Patīk tikai skaidra nauda? Piesargies! Varasiestādes noved izmisumā Irēnu, kura Latvijā ieradās ar 30 tūkstošiem dolāru somā 161
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
ASV un Latvijas pilsone Irēna Kammlote ar reisu Kopenhāgena–Rīga šā gada 6. septembrī ieradās lidostā “Rīga”. No ASV uz savu dzimteni Latviju Irēna lidojot jau kopš 1996. gada.
Tā kā viņa vienmēr kādu laiku – parasti dažus mēnešus – šeit uzturas, kundze vienmēr līdzi ņemot naudu. Summas nav ļoti lielas, bet nav arī mazas: parasti 10 līdz 20 tūkstošus eiro, retu reizi – vairāk.
Šo naudu Irēna vienmēr arī muitā deklarējusi un, kā viņa man saka, nekad neesot bijušas problēmas, līdz pienāca šī gada septembris.
“Man nepatīk kartes un bankas”
Vispirms gan lūdzu I. Kammloti paskaidrot, kāpēc viņa šajos laikos, kad ir tik ērtas un drošas maksājumu kartes un arī iespējas norēķināties internetā, viņa braukā apkārt pa pasauli ar tik lielām skaidras naudas summām.
“Esmu pieradusi pie skaidras naudas, man nepatīk kartes un bankas. Pat Amerikā es veikalos norēķinos tikai ar skaidru naudu un visur to var izdarīt. Tā man vieglāk kontrolēt izdevumus, piemēram, nolemju un lieku 400 dolārus pārtikai konkrētam laikam un ar to arī iztieku. Bet banku kartes man arī ir: tās izmantoju, lai no bankomātiem izņemtu naudu un norēķinātos tajās retajās vietās – tie nav veikali –, kur skaidru naudu tomēr nepieņem,” skaidro 67 gadus vecā kundze.
Viņa dzīvo Ņūdžersijā kopā ar partneri kopš 2008. gada, ir mājsaimniece un dzīvesbiedra apgādībā, kā arī viņai ir mirušā vīra, arī amerikāņa, divas pensijas.
“Darbojoties ar banku kartēm, eiro var dabūt pēc neizdevīgiem bankas kursiem. Izdevīgāk sanāk, mainot dolāru banknotes pret eiro banknotēm. Latvijā gan maiņai der tikai tīras un svaigas dolāru banknotes, tāpēc tās, ņemot ārā no bankomāta, mājās šķiroju divās kaudzēs: vienā atlieku maiņai, otrā – ikdienas pirkumiem. Vēl veikalos, kuros mani pazīst, mainu palietotās dolāru banknotes pret jaunām. Tas man patīk, un tas nav nekas nelikumīgs,” stāsta I. Kammlote.
Muitā aizdomas
Tā nu 6. septembrī Irēna Rīgas lidostā deklarējusi 30 610 ASV dolārus un 1185 eiro, kā naudas izcelsmi norādot mantotās vīra pensijas.
“Muitniece uzreiz pateica, ka es melojot, jo pensijas nevarot mantot. Tad manas mantas izkratīja, atnāca muitas priekšnieks un sacīja, ka atņemšot naudu. Es atbildēju, ka viņam nedošu, tikai policijas izmeklētājam,” stāsta I. Kammlote.
Pēc trijām stundām atbraukusi policija un kundze aizvesta uz policijas iecirkni pie izmeklētājas Ingūnas Pankovas, kura uzreiz pateikusi, ka ierosināta krimināllieta.
“Sāku no uztraukuma raudāt. Nevarēju izlasīt tekstu, ko man lika parakstīt. Nebiju arī gulējusi laika zonu maiņas dēļ. Lūdzu advokātu. Izmeklētāja iedeva sarakstu ar advokātiem. Lūdzu piezvanīt dēlam, kurš dzīvo Rīgā. Neļāva. Tomēr piezvanīju, un izmeklētāja sāka uz mani bļaut. Man kļuva slikti, un tika izsaukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas iedeva zāles. Teica, lai parakstot papīrus un būšot brīva. Atteicos.”
Atsteidzies dēla sarūpētais advokāts Aldis Liepiņš. Pārskaitīta visa nauda, kas arestēta, – Irēna palikusi bez centa un devusies divu nedēļu koronavīrusa pašizolācijā un naudu iztikai aizņēmusies no tēvoča.
Advokāts rakstīja sūdzības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un prokuratūrai par naudas arestu, lieta par to nonākusi apgabaltiesā.
Drīz, 5. decembrī, Irēna plānojusi doties atpakaļ uz mājām ASV, bet viņas naudas liktenis ir neskaidrs. Arī neraugoties uz to, ka pa šo laiku viņa sarūpējusi dokumentus no bankas ASV, kas apliecina naudas legalitāti.
Kriminālprocess ar smagu pantu
Kā liecina dokumenti, 6. septembrī VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes muitas lietu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja I. Pankova ierosinājusi kriminālprocesu pret I. Kammloti pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas: noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana lielā apmērā, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu izmeklētāja raksta, ka I. Kammlote naudu ieguvusi nenoskaidrotā noziegumā ASV laika periodā no 2013. līdz 2020. gadam un, zinot, ka šī nauda iegūta noziedzīgi, mēģinājusi slēpt tās izcelsmi, mainot tās atrašanās vietu un piederību, atvedusi to no ASV uz Latviju.
Interesanti, ka šajā pašā lēmumā izmeklētāja minējusi, ka pirms tam I. Kammlote no 2013. gada astoņas reizes ieradusies Latvijā un līdzīgi deklarējusi naudu – kopā par 137 080 eiro. Par to, cik saprotams, muitai nekādas pretenzijas nav bijušas. Bet tagad gan izmeklētāja pieprasa uzrādīt dokumentus, kas apliecina šīs naudas izcelsmi.
Gādā papīru kaudzes
Pēc nepatikšanām muitā I. Kammlote VID iesniegusi laulības apliecību ar G. V. Kammlotu, viņa miršanas (2006. g.) apliecību, bankas “TD Bank” konta izdrukas uz 184 lappusēm, ASV sociālās apdrošināšanas administrācijas paziņojumus par pensijām.
Paskaidrojumā VID viņa raksta, ka pensijas apmēri ik mēnesi pēc vīra nāves līdz 2014. gadam bijuši gandrīz 2000 dolāru, pēc tam – vairāk nekā 3500 dolāru, jo klāt nākusi otra pensija.
Kopš 2008. gada I. Kammlote dzīvo ar civilvīru, kas viņu pilnībā uzturot. Naudu viņa vedot uz Latviju un ieguldot īpašuma uzturēšanā Saulkrastos, finansiāli pabalstot Latvijā dzīvojošos bērnus un mazbērnus, kā arī pati tērējot Latvijā.
14. septembrī advokāts uzrakstīja sūdzību Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai par VID darbībām, norādot, ka ticis pārkāpts humānisma princips un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Darbinieki izturējušies necilvēcīgi. Krimināllikumu ierosināt neesot bijis pamata. I. Kammlotei izņemta visa nauda, neatstājot pat iztikai.
Pēc mēneša no prokurores I. Minajevas tika saņemta atbilde, kurā teikts, ka VID darbinieki rīkojušies atbilstoši likumam, tikai izmeklētājas I. Pankovas lēmums noteikt I. Kammloti par aizdomās turēto bijis nepareizs, bet tas gan neatbrīvojot sievieti no pienākuma iesniegt ziņas par arestētās naudas izcelsmes likumību.
Kļūst tikai neskaidrāk
Advokāts A. Liepiņš zvanījis izmeklētājai I. Pankovai, lai noskaidrotu savas klientes statusu un lūgtu I. Kammloti nopratināt. Izmeklētāja atbildējusi, ka pagaidām statuss neesot skaidrs, tāpēc pratināt nevarot.
Tā kā I. Kammlote vairs nav aizdomās turētā, viņai nav piemērojami nekādi drošības līdzekļi un viņa mierīgi var doties uz ASV.
Advokāts teic, ka Irēna tagad varot būt vai nu lieciniece, vai aizskartās mantas īpašniece, vai arī persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, – šāda persona no aizdomas turētās atšķiroties ar to, ka pret viņu nepiemērojot drošības līdzekļus un par viņu nav rakstveida lēmumu, precizē advokāts.
“Sanāk, ka valsts faktiski liedz ievest skaidru naudu. Ja tā, tad par to jābrīdina. Satversmē ir teikts, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības,” saka A. Liepiņš.
Cīņa pret “melno naudu”…
VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja “Latvijas Avīzei” sacīja, ka konkrēto gadījumu nekomentēšot, kā tikai to, ka pēdējos gados neesot mainījušies likumi, ka uz robežas jādeklarē skaidra nauda, ja tās ir vairāk par 10 000 eiro, bet mainījies uzstādījums – stiprināt cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un mazināt noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu pāri Latvijas un visas Eiropas Savienības ārējai robežai.
Un acīmredzot muitai arī konkrētajā gadījumā radušās pamatotas aizdomas par nelikumīgām darbībām, norāda E. Teice-Mamaja.
