Vietējais ziemas ķiploks – labākais
Ziemas ķiploki ir riskanta, prasīga kultūra, kas ne katrā vietā labi aug. Tiem vajadzīga auglīga augsne. Smagā mālā, kā arī nabadzīgā smilšainā zemē ķiploki attīstās lēni un slikti nobriest. Svarīgi arī izvēlēties piemērotu šķirni, stādīšanas un novākšanas laiku.
Dobeles pagasta SIA “Valteri I. R.” ķiploki padodas lieliski. Tur tos audzē 0,3 ha platībā. Uzņēmums pašlaik ir pārejas posmā uz bioloģisko saimniekošanu. Kopumā ķiploku audzētāji Inga Larina un Andrejs Kļavzers apsaimnieko 4,8 ha un tuvākajā laikā plāno audzēšanas apjomus palielināt, stādot vēl vasaras ķiplokus.
Automašīnas ziemas ienaidnieki sāls, ledus un rūsa
To, ka automašīnai pirms ziemas jāapauj jēdzīgas ziemas riepas, jāpārbauda strāva akumulatorā un uz durvju gumijām pēc mazgāšanas jāuzpūš silikona aerosols, zina teju vai katrs autobraukšanas pirmziemnieks. Pretējā gadījumā var gadīties, ka nevar iedarbināt mašīnu, atvērt durvis vai bagāžnieku. Un var būt vēl sliktāk, kad šķietami labās vissezonas riepas, jo kordi taču ārā nelien, liek pabeigt ceļojumu ar elegantu lēcienu pāri grāvim.
Palīdzam pārziemot košumdārzam
“Nevajag skriet pakaļ katrai lapai puķu dobē,” saka paraugdārza “Saulesķirši” saimniece Velta Breidaka. Lai augi labi pārziemotu, jāvēro, kā tas notiek dabā, – kailu zemi augiem nevar atstāt, visiem gribas sedziņas. Tik sausu rudeni, kāds ir šis, dārzniece neatceras. Tas būs pārbaudījums arī augiem, viņa spriež, jo, kamēr daudzi saimnieki priecājās par siltumu, puķes un krūmi cieta no ūdens trūkuma. Citus gadus rudens ir slapjākais gadalaiks un mitruma netrūkst, tāpēc grūti iedomāties, ka tik vēlu jālaista dārzs.
Viņa savā dārzā centusies laistīt, cik var, galvenokārt hortenzijas, mūžzaļos rododendrus, īves, magnolijas u.c. Lai labāk pārziemotu, patlaban pirms ziemas ieteicams aplaistīt augus, kas arī ziemā ir zaļi, – rododendrus, bukšus, tūjas. Der apskatīt, vai laistot augu saknēm nav noskalojusies augsne.
Mauriņu saimniece pēdējoreiz pļāvusi oktobra vidū, un tas, šķiet, vairs nebūs jādara. Taču lapas gan jānogrābj regulāri.
Suns ar otiņu uz astes
“Lūdzu, pastāstiet par Ķīnas mazajiem cekulainajiem sunīšiem! Paņēmu to no patversmes, un rakstīts, ka bezšķirnes dzīvnieks, bet, spriežot pēc aprakstiem internetā, šķiet, ka atbilst šiem dzīvniekiem. Kādi ir mazie sunīši? ” jautā Mirdza no Ozolniekiem
Vissenāko kailsuņu mūmijas arheologi atraduši maiju apbedīšanas vietās tagadējā Meksikas teritorijā (sunīšiem bija jāpavada savs saimnieks debesu valstībā). Meksikas kailsuņi ir ļoti līdzīgi Ķīnas cekulainajiem sunīšiem. Ķīnā pirmās ziņas par kailsuņiem atrastas seno hanu dinastiju arhīvos ap 220. gadu p.m.ē. Kā mazos sunīšus audzināt, ar ko barot, par to rakstā žurnālā “Praktiskais Latvietis”.
Medikamentu sabiedrotie un ienaidnieki
Dzerot zāles, ne vienmēr precīzi ievērojam to lietošanas noteikumus, taču ir ļoti svarīgi visu darīt tieši tā, kā paredzējis ražotājs. Bet, lai medikaments maksimāli iedarbotos un nenodarītu ļaunumu veselībai, tas jālieto tikai tad, kad patiešām vajadzīgs, atbilstīgā devā, īstajā laikā un kombinācijā.
Ar pašārstēšanos, nezinot sāpju cēloni, nebūtu prātīgi nodarboties ilgāk par septiņām dienām, bet tas vairāk attiecas uz hroniskām sāpēm. Ja tās uznāk pēkšņi, ir akūtas un stipras, pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar ārstu, jo var liecināt par smagu saslimšanu.