Peldtērpi laika plūdumā 0
Klāt vasarīgais laiks, kad baudām sauli un ūdeni, tāpēc lūdzām Jūrmalas pilsētas muzeja galveno vēstures speciālisti Ingu Sarmu, kura ir arī patlaban skatāmās izstādes “Mode kūrortā” autore, izklāstīt, kā Latvijā attīstījusies peldtērpu mode.
18. gs. beigās, attīstoties dabaszinātnēm, mainījās arī attieksme pret higiēnas normām un uzskatiem par veselīgu dzīvesveidu. Cēla pirmos kūrortus, un daudziem patika iet ūdenī, taču peldēt tolaik neprata tikpat kā neviens, tāpēc došanās peldēties bija jāsaprot tikai kā iebrišana ūdenī, iegremdēšanās un apslacīšanās. Un tam bija attiecīgi tērpi – gari krekli bez piedurknēm, kurus valkāja gan dāmas, gan kungi un kuri tad arī uzskatāmi par pirmajiem peldtērpiem.
19. gs. sākumā krekla vietā dāmas izvēlējās peldkleitas, kas bija garas un piegriezumā maz atšķīrās no ikdienas tērpiem, vienīgi audumi bija viegli un gaisīgi. Tās papildināja aube, gari cimdi un auduma kurpītes. Gadsimta vidū peldtērps kļuva divdaļīgs. Nu dāmas, dodoties ūdenī, tērpās kuplās garās biksēs, kas sniedzās līdz potītēm, un mēteļveida kleitās vai blūzēs līdz ceļgaliem.
*
19. gs. beigās bikšu garums saruka līdz ceļgaliem, bet jakas – līdz gurniem. Peldcepures, kas tolaik bija darinātas no vaskota auduma un ar platām malām, pasargāja no ūdens dāmu kuplās frizūras. Interesanti, ka peldkleitas apakšējā malā iešuva svina gabalus, lai, nedod Dievs, vējiņš to nepapūstu uz augšu…
*
20. gs. gadsimta sākumā ieviesa kombinezona tipa viendaļīgu triko peldtērpu, kādu valkāja gan kungi, gan dāmas. Tas bija šūdināts no strīpaina vilnas vai kokvilnas triko.
*
Pēc Pirmā pasaules kara modē nāca peldtērpi ar izteikti īsāku bikšu staru – sievietes atļāvās atkailināt kājas. Drosmīgi – pat vairākus centimetrus virs ceļgala. Bet kungi tolaik jau peldējās arī klasiskajās peldbiksēs, kuras Latvijā ieviesās trīsdesmitajos gados.
*
Divdaļīgie dāmu peldtērpi sāka parādīties 30. gados, kad attīstījās atziņas, ka saules gaisma un iedegums ieteicami veselības uzlabošanai un tāpēc nav ko miesu slēpt.
*
60. gados peldtērpu griezums kļuva sportiskāks, bikses līdzinājās īsiem puiku šortiem ar jostas vietu.
*
70. gadu tendence bija mazs bikini vai asimetriska griezuma viendaļīgs peldtērps.
*
80. gados peldtērpi kļuva plāni un pieguloši, jo lielākā vērtība bija trenēts, atlētisks ķermenis, kas neprasa vizuālu uzlabošanu.
*
90. gados peldtērpu apdrukās sāka lietot luminiscējošas krāsas, parādījās audumi ar perlamutra, metāla vai slapjuma efektu. Peldtērpu griezums kļuva sievišķīgāks, seksīgāks un lielu atsaucību guva stringa biksītes.
*
Mūsdienās pludmales modē ir apvienots viss – melnbalts, košas krāsas, ziedu apdrukas, pumpiņas un svītriņas… Jauki, ka tādus ražo arī vietējās firmas, kā, piemēram, “Sin On The Beach”, “Collar”, kas akcentē valkātājas unikālo personību, piedāvājot vienkāršas formas un siluetu.
Vīriešu modē galvenokārt iecienīti peldšorti: dažāda garuma, ar kabatām vai bez, ar ieveramu aukliņu vai gumiju. Kopš saviem pirmsākumiem līdz mūsdienām tie ir mainījušies ja nu vienīgi ar savu jostasvietas augstumu.
“2015. gada pavasara/vasaras sezonā peldtērpu tendencēs valdīs apdruka ar košām austrumnieciskām krāsām un ornamentu,” paredz uzņēmuma “Rosme” dizaineres.
