Monika Zīle: Kā vērtēt SKDS aptaujas datus par cittautiešu atbalstu Putinam? 31
Nudien grūti saprast, ko tik satriecoši negaidītu daži saskata Eiroparlamenta deputātes Sandras Kalnietes pētījumu centram SKDS pasūtītās aptaujas rezultātos. Vai tiešām ir tādas naivas dvēseles, ko pārsteidz Latvijas cittautiešu augstais Krievijas prezidenta Vladimira Putina novērtējums? Pirmkārt vietējie krievi dzīvo austrumu kaimiņa informatīvajā telpā, kur trūkst vienīgi varas akceptētu svētbilžu ar prezidenta attēlu. Viņš ir Krievijas valsts seja, visaugstāko līmeni sasniegušais politiķis, kuru apbrīno un dievina. Ziņās no ārzemēm parasti netrūkst vēstījumu par politisko spēku un parlamentāriešu domstarpībām, kuri apmainās dzēlīgām replikām un pat cits citu iedunkā, toties Krievijas tribīnē ir tikai viens līderis ar savu kodolīgu galavārdu. Tā ēnā atvirzās un nenozīmīgi kļūst izšķērdēti valsts līdzekļi, ierēdņu patvaļa, korupcija un pārējās negācijas. Prezidenta tēla ideoloģiskajai apkalpošanai uzbūvētais mehānisms strādā tam paredzētajā virzienā, dienu no dienas iegalvojot sabiedrībai, ka šis cilvēks ir nācis, lai piespiestu pasauli cienīt Krieviju.
No šī skatuleņķa raugoties, krieviem nav neviena par Putinu pievilcīgāka politiķa. Tomēr attiecībā uz Latvijā dzīvojošajiem cittautiešiem es nesteigtos ar secinājumu, ka kaimiņvalsts prezidenta augstais vērtējums nozīmē arī pavisam tiešu atbalstu Putinam. Ja saucam talkā emocionālās kategorijas, tad krievu temperamentam klasiskā latvieša rīcība šķiet daudz par lēnu, un Putins, lūk, ir ašais vīrs. Bet, sakiet godīgi, vai paši latvieši mūždien nepukojas, ka mūsu valdošās koalīcijas politiķi uzvedas kā piebremzēti: veido komisijas skaidri acīmredzamu lietu pētīšanai, pēc tam gari iztirzā atklāsmes, lai galā dabūtu veco labo čiku? Vai nikni nezūdāmies, ka Eiropas Savienības iestāžu gaiteņos Latvijas deleģētie uzvedas pārāk bikli, bet, mājās atgriezušies, steidz pieņemt ierobežojumus un dzemdē regulas, pirms vēl Briselē diskutēts par to lietderību? Jebkurā latviskā auditorijā, ģimeniskas viesības ieskaitot, tiek uzsvērts: mūsu politiķiem jārunā konkrētāk, jārīkojas izlēmīgāk un mazāk jāklanās. Tā ka Putina augstajā vērtējumā atspoguļojas arī varbūt gluži neapzinātas cittautiešu ilgas pēc harismātiskāka līdera. Šis apstāklis ir ļoti svarīgs, izraugoties jauno valsts pirmo personu.
