Pāris no Latvijas Krimā atver restorānu un kļūst par Krievijas propagandas stāsta varoņiem 1
Kāds pāris no Latvijas atvēris restorānu Eiropas Savienības sankciju režīmam pakļautajā Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Par sankciju režīma pārkāpumu Latvijas likumos paredzēta kiminālatbildība, bet tas restorāna īpašniekiem – Viktorijai un Pāvelam – nav liedzis sākt uzņēmējdarbību Sevastopolē.
Krievijas propagandas medijs “Sputņik” izmanto iespēju ar restorāna “JūRa” īpašnieku palīdzību veidot stāstījumu, cik laba dzīve valda Krimā pēc tās pievienošanas Krievijai.
Restorānu “JūRa” Sevastopolē atvēris Sisoļatinu pāris no Latvijas, un šīs aktivitātes labi saskan ar Krievijas propagandas vēstījumiem.
Par to liecina tas, ka restorāna prezentācijā piedalījies arī aģentūras “Rossija segodņa” sabiedrisko attiecību direkcijas vadītājs Petrs Lidovs-Petrovskis un “Sputņik Latvija” vadītājs Valentīns Rožencovs. Izmantoti arī Latvijas karodziņi. “Sputņik” rakstā uzņēmēji tiek pozicionēti kā cilvēki, kas pēc ilgiem meklējumiem laimi un piepildījumu atraduši Sevastopolē.
Pēc “Sputņik” stāstītā Pāvels esot pieprasīts programmētājs, bet viņa sieva Viktorija Latvijā vadījusi reklāmas aģentūru. Viktorijai esot dzimusi Liepājā, bet kā Krievijas pilsonei viņai pienācās liels bērna pabalsts Krievijā. Lai to saņemtu, viņa esot apsvērusi iespējas pārcelties uz Sanktpēterburgu vai Pleskavu, bet “pēc 2014. gada pasaulē vairāk bijis dzirdams par Krimu”. “Nopirka biļeti un aizlidoja izlūkos. Līdzko viņa uzkāpa uz Krimas zemes Simferopoles lidostā un ieelpoja svaigo tālās jūras gaisu, viņa saprata, ka vēlas šeit dzīvot un tās ir viņas mājas,” raksta “Sputņik”.
Biznesam ģimene izvēlējusies Sevastopoli. “Sevastopole ir daudz tuvāka Latvijas iedzīvotājam, jo sevišķi uzaugušam padomju Liepājā – slēgtā kara flotes pilsētā ar jūru un kuģiem un jūrniekiem uz ielām.” – “Liepājā tas viss pagājis, bet Sevastopolē joprojām ir,” padomju nostalģijas vēsmas piemet “Sputņik”.
Sevastopolē Viktorija esot jau gadu un 13. oktobrī rīkoja latviešu ēdienu prezentāciju.
“Mēs joprojām dzīvojam divās mājās. Esmu šeit jau gadu, bet Pāvels kā Latvijas pilsonis var atbraukt tikai uz trim mēnešiem katru pusgadu.
Kamēr viņš kārto dokumentus īslaicīgās uzturēšanās atļaujai, bieži braucam viens pie otra ciemos. Ir grūti, tomēr vedam līdzi tos pašus pelēkos zirņus,” stāstījusi Viktorija.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Komunikācijas grupas vadītāja Vita Dobele uzsver, ka saskaņā ar ES noteiktajām sankcijām, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, ir noteikts aizliegums importēt Krimas izcelsmes preces, sniegt finansējumu vai finansiālu palīdzību šādu preču importam, iegādāties nekustamo īpašumu vai līdzdalību nekustamā īpašuma īpašumtiesībās Krimā vai Sevastopolē, eksportēt konkrētas preces un tehnoloģijas, kā arī sniegt pakalpojumus, kas saistīti ar tūrisma darbībām Krimā. Par sankciju pārkāpumu Krimināllikuma 84. pantā ir paredzēta kriminālatbildība. ĀM norāda, ka konkrētu personu atbildības pakāpi vērtēs tiesībsargājošās iestādes, bet publikāciju “Sputņik” vietnē vērtē kā Krievijas propagandas kampaņas sastāvdaļu.
Saskaņā ar Latvijas valsts karoga likuma 3. panta otrās daļas 3. punktu Latvijas valsts karogu aizliegts lietot “nepiemērotās vietās un apstākļos”.
“Latvija neatzīst Krimas nelikumīgo aneksiju un uzskata, ka Krima ir Ukrainas sastāvdaļa,
līdz ar to valsts karoga lietošana sabiedriskā pasākumā, lai reprezentētu Latviju šādā kontekstā, ir pretrunā ar Latvijas ārpolitisko nostāju attiecībā uz Krimas kā nedalāmas Ukrainas sastāvdaļas statusu,” komentē V. Dobele.
Ministrija norāda, ka brīdinājumus uzņēmējiem un ceļotājiem ministrija izplata regulāri, taču vienlaikus katrai personai pašai jāizvērtē riski, un katrs individuāli ir atbildīgs par saviem lēmumiem, tai skaitā uzņēmējdarbības veikšanu Krimā.
Iepriekš par tūrisma braucienu organizēšanu uz Krimu ir tiesāta “Mkbc Tour” ceļojumu konsultante Eleonora Ivanova. 2015. gadā Drošības policija veica kratīšanu firmas birojos, kas nodarbojās ar tūrismu Krimā un Sevastopolē.
Pagājušonedēļ Igaunijas Ģenerālprokuratūra apliecinājusi, ka ierosināta kriminālizmeklēšana pret vairākām tūrisma firmām, kuras piedāvā braucienus uz Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju, tādējādi pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) noteikto aizliegumu sniegt tūrisma pakalpojumus Krimā. Pagājušonedēļ Igaunijā piecu tūrisma firmu birojos tika veikta kratīšana saistībā ar aizdomām, ka tās, iespējams, organizējušas braucienus uz Krievijas okupēto Krimas pussalu un Sevastopoli.
Saskaņā ar spēkā esošajiem Ukrainas normatīvajiem aktiem iebraukt Krievijas prettiesiski anektētajā Ukrainas administratīvajā teritorijā atļauts tikai caur Ukrainas robežkontroles punktiem, likumos noteiktajā kārtībā saņemot īpašu Ukrainas varas iestāžu atļauju. Par neatļautu Ukrainas robežas šķērsošanu, ierodoties Krimā, var iestāties likumā noteiktā atbildība, tostarp aizliegums turpmāk ieceļot Ukrainā.
