Par Eiropas atdzimšanu. Francijas prezidents Emanuels Makrons ar īpašu uzrunu vēršas pie eiropiešiem 1
Autors – Emanuels Makrons, Francijas prezidents
Eiropas pilsoņi! Ļaujiet man vērsties pie jums, ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas, arī skatoties uz mūsu kontinenta nākotni.
Kopš Otrā pasaules kara Eiropa nekad nav bijusi tik nepieciešama.
Un tomēr, nekad Eiropa nav bijusi tādās briesmās. Breksits tam ir simbols. Eiropas krīzes simbols – Eiropas, kas nav spējusi aizsargāt tautas pret mūsdienu pasaules lielajiem satricinājumiem. Arī Eiropas – slazda simbols. Slazds nav piederība Eiropas Savienībai; tie ir meli un bezatbildība, kas var to sagraut. Kurš ir izstāstījis britiem patiesību par viņu nākotni pēc breksita? Kurš viņiem ir stāstījis par iespēju zaudēt pieeju Eiropas tirgum? Kurš ir atsaucis atmiņā faktorus, kas apdraud Īrijas brīvību, atskatoties uz pagātnes notikumiem?
Nacionālistu atkāpšanās nepiedāvā neko; tā ir noraidīšana, nepiedāvājot risinājumu. Un šis slazds draud visai Eiropai: naida kurinātāji, kuri, balstoties uz nepatiesu informāciju, ir gatavi apsolīt vienu dienu vienu un nākamajā dienā pretējo.
Redzot šīs manipulācijas, mums ir jābūt modriem. Lepniem un ar skaidru prātu.
Vispirms, lai pateiktu, kas ir Eiropa. Tas ir vēsturisks panākums: izpostīta kontinenta savstarpēja samierināšana, vienojoties projektā, kas balstās uz mieru, labklājību un brīvību. Nekad to neaizmirsīsim. Un šis projekts mūs turpina aizsargāt arī šodien: kura valsts spētu viena stāvēt pretim lielvaru agresīvajām stratēģijām? Kurš varētu apgalvot, ka viens un neatkarīgs pretstāvēs skaitliskam pārspēkam? Kā mēs pretosimies kapitālisma finanšu krīzēm bez eiro, kas ir visas savienības spēks?
Eiropa, tā ir arī tūkstošiem ikdienas projektu, kas ir mainījuši mūsu teritoriju vizuālo izskatu: gan atjaunota skola, gan uzcelts ceļš un, visbeidzot, piekļuve ātrgaitas internetam. Šī cīņa ir katras dienas uzdevums, jo Eiropu, tāpat kā mieru, nekad nevar uzskatīt par pašsaprotamu.
Francijas vārdā es to katru dienu daru nenoguris, lai Eiropa attīstītos un varētu aizsargāt tās standartus.
Mēs esam parādījuši, ka eiropeiskās drošības sistēmas izveide vai sociālo tiesību aizsardzība ir bijusi iespējama, neskatoties uz to, ka daudzi apgalvo pretējo.
Bet vajag darīt vēl vairāk, rīkoties vēl ātrāk. Jo ir cits slazds, respektīvi, status quo un samierināšanās. Vērojot lielos satricinājumus pasaulē, pilsoņi mums bieži saka: “Kur ir Eiropa? Ko dara Eiropa?” Viņuprāt, tā ir kļuvusi par tirgu bez dvēseles. Taču Eiropa nav tikai tirgus, tā ir projekts. Tirgus ir noderīgs, bet nedrīkst aizmirst par nepieciešamību pēc robežām, kas aizsargā, un vērtībām, kas vieno.
Nacionālisti kļūdās, pieļaujot pat domu, ka varētu aizsargāt mūsu identitāti, Eiropu šķirot, jo tā ir eiropeiskā civilizācija, kas mūs apvieno, mūs atbrīvo un mūs aizsargā. Bet tie, kas nevēlēsies neko mainīt, arī kļūdās, jo viņi noliedz bailes, kas žņaudz mūsu tautas, neatzīst šaubas, kas novājina mūsu demokrātijas.
Mēs esam izšķirošā brīdī, kas mainīs mūsu kontinentu, brīdī, kad visiem kopā ir politiski un kulturāli jārada no jauna mūsu civilizācija pasaulē, kura mainās.
Tas ir eiropeiskās renesanses, eiropeiskās atdzimšanas brīdis. Arī stāvot pretī spiedienam uz atkāpšanās pozīciju un šķelšanos, es jums piedāvāju veidot kopā šo atdzimšanu, balstoties uz trim augstiem mērķiem: brīvību, aizsardzību un progresu.
Aizsargāt mūsu brīvību
Eiropeiskais modelis balstās uz cilvēka brīvību, viedokļu dažādību un radīšanu. Mūsu brīvības pamatā ir demokrātiska brīvība, kas ļauj izvēlēties savus varasvīrus brīdī, kad katrās vēlēšanās svešzemju lielvaras meklē iespēju ietekmēt mūsu balsojumu. Es piedāvāju izveidot Eiropas demokrātiju aizsardzības aģentūru, kas dod iespēju nosūtīt Eiropas ekspertus katrai dalībvalstij ar mērķi aizsargāt vēlēšanu procesu pret kiberuzbrukumiem un manipulācijām.
Šīs brīvības ietvaros mums vajag arī aizliegt svešzemju lielvarām Eiropas politisko partiju finansēšanu.
Balstoties uz Eiropas likumiem, mums ir jāpanāk, lai internetā tiktu izdzēstas jebkuras naidu un vardarbību kurinošas sarunas, jo indivīda respektēšana ir mūsu civilizācijas cieņas pamatā.
Aizsargāt mūsu kontinentu
Dibināta, balstoties uz iekšēju samierināšanos, Eiropas Savienība ir aizmirsusi saskatīt pasaules realitātes. Tomēr neviena savienība nevar radīt piederības sajūtu, ja tai nav robežas, ko tā aizsargā. Robeža – tā ir brīvība drošībā. Mums ir jāpārskata Šengenas zonas pamatpricips: visiem tiem, kas vēlas tajā piedalīties, ir jāpilda atbildības (stingra robežu kontrole) un solidaritātes (tāda pati patvēruma politika, ar vienādiem uzņemšanas un atteikuma noteikumiem) saistības.
Vienota robežu kontrole un vienots Eiropas patvēruma birojs, noteikti kontroles noteikumi, vienota Eiropas solidaritāte, ko labvēlīgi ietekmē katra valsts, ko pārvalda Eiropas iekšējās drošības padome: es ticu Eiropai, kas vienlaikus aizsargā gan savas vērtības, gan arī robežas migrācijas kontekstā.
Tās pašas prasības ir jāattiecina uz aizsardzību. Svarīgs progress tika sasniegts divu gadu laikā, bet mums vajag nospraust skaidru kursu: drošības un aizsardzības līgumam ir jādefinē mūsu nepieciešamie pienākumi sadarbībā ar NATO un mūsu Eiropas sabiedrotajiem: militārā budžeta palielināšana, dzīvē ieviest savstarpējās aizsardzības klauzulu, Eiropas drošības padome, kas, pieaicinot kā partneri Apvienoto Karalisti, sagatavotu mūsu kopīgos lēmumus.
Mūsu robežām ir jānodrošina arī taisnīga konkurence.
Kura lielvara pasaulē vēlēsies sadarboties ar tiem, kas nerespektē nekādus noteikumus? Mēs nevaram ciest, neko nesakot. Mums ir jāveic reformas mūsu konkurences politikā, jāizstrādā jauna tirdzniecības politika: ieviest sankcijas jeb aizliegt Eiropā uzņēmumus, kuri ir apdraudējums mūsu stratēģiskajām interesēm un mūsu pamatvērtībām, runājot par vides normām, datu aizsardzību un precīziem nodokļu maksājumiem; kā arī uzņemties dot eiropeisku priekšroku mūsu tirgum un stratēģiskajām industrijām, kā to dara mūsu amerikāņu vai ķīniešu konkurenti.
Atrast no jauna progresa vēsmu
Eiropa nav otrās šķiras spēks. Visa Eiropa ir avangards: tā vienmēr ir spējusi definēt progresa normas. Un tāpēc tai ir jābalstās uz konverģences projektu vairāk nekā uz konkurences projektu: Eiropai, kurā tika radīta sociālā apdrošināšana, ir jādibina sociālais vairogs katram strādniekam no Austrumiem līdz Rietumiem; un no Ziemeļiem līdz Dienvidiem, kas garantētu vienlīdzīgu darba atalgojumu, katrai valstij adaptētu Eiropas algas mimimumu, ko katru gadu varētu kolektīvi apspriest.
Atjaunot progresa gaitu nozīmē uzņemties cīņu par ekoloģiju.
Vai mēs varēsim skatīties acīs saviem bērniem, ja mēs nenovērsīsim mūsu parādu klimata izmaiņām?
Eiropas Savienībai ir jānosaka augsti mērķi – 0 oglekļa 2050. gadā, divreiz samazināt pesticīdus 2025. gadā – un pielāgot šīs politiskās institūcijas šādām vajadzībām: Eiropas klimata banka finansēs ekoloģiskās pārmaiņas: Eiropas sanitārais spēks nostiprinās mūsu pārtikas kontroli pret lobija draudiem, tāpat ir nepieciešama arī neatkarīga zinātniska novērtēšana bīstamām vielām, kas var ietekmēt apkārtējo vidi un veselību…
Šim imperatīvam ir jānosaka jebkura mūsu darbība: no Centrālās bankas līdz Eiropas Komisijai, Eiropas budžets Eiropas investīciju plānā, visām mūsu institūcijām klimatam ir jābūt kā mandātam.
Progress un brīvība balstās iespējā dzīvot no sava darba augļiem, tādēļ Eiropai ir jāaizsteidzas citiem priekšā, lai radītu jaunas darba vietas. Un tāpēc tai ir ne tikai jāregulē datu milži, izveidojot lielo Eiropas platformu pārraudzību (paātrinātas sankcijas konkurencei, to algoritmu caurspīdīgums…), bet arī jāfinansē inovācijas, dotējot jauno Eiropas inovācijas padomi ar budžetu, kas ir līdzvērtīgs Amerikas Savienoto Valstu budžetam, lai kļūtu par līderi tādam jaunam tehnoloģiju izrāvienam kā, piemēram, mākslīgais intelekts.
Eiropai, kas ir pasaules daļa, ir jābūt vērstai uz Āfriku, ar kuru mums ir jāizveido nākotnes līgums.
Uzņemoties kopīgu likteni, atbalstot tās attīstību uz augstu mērķu pamata: investīcijas, partnerattiecības ar universitātēm, jaunu meiteņu izglītošana…
Rīkosimies!
Brīvība, aizsardzība, progress. Uz šiem pamatiem mums ir jāceļ Eiropas atdzimšana. Mēs nevaram ļaut nacionālistiem bez risinājuma izmantot tautas dusmas.
Mēs nevaram būt mēnessērdzīgi atslābušas Eiropas dēļ.
Mēs nevaram ieslīgt rutīnā un palikt apvārdoti. Eiropas humānisms ir prasība rīkoties. Un it visur pilsoņi pieprasa līdzdarboties pārmaiņās. Kopā ar Eiropas institūciju pārstāvjiem un valstīm gada beigās izveidosim konferenci Eiropai, lai piedāvātu nepieciešamās izmaiņas mūsu politiskajam projektam, bez tabu, pat bez līgumu pārskatīšanas.
Šai konferencei būs jāapvieno pilsoņu grupas, jāuzklausa universitāšu pārstāvji, sociālie partneri, garīgie un reliģiskie pārstāvji. Tā noteiks ceļazīmi visai Eiropas Savienībai, pārtulkojot konkrētās darbībās tās lielās prioritātes. Mums būs nesaskaņas, bet vai tad labāk ir sastingusi Eiropa vai arī tomēr Eiropa, kas dažreiz progresē dažādos ritmos, paliekot atvērta visiem?
Šajā Eiropā tautas patiešām pārņems kontroli pār savu likteni; šajā Eiropā Apvienotā Karaliste atradīs savu vietu, es par to esmu pārliecināts.
Eiropas pilsoņi, breksita strupceļš ir mācībstunda mums visiem.
Iziesim no šā slazda, dosim vēlēšanām un mūsu projektam jēgu. Jums būs jāizlemj, vai Eiropa, kas iemieso progresa vērtības, kļūs kaut kas vairāk par atkāpi vēsturē. Tā ir izvēle, kuru es jums piedāvāju, lai kopā iezīmētu Eiropas atdzimšanas ceļu.
* Šis Francijas prezidenta Emanuela Makrona raksts tiek vienlaikus publicēts šodien, 5. martā, ES valstu lielākajos laikrakstos, to starp arī “Latvijas Avīzē”.
© Project Syndicate, 2019.
