Pieclatnieka tautumeitas laikabiedre priecājas par iecerēto piemiņas zīmi 0
Lieliska ir akadēmiķa Stradiņa doma uzstādīt piemiņas zīmi slavenās piecu latu monētas un no janvāra arī viena un divu eiro monētas rotājošās tautumeitas prototipam Zelmai Brauerei (1900 – 1977).
Šī piemiņas zīme godinātu gan pieclatnieku, kas Latvijai bija ļoti skaista nauda, gan arī gudru, bezgala jauku latviešu sievieti, saka Hildas kundze, Zelmas Braueres paziņa, kura pati piezvanīja “Latvijas Avīzes” redakcijai. “Jau pēc kara mēs gadiem ilgi laiku pa laikam tikāmies kafijas vakaros Ellas Lūses mājiņā Pārdaugavā un tikai pēc ilgāka laika kāda kundze man pateica, ka Zelma Brauere pozējusi pieclatnieka monētas metam. Pārējās kundzes bija krietni vecākas, bet mani nez kāpēc ņēma šajā vecmeitu pulciņā. Zelma Brauere vienmēr mani sēdināja sev blakus – varbūt tādēļ, ka es tik ieinteresēti klausījos pārējo vārdos. Runājām pārsvarā par kultūru – par jaunākajām grāmatām, izrādēm, par to, kas notiek Latvijā un politikā. Būdama diplomēta filoloģe, Zelma bija daudz lasījusi un pārējās dāmas viņā ieklausījās.
Vai viņa bija skaista? Tas, protams, ir gaumes jautājums. Viņai bija ārkārtīgi pareizi sejas vaibsti, bet skaistums nebija uzkrītošs, vairāk iekšējs, apgarots. Ģērbās viņa vienmēr eleganti, bet vienkārši,” atceras Hildas kundze.
Zelma Brauere gāja bojā satiksmes negadījumā. Hilda pati uz bērēm Lāčupes kapos netika, jo nav varējusi atprasīties no darba bankā, bet paziņas stāstījušas, ka Zelma Brauere pēdējā gaitā tērpta tautastērpā un apglabāta, nepieminot to, ka bijusi latus rotājošās tautumeitas tēls.
Zelmas Braueres piemiņu dzīvu uztur viņas radinieki un it īpaši Ausma Švānberga, Zelmas māsīcas meita. Viņa ir īpaši pateicīga Zelmai par atbalstu pēc tam, kad 1949. gadā tika izsūtīta Ausmas māte, un uzsver, ka Zelma ļoti inteliģenta un gudra sieviete. “Tādēļ tad, kad sāka runāt, ka tautumeita uz pieclatnieka ir tikai skaista anonīma ganu skuķe, es nevarēju klusēt. Zelma bija beigusi trīs augstskolas, tajā skaitā arī matemātikas un dabaszinātnes fakultāti, zināja septiņas valodas,” skaidro Ausma Švānberga.
Tas, ka Zelma Brauere pozējusi tautumeitas tēlam uz piecu latu monētām, nebija nekāds noslēpums pirmskara Latvijā. Latvijas Valstspapīru spiestuves pārvaldnieks un mākslinieks Rihards Zariņš jauno korektori Zelmu ievērojis pēc atgadījuma, kad viņa kādā vērtīgā un dārgā pasūtījumā pēdējā mirklī pamanījusi kļūdu. “No tā brīža Zariņš viņai uzticējās un, kā saprotu, viņš varēja uzticēties ne jau katram. Zelma kļuva par viņa zīmētās naudas un citu darbu, kā arī vairāku citu mākslinieku modeli. Šīs attiecības bija balstītas uz savstarpēju cieņu un pieklājību. Zelma nekad nav pozējusi atkailināta. Arī savās vēstulēs trīsdesmit gadus vecākais Rihards Zariņš Zelmu vienmēr uzrunā uz jūs,” piebilst Ausma Švānberga.
Visus darba mūža 43 gadus Zelma Brauere nostrādāja vienā tipogrāfijā. Viņas dzīve, lai gan Zelma palikusi uzticīga līgavainim, jaunam lidotājam, kurš gāja bojā katastrofā Krustpils lidlaukā 1934. gadā, nemaz nebija tik vientuļa. Zelma palīdzēja apkārtējiem, aizrāvās ar dārzkopību, no sirds interesējās par mākslu un grāmatām, uzturēja attiecības ar draudzenēm, darbojās Sarkanajā Krustā. “Viņu neinteresēja nauda un manta, tikai grāmatas,” stāsta A. Švānberga. “Viņa pati netērēja nevienu saņemto pieclatnieku. Glabāja tos vai atdāvināja. Taču pēc viņas nāves šo naudu atrada – namu pārvaldes darbinieki pie viņas mājas Pārdaugavā raka tranšeju un uzdūrās pieclatniekiem. Paklīda runas, ka Zelma Brauere atstājusi veselu bagātību. No laupītāju rokas gandrīz gāja bojā Zelmas vecākā māsa Olga. Arī tāpēc mūsu dzimtā mēdza klusēt par sievieti, kas redzama uz pieclatnieka.”
A. Švānberga ir pateicīga Latvijas Bankas darbiniekiem, kas pēdējos gadus līdz ar radiniekiem kopj Zelmas Braueres kapa vietu. Kā viņa vērtē, ka jauno eiro rotās Latvijas naudas dizaina lepnums – pieclatnieka tautumeita? “No sākuma es priecājos, bet tad domāju, ka Zelmu katrs nēsās makā, viņu pazaudēs un viņa mētāsies. Piemiņas monētas man patika labāk. Bet īsta nauda tomēr ir īsta nauda. Tā ir reāla iespēja saglabāt vismaz attālu pieclatnieka izskatu.”
