Nevēlamas personas var “iesprukt” Latvijā 5
Pēc tam, kad Latvijas varas iestādes pagājušajā nedēļā no valsts izraidīja divus “melnajā sarakstā” iekļautus Krievijas žurnālistus Anatoliju un Olgu Kurlajevus, abi uzsvēra, ka iepriekš netraucēti vairākas reizes apmeklējuši Latviju. Tas rada jautājumus, cik stingri tiek kontrolēta nevēlamu personu ierašanās.
Krievijas telekanāla “TVC” darbinieks Anatolijs Kurlajevs un viņa dzīvesbiedre Olga, kura strādā Krievijas valsts kanālā “Rossija”, Latvijā bija ieradušies, izmantojot Šengenas zonas priekšrocības, kas paredz iespēju brīvi šķērsot robežas. Visticamāk, pāris sākotnēji bija ieradies kādā citā Eiropas Savienības valstī, kurā tam nav lieguma iebraukt, un pēc tam nelikumīgi devies uz Latviju. O. Kurlajeva bija sarīkojusi veselu “izrādi”, kad pēc viņas viesnīcā “Avalon” ieradās Imigrācijas dienesta darbinieki un viņas aizvešanu filmēja prokrieviskie aktīvisti. Vēlāk video tika ievietots internetā.
Par notikušo draudīgi izteikusies Krievijas ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova: “Ir acīmredzami, ka Latvijas varasiestādes ar Briseles klusējošu atbalstu īsteno mērķi, lai valsts informācijas telpu pilnībā atbrīvotu no nevēlamiem medijiem.” Viņai tas atgādinot “20. gadsimta 30. gadu totalitārisma laikus Vācijā un Spānijā”.
Taču Kurlajevi nav vienīgie, kas pēc iekļaušanas “melnajā sarakstā” pamanās paciemoties Latvijā. Piemēram, prokrieviskais britu izcelsmes blogeris Graiems Filipss, kurš 2016. gadā mēģināja rīkot provokācijas pie Brīvības pieminekļa 16. marta leģionāru piemiņas gājiena laikā, tika aizturēts un izraidīts no Latvijas. Viņam arī tika noteikts liegums iebraukt Latvijā. Taču tā paša gada jūnijā viņš atkal iebrauca mūsu valstī un devās uz Daugavpili, ko vēlāk izrādīja bildēs interneta soctīklos.
Viens ir, ja atbrauc propagandisti, bet – otrs, ja, izmantojot “caurumus” Šengenas sistēmā, Latvijā var ierasties teroristi vai noziedznieki. Komentējot esošos gadījumus, Iekšlietu ministrija (IeM) “LA” uzsvēra: “Ja, ieceļojot Latvijā un šķērsojot ārējo robežu, robežpārbaudes laikā tiek konstatēts, ka personai ir spēkā liegums ieceļot un uzturēties Latvijā, persona netiek ielaista valstī, sastādot ieceļošanas atteikumu pie robežas.” Savukārt attiecībā uz personām, kas pārvietojas starp ES valstīm, kompensējošais mehānisms ir imigrācijas kontrole. “Tādējādi, ja, veicot ārzemnieku uzturēšanās nosacījumu kontroli, valsts iekšienē tiek konstatēta persona, kurai ir spēkā liegums ieceļot un uzturēties Latvijā, persona likumā noteiktajā kārtībā tiek izraidīta no valsts,” skaidro ministrijā. Atsevišķos gadījumos personas, zinot, ka viņām ir ieceļošanas liegums, apzināti mēģina izvairīties no identificēšanas robežpārbaudes laikā, piemēram, maina personas datus, saņemot jaunus dokumentus. “Pastāv arī dažādu pasākumu kopums, kas palīdz identificēt un aizturēt personas gadījumos, ja tām tomēr izdevies nelikumīgi ieceļot valstī,” skaidroja IeM.
Bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka vislabākā metode, kā novērst šādas situācijas, būtu liegt cilvēkiem, kuriem viena Šengenas zonas valsts liegusi ieceļošanu uz noteiktu laiku, noteikt to visā zonā. “Šāda rīcība ir radikāla, tomēr tad būtu mazāk problēmu,” teic L. Mūrniece. Viņa gan pieļāva, ka labi būtu, ja Šengenas datubāzē būtu redzams, vai cilvēkam ir liegums iebraukt kādā no valstīm. Tad, pēc eksministres domām, valstij, kurā tiek izsniegta Šengenas vīza, būtu pienākums informēt valsti, kurā personai noteikts aizliegums, ka tā saņēmusi vīzu, līdz ar to robežapsardzes un imigrācijas dienesti būtu informēti par potenciālo risku.
