Dodot mājām otro elpu, kopējais enerģijas patēriņš samazināts uz pusi 0
Kad pirms desmit gadiem ar ES fondu naudas piesaisti aizsākās Latvijas daudzdzīvokļu namu siltināšana, tas notika par pašu īpašnieku līdzekļiem, bet ar stingri noteiktu nepieciešamo vairākumu. Iedzīvotāji, it īpaši vecākā gadagājuma, nemācēja un arī baidījās ņemt kredītus. Dzīvokļu īpašnieku pašpārvalde nav pilnībā izveidojusies līdz šim laikam. Arī banku attieksme sākuma posmā bija kritiska.
Šādā situācijā kā konkurējošs piedāvājums parādījās pirmie energoservisa uzņēmumi, kas bija pieredzējuša Holandes uzņēmuma meitas firmas. Metodes noslēpums ir vienkāršs. Uzņēmums par savu naudu veic mājas atjaunošanu un siltumekonomijas pasākumus. Par savu atjaunošanā ieguldīto kapitālu tas ilgāku laiku – 10–15 gadus – iekasē ieekonomēto naudu par siltumenerģiju.
Īrnieki paši neņem kredītu, neuzrauga remontdarbus, tikai 15–20 gadus turpina maksāt tādus siltuma rēķinus, kā būtu maksājuši. Bet dzīvo atjaunotā namā.
Pēc termiņa iztecēšanas īrnieki saņem sakārtotu māju un krietni mazākus siltuma rēķinus. Nu jau pirmajam energoservisa objektam Cēsīs aprit desmit gadu un var novērtēt šīs sistēmas drošumu.
“Protams, mājas iedzīvotājiem būtu labāk pašiem veikt mājas atjaunošanu. Tomēr, ja viņi negrib ņemt kredītu vai nevar vienoties, energoservisa uzņēmumu piedāvājums ir pieņemams un laika gaitā apliecinājis savu dzīvotspēju,” atzīmē Ģirts Beikmanis, Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.
Astoņi gadi pēc atjaunošanas
Kopš 2009. gada dzīvokļu īpašnieku biedrību “AB60” Imantā vada mājas iedzīvotāja Anita Bērziņa, pēc izglītības inženiere ekonomiste. Anitai būvniecības kvalitāte ir sirdslieta, pat vadot a/s “Latvijas Universālā banka” (vēlāk Unibanka) Limbažu filiāli, viņa pamanījās ēku tik labi atjaunot, ka izpelnījās toreizējā bankas prezidenta (vēlākā Valsts prezidenta) Andra Bērziņa atzinību.
“Mūsu mājā pirms atjaunošanas bija dārga apkure, zems komforta līmenis un kāpņu telpas bēdīgā stāvoklī,” stāsta A. Bērziņa.
“Logiem kāpņu telpās bija tikai viens stikls, tie laida cauri siltumu, dzīvokļos valdīja zema temperatūra. Pie tam toreizējā namu pārvalde pēkšņi ziemas vidū nosiltināja ēkas dienvidu galu. Kā pēc tam izrādījās, darbi veikti ārkārtīgi nekvalitatīvi.”
Tad arī Anita uzrunāja dzīvokļu īpašniekus un rosināja pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības, vienlaikus interesējoties par iespējām mājas remontam piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus.
“Vairums mājas dzīvokļu īpašnieku izrādījās atsaucīgi un atbalstīja manas idejas, tādējādi izveidojām biedrību un pārņēmām mājas apsaimniekošanu. Vairākās dzīvokļu īpašnieku sapulcēs, kas dažbrīd noritēja visai augstos toņos, vairākums tomēr spēja vienoties un pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai uzsāktu mājas renovāciju,” atceras biedrības valdes priekšsēdētāja.
Vispirms mājai tika veikts energoaudits, kur tika norādīti veicamie pasākumi, lai iegūtu siltumenerģijas ietaupījumu, un aprēķināta gaidāmā ekonomija. Aprēķini izrādījās ļoti precīzi, jo kopējais enerģijas patēriņš mājā ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, un 2017. gadā sagatavotajā ēkas energosertifikātā ēkas enerģijas patēriņš norādīts 34,16 kWh/m2 gadā!
“Atgriežoties pie renovācijas laikiem un mājā veiktajiem darbiem – mājas sienas siltinātas ar 100 mm akmensvati, pagraba griesti – ar tikpat biezu slāni. Bēniņos uzbērām 200 mm beramo vati.
Šo ieguvumu īpaši sajuta mājas augšējo stāvu iedzīvotāji, kas ziemā sala un vasarā karsa.
Efektīvi ir logi ar trīskāršo stiklojumu. Mājā visus radiatorus var regulēt un notiek patērētā siltuma uzskaite. Lai būtu patīkamāk dzīvot, veicām kāpņu telpu remontu. Laba sadarbība izvērtās ar “DNB banku”, kas finansēja mūsu projektu, kura kopējā tāme bija 120 tūkstoši eiro, kredīta dzēšanas laiks – desmit gadi. Pēc projekta pabeigšanas saņēmām no Eiropas Savienības fondu 50% atbalstu 60 tūkstošu apmērā, šobrīd palikuši vēl pāris gadu līdz kredīta pilnīgai atmaksai.
Diemžēl, plānojot remontdarbus, jārēķinās ar mikrorajonu specifiku. Kāpņu telpu dzelzs ārdurvis pasūtījām Igaunijā. Tomēr vietējie huligāni par katru cenu gribēja pārbaudīt to izturību un speciāli lauza, lauza, kamēr salauza. Nākamās durvis pasūtījām tam pašam ražotājam, bet jau ar biezāku metālu un lielāku drošības pakāpi. Mūsu mājas ūdensvada caurules ir vecas un reizēm tek. Santehniķa vizītes izmaksā diezgan dārgi. Noskatījos, kā to meistari dara. Ir vienkārša veikalā nopērkama uzmava un četras skrūves. Nākamajā reizē pati uzmavu nopirku veikalā un pieskrūvēju. Lai arī par santehniķi strādāt netaisos, uzskatu, ka jebkura pieredze dzīvē var izrādīties noderīga,” stāsta Anita Bērziņa.
Mājas atjaunošanas pasākumi deva cerēto rezultātu. Vidēji gadā par apkuri iedzīvotāji maksā no 0,26 līdz 0,31 EUR/m2.
Visaugstākā maksa mājā par apkuri līdz šim ir bijusi 0,50 EUR/m2. Šobrīd māja ir izskatīgāka un ekonomiskāka par apkārtējām.
Piezīmes par logu
Mājas atjaunojot, viens no nozīmīgākajiem faktoriem siltumekonomijas iegūšanā ir veco logu nomaiņa ar jauniem. Šobrīd renovētās mājās redzami gan vecie logi, gan jaunie pakešu logi. Tas nenoliedzami saraibina fasādi un pasliktina kopējo siltumekonomijas bilanci. Jāatceras, ka arī ne visi iepriekš iemontētie logi ir labi!
Nekvalitatīvas montāžas rezultātā, kad neievēro tehnoloģiju un “LBN 002” prasības, proti, nenoblīvē šuves ar tvaika un hidroizolācijas lentēm, tie pa visu montāžas šuves perimetru laiž cauri aukstumu. Māju atjaunojot, šādi logi būtu vismaz jāpārmontē. Lai logu pareizi iemontētu, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija (LLDRA) veic montāžas speciālistu apmācību un sertificē viņus.
“Mājas atjaunošanai ieteicamāki ir moderni un energoefektīvi logi,” stāsta Ivars Buls, Latvijas LLDRA valdes priekšsēdētājs. LLDRA biedri ir izstrādājuši rekomendācijas logiem un durvīm, kuras ikviens var lejuplādēt mājaslapā “lldra.lv”. “Tajās ir iekļautas minimālās prasības, kādiem jābūt jaunajiem logiem. Mazāka logu veiktspēja vairs nebūs īsti mūsdienīgas logu tehnikas līmenī. Tāpat mūsdienu logus var aprīkot ar risinājumiem, kas nodrošina kontrolēta gaisa pieplūdi telpā, bez to rāmju sabojāšanas caururbjot vai frēzējot, kā to piedāvā tādi inovatīvie risinājumi kā “VentSys” un citi.
Veicot renovāciju, ir vērts padomāt par speciāla izvada izveidošanu virtuves gaisa nosūcējam. Jau tiek testēti gatavi risinājumi RTU laboratorijās, lai tos varētu integrēt projektos,” piebilst I. Buls.”Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019″
* Pieteikumus konkursam var iesniegt piecās kategorijās “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka”, “Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve”, “Energoefektīvākā publiskā ēka”, “Energoefektīvākā vienģimenes ēka” un “Energoefektīvākā ražošanas ēka.
* Pieteikumus konkursam “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019” var iesniegt līdz 2019. gada 17. maijam, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi [email protected].
* Konkursa nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.
* Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, [email protected], 67013240).
