Pašvaldībām liks sadarboties – bez pātagas, ar burkānu 2
Kad koalīcijas partneri pieteikto novadu tālākapvienošanos rudenī apstādināja, darba grupa, kurā ZZS vēl pirms stāšanās premjera amatā pārstāvēja Māris Kučinskis, 1. decembrī ieteica attīstīt otro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) ieteikto variantu par sadarbības teritorijām. Tas tad tika ierakstīts valdības deklarācijā, un tagad ministrs pie Ministru prezidenta vienojas par darāmajiem darbiem un to izpildes termiņiem.
“Šajā gadā plānojam sagatavot priekšlikumus likumdošanai un veikt plašas diskusijas ar pašvaldībām, kā tās redz sadarbības veidošanu. Gan par funkcijām, gan teritorijām. Nākamgad varētu tikt izstrādāti likumprojekti un noteikumi šo teritoriālo risinājumu funkcionēšanai,” intervijā “LA” atklāj Kaspars Gerhards.
Nacionālās apvienības valdē šī politiskā spēka politiķi nonāca pie aptuveni 29 sadarbības teritorijām. Jautājums ir: kā tajos iedabūt pašvaldības – ar pātagu vai ar burkānu?
Dažas sadarbības teritorijas jau darbojas: pašvaldības policija Ikšķilē, Ķekavā un Salaspilī, sešiem novadiem kopīga būvvalde Liepājas reģionā, kopīga civilā aizsardzība vairākām pašvaldībām, savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem. Vai likums vajadzīgs, ja pašvaldībām sadarbība būtu izdevīga. Ministrs uzskata, ka jā, jo “pašvaldību kapacitātes, tāpat kā to teritorijas un iedzīvotāju skaits tajās, ir pārāk atšķirīgas. Nosakot likumā sadarbības teritorijas, šo kapacitāti būs iespējams ne tikai līdzsvarot, bet vienlaikus arī veidot noteiktu valsts politiku pašvaldību sistēmas attīstības jomā, apzinoties pašvaldību iespējas tām sadarboties likumā noteiktās teritorijās, kā arī šajās teritorijās pašvaldības varētu brīvprātīgi lemt par pašvaldību tālāku apvienošanos, ja viņām šāds jautājums kļūtu aktuāls.” Tā būtu iecerētā pātaga.
Ar likumu noteiks sadarbības jomas, kas noteikti būšot izglītība, veselība un drošība, bet, iespējams, arī būvniecība, civilā aizsardzība, un arī sadarbības procedūru. Tomēr likumā nebūšot iezīmētas teritorijas un noteikts, kam ar ko jāsadarbojas, sola ministrs.
“Pie sadarbības teritoriju robežām jānonāk demokrātiskā konsultāciju procesā. Līdz ar to šajā jautājumā būtu respektējamas katras pašvaldības intereses. Pašvaldības pašas varēs arī turpmāk izvēlēties sev sadarbības partnerus citās pašvaldībās ārpus sadarbības teritorijas robežām. Līdz ar to normatīvais regulējums sadarbības teritorijām būtu nosakāmas tikai īpašās jomās. Vai arī sadarbība vēlama pēc noteiktām vadlīnijām. Piemēram, īpaši varētu būt regulēta pašvaldību iesaiste civilās aizsardzības jomā. Katrā ziņā šie jautājumi būtu vēl jāapspriež ar pašvaldībām,” lēmuma pieņemšanas procesu iezīmē Gerhards.
Kas būs burkāns? Tā kā pašvaldības nav apmierinātas jauno formulu, pēc kuras aprēķina piešķīrumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, Kaspars Gerhards to grib izmantot, lai ieviestu mērķdotācijas sadarbības teritoriju izveidei: “Iespējams, ir jāpilnveido šis mehānisms, lai caurskatāmi redzētu, kur aiziet šī nauda. Varbūt tad jāizšķiras par valsts dotācijām konkrētiem mērķiem”. Tai skaitā par dotācijām no pašvaldību izlīdzināšanas fonda sadarbības modeļa veicināšanai, pieļauj ministrs.
Izvērstāk – Kaspars Gerhards intervijā “LA” 13.aprīļa numurā
