Foto no portfleet.ru

“LA” redakcijā saistībā ar Krievijas kuģu “viesošanos” Latvijas teritoriālajos ūdeņos valsts svētku priekšvakarā vērsās pazīstamais dzejnieks Viks (Viktors Kalniņš) ar jautājumiem Latvijas amatpersonām. “Uzskatu, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64

Lasīt citas ziņas

1. Ar ko nodarbojās Latvijas krasta apsardze, Krievijas karakuģiem šķērsojot valsts robežu un kādi pretpasākumi tika veikti?

2. Vai mūsu jūras spēki tiek gatavoti netradicionāliem kara variantiem, ņemot vērā Krievijas tagad iecienīto hibrīdkara taktiku?

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Ar bijušajiem “saskaņiešiem” priekšgalā nodibināta reģionālā partija “Sarauj, Latgale!”

3. Ar ko nodarbojās abu Krievijas karakuģu apkalpes (..) uzturēšanās laikā mūsu teritorijā un kāds bija jūrnieku skaits?

4. Kāpēc TV netika parādīti kuģu attēli?

5. Kurā ostā un piestātnē tiem tika ierādīta vieta?

6. Kura Latvijas pašreizējās administrācijas vienība uzņemas atbildību par Latviju pazemojošo situāciju?

7. Kā notikumu komentē NATO attiecīgie pārstāvji?

Un visbeidzot retorisks jautājums visai sabiedrībai: vai Latvija netiek gatavota kā piektā kolonna NATO struktūrā?” vaicā Viks.

Aizsardzības ministrija (AM) skaidro, ka patvēruma sniegšana Krievijas kuģiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos no 16. līdz 22. novembrim bijusi pamatota lielo viļņu un starptautisko jūrniecības likumu dēļ. Viens no tiem bijis civilais velkonis, kas vilcis tauvā kuģi bez apkalpes. Kuģu nosaukumus Aizsardzības ministrija neatklāj.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers TV3 izteicies, ka notikušais tomēr nebūtu jāvērtē kā vienkāršs lūgums pēc palīdzības. Viņaprāt, tas jāvērtē kā politisks signāls. Militārais eksperts, atvaļinātais Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš tomēr spriež, ka kuģiem, visticamāk, tiešām bija radušās problēmas. Viņš vērtē, ka sabiedrību šis jautājums, iespējams, satracinājis tāpēc, ka Nacionālie bruņotie spēki snieguši maz informācijas. Mediji uzķērušies uz vārdiem “Krievijas” un “karakuģi”, bet vēlāk izrādījies, ka patvērums tiek sniegts velkonim un “kaut kam”.
Visu rakstu lasiet 4. decembra “Latvijas Avīzē” vai “Latvijas Avīzes” e-izdevumā.