Foto – Ventspils pašvaldība

Pētījumu par Usmas ezeru publicēs starptautisks zinātnes žurnāls 4

Ventspilniece Kristīne Šteinberga gatavo publikāciju starptautiskajam hidroloģijas zinātņu žurnālam, apskatot jautājumu “Usmas ezera hidroloģiskā cikla ilgtermiņa izmaiņas”, kas sasaucas ar viņas izvēlēto maģistra darba tēmu Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur tiek apgūta vides inženierzinātne, portālu “LA.lv” informēja Ventspils pašvaldībā.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

“Mani vienmēr saistījusi vide un esmu gribējusi darboties dabā, nevis visu laiku pavadīt birojā pie datora. Arī bakalaura darbā meklēju risinājumus, ko darīt, lai samazinātu ūdens līmeņa paaugstināšanos Usmas ezerā. Šāda problēma ir aktuāla kopš 1927. gada, turklāt, veicot ūdens līmeņa mērījumus, līkne visu laiku iet uz augšu,” stāsta Kristīne.

Viņa izpētījusi, ka ūdens līmeņa paaugstināšanās Usmas ezerā negatīvi ietekmē tūrisma attīstību, jo ūdens noskalo smilšainās pludmales un izposta ezera krastā iekārtotās atpūtas vietas. Otrs aspekts – ūdens līmeņa svārstības maina Moricsalas dabas rezervāta sugu daudzveidību, un pastāv iespēja, ka sala ar laiku var sadalīties divās daļās. Lielajai Usmas ezera baseina teritorijai ir tikai viena izteka – Engures upe, kas nespēj aizvadīt lieko ūdeni. Visticamāk, ūdens noteci kavē Engures upē pirms 13 gadiem uzbūvētā mazā hidroelektrostacija – vienīgā Ventspils novadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Vienmēr, kad ar pasniedzēju, savu diplomdarba vadītāju Ingu Grīnfeldi aizbraucam līdz hidroelektrostacijai, redzam, ka tur tiek turēts pārāk augsts ūdens līmenis. Secinājām, ka līmenis ir augsts arī tādēļ, ka upē joprojām atrodas sešdesmito gadu beigās uzstādītā zušu ķeršanas iekārta jeb tacis, kas aizsprosto visu upi. Un vēl viens iemesls, kādēļ ūdens no Usmas ezera aizplūst pārāk lēni, ir Engures upē vairākās vietās, arī pie HES, izveidojies aizaugums; dažviet upē pat redzamas pārpurvotas vietas ar ūdenī sakritušiem kokiem.”

Kristīne ir izstrādājusi jauna zušu tača projektu, iesakot laikā, kad zivis nenārsto, izcelt no Engures upes blīvi saliktos režģus. Gatavojot publikāciju starptautiskajam hidroloģijas zinātņu žurnālam, vides inženiere norādījusi savus ieteikumus, kā samazināt ūdens līmeņa celšanos Usmas ezerā. Kristīne piebilst, ka Latvijas pārstāvji reti publicējas līdzīgos izdevumos, tāpēc tas ir pagodinājums.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.