Nodokļu putru strēbs arī jaunnedēļ 3
Parlaments joprojām nav pieņēmis gala lēmumu par mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) izmaiņām un minimālo sociālo iemaksu atcelšanu, tādēļ termiņš, līdz kuram uzņēmēji varēs izvēlēties nodokļu režīmu, tikšot pagarināts līdz nākamā gada 31. janvārim. Tie uzņēmēji, kuri pēc likumprojekta par minimālajām sociālajām iemaksām jau izvēlējušies pāriet uz parasto režīmu, drīkstēs mainīt savu lēmumu.
Saeima pēc garām debatēm ceturtdien piešķīra steidzamību un apstiprināja pirmajā lasījumā grozījumus MUN likumā un Valsts sociālās apdrošināšanas likumā. Tajos iestrādāts premjera Māra Kučinska (ZZS) piedāvājums atteikties no minimālajām sociālajām iemaksām, tā vietā palielinot MUN līdz 15% no apgrozījuma. Koalīcijā par šo jautājumu domas dalās. Balsojumā iniciatīvu atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) frakcija, bet “Vienotība” atturējās. Opozicionāri no “Saskaņas” un “No sirds Latvijai” izmantoja iespēju paknābāt valdošo koalīciju par nodokļu jomā saveidoto haosu. “Šitā darboties, šitā vadīt valsti nedrīkst! Jāiet mājās!” premjeru Kučinski atkāpties mudināja “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Tomēr balsojumā gan saskaņieši, gan Sudrabas partijas pārstāvji nostājās ZZS un NA pusē. Galīgajā lasījumā likumprojektus plānots skatīt otrdien, 20. decembrī.
“Vienotība” sagatavojusi alternatīvu piedāvājumu nodokļu politikas izmaiņām. Tas paredz mikrouzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 40 000 eiro, ļaut izvēlēties sev ērtāku nodokļu režīmu – MUN likme 5% apmērā plus minimālās sociālās iemaksas par katru darbinieku vai MUN likme 15% apmērā bez sociālajām iemaksām. Tāpat “Vienotība” aicina partnerus neatteikties pilnībā no domas ieviest minimālās sociālās iemaksas, bet atlikt šo projektu līdz septembrim. Abi šie priekšlikumi tika noraidīti. FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) gan sprieda, ka priekšlikumu par izvēles iespējām mazajiem mikrouzņēmumiem varētu iestrādāt kā grozījumu uz galīgo lasījumu, bet idejai ieviest minimālās sociālās iemaksas nākamā gada otrajā pusē ZZS kategoriski nepiekrīt. “Tad var izveidoties situācija, kad uzņēmumiem ir gan 15% nodoklis, gan vēl sociālās iemaksas. Vairums no viņiem to nespēs izturēt,” sprieda Putra.
Skarbus vārdus koalīcijas partiju pēdējo nedēļu aktivitātēm veltījis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Trešdien pēc tikšanās ar premjeru viņš paziņoja, ka nodokļu jautājumā “savārīta kārtīga putra”. Savukārt Saeimas opozīcijas frakcijas savākušas nepieciešamos parakstus, lai pieprasītu finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas un labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) atkāpšanos. Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars to pamatoja ar finanšu ministres atkāpšanos no priekšvēlēšanu solījumiem (piemēram, nepalielināt MUN), haosu nodokļu jomā un pieļautām neveiksmēm augsta līmeņa darbinieku rekrutēšanā. Savukārt Reira demisija tiek pieprasīta dēļ viņa kļūdām iepriekšējās valdības laikā, pildot finanšu ministra pienākumus.
