Pēc Juliāna vai Gregora? 0
Šodien kristieši, kas Jēzus Kristus dzimšanas dienu jau nosvinējuši no 24. līdz 26. decembrim, atzīmē Zvaigznes dienu. Tikmēr pareizticīgos, kas vēl vadās pēc vecā stila kalendāra, varam sveikt nedēļas nogalē gaidāmajos Ziemassvētkos. Lūkojām noskaidrot, kā pareizticīgie sadzīvo ar atšķirīgajām tradīcijām.
Somijā svin decembrī
”Latvijas Avīzes” lasītājs Leons Stiprais elektroniski atsūtītajā vēstulē raksta, ka Latvija varētu sekot Somijas piemēram. Somu baznīcas Ziemassvētkos, kā arī Lieldienās ”nedala tautu, kā tas ir pie mums neatkarīgajā Latvijā”. Somijas pareizticīgie, kas sevi sauc par ortodoksiem, kristiešu svētkus atzīmē pēc Pāvesta Gregora XIII ieviestā kalendāra. L. Stiprais noskaidrojis, ka pēc somu tautas vēlētā parlamenta un prezidenta lēmuma nepadoties Staļina karaspēka iebrukumam 1939. gada ziemā somiem dzimusi ideja, ka ortodoksālajai baznīcai nav jāpakļaujas Krievijas reliģiskajam centram. ”No tā laika Somijas ortodoksālā baznīca pāriet Konstantinopoles pakļautībā,” raksta L. Stiprais. Viņaprāt, šis interesantais fakts ”varētu dot vielu pārdomām par Latvijas duālo stāvokli vai par mūsu politiķu nespēju saprast neatkarības būtību”.
Ko par šādu lasītāja viedokli domā pirmā atjaunotās Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā Anna Žīgure? ”Somijā pareizticīgo baznīca ir vēsturiski pakļauta Konstantinopolei. Latvijā tā ir politiski ļoti sarežģīta lieta, kā arī tā ir sarežģīta īpašumu lieta. Maskavas reliģiskais centrs negribēs atteikties no baznīcas īpašumu pārvaldīšanas,” spriež A. Žīgure. Viņa šaubās, vai latviešu draudzēm ir iespējams pāriet uz pakļautību Konstantinopolei, jo tagad tās ir pakļautas Maskavai, kur valda stingra hierarhija un kontrole. Kā zināms, daļa igauņu pareizticīgo draudzes gan pēc neatkarības atjaunošanas ir pievienojušās Konstantinopolei. Latvijā deviņdesmitajos gados no simts draudzēm tikai viena pieslējusies Konstantinopolei – zina teikt A. Žīgure. Viņas vīrs, somu rakstnieks un žurnālists Juka Rislaki piebilst: ”Pirms es pirmo reizi ierados Latvijā, es nezināju, ka ir cilvēki, kas svin Ziemassvētkus janvārī.” Somijā ir divas valsts reliģijas – luterāņu un pareizticīgo – un reliģiskie svētki tiek svinēti vienā laikā.
Latvijā veica aptauju
Par spīti valdošajam priekšstatam, ka Latvijā pareizticīgie pieskaņojas Maskavas svētku laikam, tomēr arī šeit ir atsevišķas latviešu pareizticīgo draudzes, kurās svētkus svin pēc jaunā stila. Piemēram, Ainažu un Salacgrīvas draudzes savās kopsapulcēs 90. gadu sākumā, atjaunojot baznīcas, veica aptauju un nobalsoja par jaunā stila kalendāra ievērošanu. Savas vēlmes un aptaujas rezultātus draudzes sūtīja Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadībai un saņēma tolaik arhibīskapa, tagad metropolīta Aleksandra svētību reliģiskos svētkus svinēt pēc jaunā stila.
”’Citi domā, ka pareizticība ir krievu ticība, bet mēs neviens neesam krievi! Mēs esam latvieši un turamies pie latviešu likumiem un tikumiem,” saka Ainažu Arsēnija pareizticīgo draudzes priekšnieka vietas izpildītāja Viktorija Grīnberga. Šodien viņa savā draudzē atzīmē Zvaigznes dienu ar tradīciju – lielo ūdens svētīšanu. Ziemassvētki nosvinēti decembrī.
Vai V. Grīnberga plāno sekot līdzi Maskavā svinētajiem Ziemassvētkiem ar televīzijas starpniecību? “Jā, skatīšos,” tomēr atbild V. Grīnberga.
Vecais stils baznīcā
Vairākums pareizticīgo draudžu Latvijā tāpat kā Maskavas, Serbijas patriarhātos un citviet turpina ievērot senākās tradīcijas, reliģiskos svētkus atzīmējot pēc vecā stila.
Diskusijas par Juliāna jeb vecā stila un Gregora jeb jaunā stila laika skaitīšanu joprojām ir aktuālas. Vecā stila hronoloģija kalpoja galveno kristiešu svētku – Lieldienu – noteikšanai, no kā automātiski izriet arī visa pārējā Baznīcas gada kārtība. Lieldienu svinēšana visiem kristiešiem tika nolikta pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas ir iestājies pēc pavasara saulgriežiem, taču ne agrāk par ebreju Passā, nedz vienlaikus ar to. Vecā stila piekritēji kā argumentu joprojām ievērot Juliāna kalendāru min faktu, ka Svētās Uguns nonākšana katru gadu Lielajā Sestdienā Jeruzalemes Kristus Augšāmcelšanās baznīcā pie Kristus kapavietas allaž notiek tad, ja pashālijas rēķina pēc vecā stila.
Raugoties no zinātniskā viedokļa, Juliāna kalendārs 128 gadu laikā atpaliek no saules jeb tropiskā gada par vienu dienu. Zinātnieki spriež, ka arī pāvesta Gregora XIII 1582. gadā ieviestais jaunais stils, lai kalendāru pietuvinātu saules gadam, nav pilnīgi precīzs, bet par to vislabāk lai spriež astronomi. Neviena laika skaitīšanas sistēma nav vienkārša un ideāla, taču kalendārs allaž ir kalpojis arī reliģiskiem mērķiem, ietverot dziļi sakrālu jēgu un noteiktu tradīciju turpinājumu, kas atkarīgas no pašu cilvēku izvēles.
