Paraugs tautai grūtos laikos 3
“No memoranda parakstītājiem varam mācīties paļāvību uz sevi un ticību savai valstij.”
Vakar ap 90 cilvēku Rīgā pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai ar svecītēm, ziediem un Latvijas himnas dziedāšanu pieminētu 71. gadadienu kopš Latvijas Centrālās padomes (LCP) memoranda parakstīšanas. Pasākums tika veltīts 188 Latvijas patriotiem, kuri 1944. gada 17. martā parakstīja profesora Konstantīna Čakstes vadītās nacionālās pretošanās organizācijas LCP memorandu, kurā tika deklarēts, ka Latvijai jāatjauno sava neatkarība un armija.
Pie pieminekļa bija pulcējušies politiķi, inteliģences pārstāvji, studenti un akadēmiskās apvienības “Austrums” biedri. Starp atceres pasākuma dalībniekiem satiku rakstnieci Annu Žīguri, kuras vecmāmiņa, rakstniece Elza Stērste, un vectētiņš Pēteris Stērste bijuši memoranda parakstītāju vidū. “Esmu šeit, jo vēlos šajā svētajā vietā godināt cilvēkus, kas grūtos apstākļos nebija zaudējuši drosmi. No Konstantīna Čakstes, Fēliksa Cielēna un citiem, kas parakstīja memorandu, varam mācīties cerību, paļāvību uz saviem spēkiem un ticību savai valstij,” teica A. Žīgure.
Tikmēr pasākuma rīkotājs, Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (NA) uzsvēra, ka memorands un LCP darbība ir jātur cieņā, jo tautai spiedīgos apstākļos memorandā tika izteikta skaidra tautas griba – neatkarīga Latvija. “Pats svarīgākais bija parakstītāju stāja un patriotisms. Mūsdienās tas latviešiem Latvijā un diasporā liek atcerēties, ka mums ir jābūt pilsoniski aktīviem,” teica J. Klotiņš.
“Memorands parādīja, ka iespējams arī trešais ceļš, proti, nevis svešo varu paspārnē, bet – neatkarīga Latvija. Šī diena ir svarīga mūsu tautai,” sacīja akadēmiskās apvienības “Austrums” biedrs Ivars Dimdiņš, kurš bija atnācis godināt arī K. Čaksti – biedrības biedru. “No šiem vīriem varam arī mācīties, ka latvieši trauksmainos brīžos spēj vienoties,” piebilda I. Dimdiņš.
Ar puķēm un svecītēm notikumu godināja arī jaunietes Ieva Pauļuka, Nora Grēniņa un Inese Laure. “Man memorands ir kā avots, no kā stiprināt patriotisko stāju un iedvesmoties,” teica N. Grēniņa. I. Pauļuka piebilde, ka ir svarīgi izrādīt godu cilvēkiem, kas iestājušies par Latvijas neatkarību.
LCP izveidoja 1943. gada 13. augustā nacistiskās okupācijas laikā ar nolūku koordinēt dažādu latviešu pretestības darbību. To veidoja lielāko pirmskara Latvijas politisko partiju pārstāvji ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. LCP memorandā nozīmīgi Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Memorandu izstrādāja juristi K. Čakste un Fēlikss Cielēns, to parakstīja 188 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki, par spīti iespējamām vācu okupācijas iestāžu represijām, memorandā tika aicināts izveidot Latvijas armiju, lai cīnītos pret iespējamo padomju okupāciju. Tā veidotāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīgā pievienošana PSRS ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta un nosodīta nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā.
