Pārsteigumi ceļā uz mazmājiņu. Izdevumi atļaujas saņemšanai ir divreiz lielāki par paša ķemertiņa būvniecību 43
“Nekad nevarēju iedomāties, ka jaunas mazmājiņas būvniecība man varētu sagādāt tik lielas raizes un pārsteigumus,” stāsta Ventspils novada Jūrkalnes pagasta “Jaunjāku” saimnieks Ludvigs Kalniņš. “Pašlaik būdiņa ar sirsniņu atrodas pagalmā, patālāk aiz saimniecības ēkas, bet kājas vecumdienās man vairs nav tik žiglas, arī ziemās to apmeklēt nav tik patīkami. Tāpēc biju iecerējis piebūvēt mājas sienai nelielu labiekārtotu apmēram sešu kvadrātmetru tualetes telpu ar ieeju no virtuves. Bet valstī noteiktā kārtība šādai šķietami vienkāršas būvniecības atļaujas saņemšanai kļuvusi tik birokrātiska, ka, iespējams, būšu spiests atteikties no šīs savas ieceres.”
Atļauja ir, būvēt nevar
Pirmo pārsteigumu Ludvigs Kalniņš piedzīvojis aprīļa sākumā, kad Ventspils novada pašvaldības būvvaldē lūdzis atļauju būvniecībai. Būvvaldē to nepieņēma, jo vispirms esot jāpieaicina arhitekts, kurš apseko māju un pēc tam būvvaldei izklāsta, kur, ko un kā “Jaunjākās” saimnieks sadomājis būvēt. Kad pēc apsekojuma arhitekts uz astoņpadsmit lappusēm bija izklāstījis būvvaldei “grandiozo” ieceri, aprīļa beigās, saņemdams būvatļauju, māju saimnieks jau cerējis, ka nu ceļš uz būvēšanu vaļā. Bet nekā. Otru pārsteigumu saimnieks piedzīvojis, izlasot būvatļauju. Tajā melns uz balta rakstīts, ka tā vēl nedod tiesības būvēt. Bet ļauj vien izstrādāt būvprojektu.
Uz jaunā poda sēdēt vēl nesanāks
“Iepazīstoties ar šiem nosacījumiem, es sapratu, ka tik drīz sēdēt uz jaunā mazmājiņas poda man nesanāks,” saka māju saimnieks, “Kā izrādās, lai tiktu pie būvprojekta, man jāpasūta jauns topogrāfiskais plāns, sertificētam būvinženierim – mājas tehniskā apsekošana, klāt jābūt energoefektivitātes aprēķiniem un būvprojekta autora profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polisei.”
Mazmājiņas būvniecības sākšanas nosacījumu uzskaitē vēl minēts ūdensapgādes un kanalizācijas projekts, apkures projekts, apkures un gaisa kondicionēšanas projekts, elektroapgādes projekts, energoefektivitātes novērtējums… Citu prasību starpā mazmājiņai esot jābūt ar divslīpju jumtu, nevis vienslīpnes, kā iecerējis Ludvigs Kalniņš.
Atļaujas divreiz dārgākas par mazmājiņu
“Par būvmateriāliem, santehniku un telpas labiekārtojumu man būtu jāizdod ap 500 līdz 600 eiro. Bet, pierēķinot arī izdevumus par topogrāfiskā plāna sagatavošanu – 300 eiro; par mājas tehnisko apsekošanu – 300 eiro; par energoefektivitātes novērtējumu – 200 eiro; par pašu būvprojektu – vismaz 500 eiro, klāt vēl par pārējiem minētajiem nosacījumiem, kuru summas pat nav īsti zināmas un kuri šādai būvniecībai nemaz nebūtu vajadzīgi, man kļuva skaidrs, ka par papīriem būšu spiests izdot divreiz vairāk nekā par būvmateriāliem. Ja izdevumi būvatļaujas saņemšanai ir vismaz divreiz lielāki par pašu jaunās mazmājiņas būvniecību, tad iznāk, ka mans ķemertiņš laukos sabiedrībai ir daudz bīstamāks nekā lielveikala celtniecība pilsētā,” spriež Ludvigs Kalniņš. Viņaprāt, ejot likumīgo ceļu, šādu mazmājiņu nekad neuzcelt, ātrāk un lētāk to varētu bez šādām birokrātiski sarežģītām, dārgām un nevajadzīgām prasībām. “Bet tad to uzlūkos par patvaļīgu celtniecību, par ko man var uzlikt naudas sodu un pieprasīt nojaukt.
Būvvalde – likuma kalps
Ventspils novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Digna Gerule saka, ka Kalniņa k-ga iecere oficiāli tiek saukta par pārbūvi mājas fasādes daļai, kas vērsta pret lielceļu Ventspils virzienā. Tāpēc arī esot šādas prasības, kas ieceres ierosinātājam jāizpilda. Būvvaldes vadītāja gan saka, ka izbūvēt mazmājiņai divslīpju jumtu neesot bijusi prasība, bet tikai arhitekta ieteikums.
“Cilvēciski mājas īpašnieku es varu saprast,” viņa atzīst, “taču ne jau būvvalde noteikusi šādu kārtību. Kopš pagājušā gada rudens tā noteikta jaunajā Būvniecības likumā, kas pēc traģiskā notikuma Zolitūdē visiem būvētājiem uzliek stingrākas prasības, nekā tās bijušas agrāk.”
Viņasprāt, šādas vienkāršas būvniecības gadījumos nebūtu vajadzīga prasība apdrošināt būvniecību pret trešajām personām, jo diezin vai, ģimenes mazmājiņu būvējot, tām varētu uzkrist uz galvas kāds ķieģelis.
Ministrijā sola atvieglojumus
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša skaidro, ka pēc iedzīvotāju un pašvaldību būvvalžu pārstāvju ieteikumu apkopošanas, kurai ministrija pievērsīšoties jau augustā, esot iecerēts grozīt ēku būvnoteikumus, atvieglojot prasības šādas vienkāršas būvniecības gadījumos. Viņasprāt, jaunais Būvniecības likums gan esot mazāk birokrātisks nekā vecais. “Laukos būvējot atsevišķi palīgēkas līdz 60 kvadrātmetru platībā, netiek prasīti energoefektivitātes aprēķini un būvprojekta autora profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises. Taču tās vajadzīgas, ja iecerēta mājas fasādes pārbūve,” viņa piebilst.
Tukši solījumi?
Pirms diviem gadiem “LA” publicēja kāda laucinieka stāstu par to, kādi tik saskaņojumi un atļaujas viņam nav bijuši vajadzīgi, lai uzbūvētu parastu nojumi liellopiem. Toreiz Valsts kancelejas vārdā direktora vietniece valsts pārvaldes komunikācijas jautājumos, Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska vēstīja redakcijai, ka Valsts kanceleja uzdevusi visām valsts iestādēm, tostarp Ekonomikas ministrijai, izdomāt, kā samazināt administratīvo slogu un vienkāršot normatīvo regulējumu. “LA” lasītāji, kuri stāsta redakcijai par līdzīgiem piedzīvojumiem, uzskata, ka tie ir tukši solījumi. Šo divu aizvadīto gadu laikā nekas nav mainījies, slogs esot kļuvis vēl lielāks, bet likumi vēl samudžinātāki.
Vai ir tā, kā uzskata lasītāji, Valsts kancelejā tagad klusē. Valsts kancelejas pārstāve Lita Juberte vien saka, ka sadarbībā ar Ekonomikas ministriju liellopu nojumes būvētāja problēmas esot atrisinājusi. Līdz šī gada 1. septembrim ministrija plāno izsludināt nepieciešamos grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos.
