Valdis Krastiņš: Neizlēmība 0
Parādās sarunas par to, ko Latvijas valsts iekārtas veidošanā esam darījuši pareizi un ko aplami (piemēram, nesen žurnāla “Domuzīme” slejās). Tā ir ļoti nopietna tēma, kas joprojām skar mūsu dzīvi. Atļaušos izteikt savas domas, kuras radušās, ilggadēji vērojot notikumus un to virzību.
Pirmkārt domāju, ka nepareiza, pārāk pieticīga tika nolemta valsts loma vispārējā attīstības virziena noteikšanā un realizēšanā. Mēs pakļāvāmies rietumnieku dogmatiskajiem uzskatiem par brīvo tirgu kā visu problēmu risinājumu. Tagad jau esam sapratuši, ka arī brīvais tirgus sekmīgi darbojas tikai noteiktos rāmjos un ietvaros, bet neierobežota brīvā tirgus ieviešana tūdaļ pēc padomju totalitārās sistēmas deva iespēju kapitālismam izpausties tā mežonīgākajās formās. Tas noteica daudzās kļūdas privatizācijā un naudas sistēmas izveidē, liekot pamatu tai nevienlīdzībai, kura raksturīga šodienas Latvijai. Jo nekas jau nav mainījies, vājās koalīciju valdības nav gribējušas un spējušas kaut ko darīt pagātnes kļūdu labošanā – nogludināti tikai daži asumi, nokārtoti daži pārāk redzamie pāridarījumi. Jo četru gadu periods starp vēlēšanām ir pārāk īss, būtiskas izmaiņas prasa ilgāku laiku, bet deputāti orientējas galvenokārt uz savu pārvēlēšanu. Tas labi redzams patlaban, kad ilgi gaidītās paaudžu nomaiņas rezultātā izveidotā valdība strauji sāk iegūt jau labi zināmos vaibstus: likumi un noteikumi jau iepriekšējo gudrinieku pieņemti, jādarbojas vien to ietvaros…
Otra būtiska kļūda bija lēmums atļaut Latvijā apmesties ļoti lielam demobilizēto padomju virsnieku skaitam. Tā mēs ieguvām savstarpēji lojālu, bet Latvijai nelojālu iedzīvotāju grupu, kuras ietekme samazinās lēni. Ik gadu notiek 9. maija (jau datuma izvēle nevis pēc Eiropas, bet gan krievu parauga!) sanāksmes, kuras patiesībā demonstrē uzticību Krievijai: ņudz krievu uniformas, plīvo Krievijas karogi, notiek svinēšana no mūsu tradīcijām pilnīgi atšķirīgā veidā. Tie nav krievu minoritātes svētki, tas ir lojalitātes apliecinājums ne jau Latvijai. To būtu laiks saprast, bet mēs griežam galvas prom, atrodam visādus aizbildinājumus. Nu, ko… Kaut kad tas, protams, norims, bet pagaidām mēs dezorientējam kādus 30 procentus latviešu vēlētāju, kuriem vienīgā svešvaloda ir krievu. Vai tiešām neizlēmība ir latviešu pamatīpašība? Laiks sākt pieļauto kļūdu labošanu.
