Neticams atklājums. Dižākā egļu karaliene – Krimuldas meža parkā 1
Dabas retumu krātuves aktīvisti, čaklākie dižkoku apsekotāji, Latvijas jauko ainavu un smalko dabas dārgumu meklētāji, mājas lapas dziedava.lv veidotāji Julita un Atis Kluši 9. maijā savās pētnieku gaitās tika svētīgi atalgoti. Siguldas pilsētas noslēpumainajā Krimuldas meža parkā viņi atklāja neticamu, šķietami neiespējamu brīnumu – visresnāko dižegli (Picea abies) ar stumbra apkārtmēru – 4,63 metri!!!
“Tas nevar būt iespējams!” – domāju es un tie, kas saprot mūsu dižkoku kritērijus. Dabas retumu krātuves datubāzes uzturētājs un dižkoku eksperts Ansis Opmanis brauca pārliecināties. Jā! Tiešām tāda egļu dižākā karaliene tur ir. Visu laikmetu resnākā rekordiste, kas tālu pārspēj agrākās dižākās egles. Klušu atklātā milzene kļūst par varenāko Picea abies Baltijā; un mums nav ziņu, ka Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā jaunākajos laikos būtu atrastas resnākas šīs sugas egles, agrāk tādu tur nebija. Ansis noteica arī mūsu karalienes augstumu — un atkal sensācija – 45,2 m, otrs visgarākais koks Latvijā. (Sautas kalna egles garums – 46 m). Brīnumi pārklājas – visresnākais dižkoks ir arī rekordists garumā. Tā vēl nav bijis.
Dižkoku un dižegļu vēsture
Lai saprastu šā atklājuma nozīmīgumu, atcerēsimies, ka eglēm ir daudz īsāks mūžs nekā citiem kokiem un stumbra resnumā tās nespēj sasniegt i pusi no citu sugu vareno rumpju apjomiem.
Pirmoreiz padomju Latvijā valsts aizsardzībā 1957. gadā tika ņemti 13 dižkoki. Līdz 1976. gadam to skaits bija 21.
1977. gada 15. aprīlī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu aizsargājamo koku skaits “uzlidoja debesīs” līdz 818.
1974. gadā iznāca pirmā grāmata par dižkokiem, autors mežsaimniecības zinātņu kandidāts Staņislavs Saliņš grāmatas beigās bija ievietojis sarakstu ar 626 kokiem, no kuriem 67% bija ozoli, bet dižās egles tikai trīs, kuru stumbra apkārtmērs sasniedza trīs metrus. Patiesībā to stumbra izmēri izrādījās pārspīlēti. 1977. gada dižkoku sarakstā (tautā iesaukta kā Zaļā grāmata) bija iekļauti 865 koki. No tiem: 485 ozoli, egles – 8. Resnākā no tām Zveju egle Kuldīgas rajona Alsungas pilsētciematā ar stumbra apkārtmēru 3,55 m.
1986. gada žurnāls “Mežsaimniecība un Mežrūpniecība” nr. 6 tika veltīts dižkoku sarakstiem. Tur bija 1530 dižkoki: no tiem 769 ozoli (50%), bet dižo egļu skaits jau sasniedza 22.
Saldus rajona Gaiķu ciemā bija atradusies Zaļkalnu egle ar stumbra apkārtmēru 3,9 m. Tomēr pēc dažiem gadiem šī kuplā un veselīgi zaļā rekordiste pēkšņi nokalta.
Pagājuši daudzi gadi. Mainījušies laikmeti, laiks un valstis. Dabas retumu krātuves aktīvisti ir apsekojuši daudzus tūkstošus dižkoku. Mūsu datubāzē ir ziņas par 14 000 dižkokiem un cita veida aizsargājamiem kokiem. Dižegļu skaits tagad ir sasniedzis 100. Talsu novada Īves parka dižā egle brieda un brieda, līdz tagad arī sasniegusi 3,9 m stumbra apkārtmēru.
Dižeglēm ir grūti sasniegt četru metru stumbra resnumu. Līdz šim tas nebija izdevies. Un tad pēkšņi šajā pavasarī Siguldas pilsētā – badāc! Krimuldas meža parkā atklājas noslēpums kā burvestība – egļu Māte karaliene – 4,63 m resna!
Kā to varēja nepamanīt sēņotāji, ogotāji, mednieki, biologi, ornitologi, augu, sūnu, ķērpju pētnieki, tūristi, Gaujas Nacionālā parka inspektori? Par šo apkārtni ir zīmētas orientieristu smalkās kartes, lai to paveiktu, ir jāizpēta katrs kvadrātmetrs. Tika rīkotas orientēšanās sacensības. Bija taču arī meža taksācija? Varbūt egle – milzene – uzauga kā sēne vienā naktī?
