Polijā atrod viduslaiku “vampīru” kapus 1
Poļu arheologi Gužicas pilsētiņas apkaimē Polijas rietumos viduslaiku kapsētas malā uzgājuši trīs savādus apbedījumus, kuros mirušie pirms aprakšanas sakropļoti tā, it kā apbērētāji nevēlētos šo personu celšanos no kapa. Atradums atkal uzjundījis runas par “vampīriem”.
“Viņi tika atrasti netālu no bijušās bīskapa rezidences. Pie gotiskās katedrāles, kas reiz atradās pie kapsētas,” portālam “Seeker.com” sacījis Kostžinas (Kistrinas) cietokšņa muzeja pārstāvis Kžištofs Soha, viens no arheoloģisko darbu vadītājiem. Apbedījumus datē ar 13. – 14. gadsimtu. Divi no skeletiem piederējuši attiecīgi vīrietim un sievietei. Abi tikuši kapā piedurti pie zemes ar kādu asu priekšmetu, par ko liecina caurumi mugurkaula skriemeļos.
Sievietes apbedīta ar seju uz leju un viņas ceļgalu locītavas ir salauztas. Nelaiķe cietusi no kifozes, tas ir viņai bijusi mugurkaula deformācija kupra veidā. Arī vīrietis slimojis ar kifozi, bet viņš vēl sacirsts vairākos gabalos un viņam nocirsta galva. Viss liecina, ka vietējie baidījušies no šiem ļaudīm tik ļoti, ka pat miruši tie viņiem šķituši bīstami.
Trešais skelets reiz piederējis 20 – 35 gadus vecam vīrietim. Viņa mugura ir caurdurta, bet galva iespiesta starp diviem akmeņiem. Tomēr šai personai nav nekādu kaulu deformāciju, kas liecinātu par slimību. Akmeņu likšana apbedījumā ir neparasta prakse – viduslaikos tādu lietoja pie nelaiķiem, kurus uzskatīja par vampīriem. Viņu ķermeņus kapā piesprauda vai pienagloja pie zemes, lika mutē akmeņus vai ķieģeļus, sacirta gabalos. Dažkārt kājas kapā nemaz nelika. Tomēr vēsturnieki norāda, ka, visdrīzāk, “vampīri” ir holēras upuri. Viduslaikos ticēja, ka tas, kurš pirmais nomiris no slimības un ar kuru sākusies epidēmija, pēc tam var celties no kapa līdzīgi vampīram.
