Pabažos piemineklis somu lidotājiem 0
Pērkona dārdu un NBS pūtēju orķestra pavadījumā otrdien Pabažos tika atklāta piemiņas vieta četriem Otrā pasaules kara gados bojā gājušiem somu karavīriem. Pieminekļa uzstādīšana, dizains un izgatavošana pilnībā bija Somijas pārstāvju iniciatīva.
Četras somu militārpersonas – Urho Jēskeleinens, Lauri Suhonens, Aimo Valkēniemi un Erki Horma – zaudēja dzīvību 1943. gada 23. aprīlī plkst. 11.35, kad Pabažos nogāzās vācu ražojuma bumbvedējs ”Junkers Ju 88”, kas ar somu apkalpi pārlidoja no Vācijas uz Somiju. Kā atklāšanas ceremonijā uzsvēra somu militārais vēsturnieks Vesa Rinkinens, lidmašīna neatradās kaujas lidojumā un līdz ar to jaunais piemineklis nav uzskatāms par kara monumentu. Kopumā somi bija iegādājušies 24 minētā tipa ”Junkers” kara lidmašīnas. To apkalpes apmācīja Vācijā, un pēc tam lidaparāti devās pārlidojumā uz dzimteni. Minētais ”Junkers” pie Pabažiem nogāzās motora tehniska defekta dēļ. Trīs no bojāgājušajiem bija apkalpes locekļi, bet ceturtais – Erki Horma – somu kājnieku kaprālis, kurš cerēja lidmašīnā ātrāk nokļūt atvaļinājumā mājās.
Mirušos vispirms apbedīja vācu karavīru kapos Rīgā, bet gadu vēlāk pārveda uz Somiju. Uzstādīt piemiņas zīmes lidmašīnu krišanas vietās ir somu kara lidotāju tradīcija, savukārt 4. jūnijs tika izvēlēts, jo Somijā tie ir Armijas karoga svētki.
Lielākā daļa ceremonijas dalībnieku bija viesi no Somijas – bojāgājušo radinieki, veterānu un militārpatriotisko organizāciju locekļi, tāpat Somijas vēstniecības diplomāti. Latviju pārstāvēja Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, NBS un Saulkrastu novada pašvaldības pārstāvji, Latvijas vēstnieks Somijā Juris Bone. Par prieku viesiem, AM parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis uzrunu sacīja somu valodā, norādīdams, ka piemineklis pierāda Latvijas un Somijas labās attiecības un būs labs iemesls, lai somu tūristi, pa ”Via Baltica” braucot, iegrieztos arī šajā vietā. Jāatzīmē, ka no betona un metāla izgatavotās piemiņas zīmes teksts ir tikai somiski, taču sīku informāciju par 1943. gadā te notikušo traģēdiju latviski sniedz informācijas stends līdzās.
Saulkrastu apkaimes ļaužu atmiņās stāsti par bojāgājušo lidmašīnu saglabājās ilgi pēc kara, bet jaunākajos laikos tos atkal lika atsvaidzināt somu militārā vēsturnieka Rinkinena ierašanās 2010. gada jūlijā. Somu vēsturnieka mērķis bija atrast katastrofas vietu.
Tajā palīdzēja vietējo ļaužu un Saulkrastu velomuzeja dibinātāja Jāņa Seregina atsaucība. Viņa māte Jadviga Seregina bija nu jau 70 gadu seno notikumu aculieciniece. Pēc Sereginas kundzes stāstītā lidmašīna tuvojusies no jūras puses, pamazām zaudējot augstumu. Bumbvedējs mēģinājis manevrēt virs krasta līnijas un ceļa. Acīmredzot lidotāji meklēja vietu, kur veikt avārijas nosēšanos, taču augstums jau bija par mazu. ”Junkers” ar asti aizķēris kokus, nogāzies mežā un aizdedzies. Bojā gāja visi, kas lidmašīnā atradās.
