Zigurds Strīķis: Pilsoņu kongresa gadadienu gaidot 15
Trešās atmodas laikā, īstenojot tautas centienus atgūt neatkarīgu Latvijas valsti, sabiedriskās organizācijas “Helsinki – 86”, LNNK, VAK un LTF Radikālā apvienība izveidoja Pilsoņu komiteju pagaidu sakaru centru. Ieceres pamatā bija igauņu iniciatīva izveidot savas okupētās valsts tiesisku pārstāvību, balstoties uz tiesiskās pēctecības principiem. Visā Latvijā tika dibinātas vietējās pilsoņu komitejas, tika reģistrēti gandrīz 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu. Pilsoņu kongresa vēlēšanas notika no 1990. gada 8. līdz 23. aprīlim. Kongress sāka pilsoņu apliecību izsniegšanu, kas apliecināja piederību Latvijas valstij.
Kongresa delegātu vidū bija daudzi ievērojami sabiedrības pārstāvji – profesors Ervids Grinovskis, jurists Egīls Levits, politiķis Eduards Berklavs, dzejniece Vizma Belševica, komponists Imants Kalniņš, arī daudzi tā laika un vēlākie politiķi – Aleksandrs Kiršteins, Indulis Bērziņš, Māris Grīnblats, Visvaldis Lācis, Jānis Straume, Roberts Zīle, Juris Dobelis, Einārs Repše un citi.
Savā darbībā Pilsoņu kongress iestājās par Latvijas valsts atjaunošanu uz tiesiskās pēctecības pamata, nepieļaujot jaunas valsts izveidi, kura piešķirtu pilsonību arī bijušās PSRS pilsoņiem. Pilsoņu kongress izvirzīja savu mērķi – deokupāciju, dekolonizāciju un deboļševizāciju.
Bieži vien neapzināmies, kādu ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā devis Pilsoņu kongress. Tas veicināja Latvijas virzību uz neatkarības atgūšanu, cenšoties nepieļaut novirzes no 18. novembra Latvijas valsts tiesiskajiem pamatiem. Kongress iestājās pret pilsonības nulles variantu. Tika atjaunota 1922. gada Satversme, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi.
Diemžēl šobrīd Pilsoņu kongresa darbība ir gandrīz aizmirsta, maz atspoguļota vēstures grāmatās un skolu programmās. Par savu saistību ar Pilsoņu kongresu klusē arī tie prominentie politiķi, kuri tajā aizsāka savu veiksmīgo politisko karjeru. Būtu nožēlojami, ja mēs atteiktos no šīs savas vēstures daļas un atstātu bez ievērības Pilsoņu kongresa ceturtdaļgadsimta jubileju. Vēl ir tik daudz ko pētīt, skaidrot un mācīt jaunatnei saistībā ar šo plašo kustību.
Tautas frontes 25 gadu jubileja tika plaši atzīmēta, jubilejas pasākumiem piešķirot 550 tūkstošus latu no valsts budžeta. Arī “Baltijas ceļa” 25. jubilejas svinības notiks ar finansiālu valsts atbalstu. Atzīmējot Pilsoņu kongresa jubileju, vajadzētu digitalizēt laikrakstus “Pilsonis” un “Pavalstnieks”, izveidot izstādi par Pilsoņu kongresu. 30. marta vakarā vajadzētu rīkot mītiņu pie Brīvības pieminekļa, bet 1. maijā – svinīgu sanāksmi Lielajā ģildē, kur notika pirmā kongresa sesija. Jāizdod Pilsoņu kongresam veltīts dokumentu, fotogrāfiju un atmiņu krājums un jārīko zinātniska konference.
Zigurds Strīķis nodibinājuma ” Pilsoņu kongresa fonds” valdes dalībnieks
