Par ko klusē Valsts vides dienests 7
Pēc Ingas Koļegovas veiktajām pārmaiņām zvejas kontrole pasliktinājusies.
Sen pagājuši tie laiki, kad zvejas kontrole notika, inspektoram slēpjoties krūmos un gaidot, kad bezdarbnieks – maluzvejnieks nokāps no “plosta” un iekāps gumijas zābakos, lai izlūkotu vakar ielikto tīklu. Shēma bija primitīva – noķēra pāris līņu, pārdeva tirgū, naudu nodzēra un atkal viss no sākuma.
Kas ir zvejas kontrole?
Nopietnie uzņēmēji zvejo un tirgo zivis, lai gūtu peļņu. Jo lielāku un ātrāku, jo labāk. Ne visi, bet daudzi no viņiem ir kā siseņi – uzklūp labības laukam, to noplicina un tad bez sirdsapziņas pārmetumiem dodas uz nākamo. Zivju daudzums ūdeņos nav bezgalīgs, tāpēc nozveja ir jāregulē un noteikumu ievērošana jākontrolē.
Mūsdienīgai zvejas kontrolei vajadzētu sastāvēt no spējas nodrošināt zivju izsekojamību visos patēriņa ķēdes posmos – zvejas laikā, transportēšanā, uzglabāšanā, pārstrādē un tirdzniecībā. Pārkāpumu atklāšanai ir jāseko adekvātām, no turpmākiem pārkāpumiem atturošām sankcijām.
Runa vairs nav par pāris līņiem, bet gan par rūpnieciski zvejotajām un tirdzniecībā vienmēr pieprasītām zivju sugām – reņģēm, brētliņām, mencām, nēģiem, zandartiem u. c. Nopietni zvejas uzņēmumi gadā apgroza miljonus, par to īpašnieku dzīves līmeni liecina uzņēmumu autoparks – jauni BMW, “Landrover”, “Audi”.
Kopš 1990. gada vides aizsardzības sistēmā notikušas vairākas reorganizācijas. Lielā mērā bez vīzijas, aprēķiniem un skaidri formulētiem ieguvumiem. Šobrīd zvejas kontroles sistēmas aprises ir visai izplūdušas. Kontroles programmu nav vai tās netiek pildītas. Bez vīzijas un skaidri iedalīta finansējuma.
Tiek uzskatīts, ka VVD budžets ir nepietiekams, lai veiktu savas funkcijas labā līmenī. Un tur neko nevarot darīt, naudas ir tik, cik tās ir. Līdz ar to neko īpašu no viņiem arī nevajadzētu prasīt. Vienu brīdi VARAM aktīvi aicināja sabiedrību iesaistīties vides aizsardzībā – apgūt nepieciešamās zināšanas un saņemt sabiedriskā vides inspektora apliecību. Sabiedrisko inspektoru klātbūtnei uz ūdeņiem vajadzēja atrisināt visas tās problēmas, ar ko netiek galā VVD. Vairāku iemeslu dēļ tā tas nenotika. Daži maluzvejnieki arī ir saņēmuši šādas apliecības un, pieķerti ar tīkliem, stāsta, ka dara labu darbu – izņem “bezsaimnieka” tīklus.
Pēdējā laikā VVD lielā mērā ir kļuvis par sieviešu organizāciju. Kā saka, nav svarīgi, par ko sieviete runā. Svarīgi, par ko viņa klusē.
