Neapturamais “Sojuz”? Jaunieši no Latvijas atkal devušies uz Krievijas organizēto nometni 24
Kārtējo gadu uz Krievijas varas struktūru organizēto politiski militāro nometni “Sojuz 2015. Uzvaras mantinieki” devušies arī apmēram desmit jaunieši no Latvijas, kurus dalībai tajā savervējis bijušais padomju desantnieks Sergejs Īvāns. Katru gadu Latvijas mediji un sabiedrība pašausminās, Drošības policija šo faktu atzīmē savos pārskatos, taču stingra rīcība no politiķu vai varas iestāžu puses līdz šim nav sekojusi.
“Iemiesot PSRS tautu brālību”
Šogad nometne notiek Armēnijā, kura oficiālā līmenī ir Krievijai draudzīga valsts un piedalās arī Putina ģeopolitiskajā projektā – tā ir Eirāzijas ekonomiskās savienības locekle. Par nometni “Sojuz” “LA” rakstījusi iepriekšējos gados, tomēr Latvijas jauniešu kustība uz to nav apturēta. Par nometnes stilu liecina tās programma, tās aktivitāšu vadītāji un rīkotājorganizācijas. Kā jau katru gadu, nometnē notiks tādas nodarbības kā “Izlūku skola” bijušā Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) ģenerāleitnanta Jurija Babajanca vadībā, paredzēta arī “Žurnālistikas skola”, diplomātiskā spēle “Valsts”, kuru vadīs Maskavas Starptautisko attiecību institūta dekāns Vladimirs Šiškins. Tāpat nometnē tiks diskutēts par valsts informācijas tēliem. Tam pa vidu notiek dažādas šaušanas, sporta un arī naža mešanas sacensības. Viens no “interesantākajiem” uzdevumiem nometnē ir katras “dalībvalsts” prezentācija par to, kā tās tauta devusi ieguldījumu lielajā uzvarā pār fašismu. Nometnē piedalās ap 700 jauniešu. Tajā ir jaunieši no Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Armēnijas, Ukrainas, Turkmenistānas, Moldovas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Baltkrievijas un Gruzijas. Atsevišķa komanda atvēlēta starptautiski neatzītajām republikām – Piedņestrai un Kalnu Karabahai, turklāt tās organizatori sauc par “valstīm”. Nometnes atklāšanā tika izveidotas desmit vienības, kurās iekļauti dalībnieki no dažādām valstīm. Mērķis šādai rīcībai esot bijis radīt “starptautiskas grupas, kas sevī iemieso PSRS tautu brālību Lielā Tēvijas kara gados”.
Rīkotāji cieši saistīti ar Krievijas varu
Drošības policija (DP) norāda, ka Krievija, rīkojot šāda veida militāri patriotiskas nometnes, mēģina radīt jauniešos pozitīvu attieksmi pret Krievijas propagandētajām vēstures interpretācijām, lai sasniegtu savus politiskos mērķus – nostiprināt savu ietekmi postpadomju telpā. “Ņemot vērā nopietnās bažas, ka nometnē paustā ideoloģija ir pretrunā Latvijas nacionālās drošības interesēm, DP ir pārliecināta, ka Latvijas jauniešu dalība šāda veida nometnēs nav atbalstāma,” rakstiskā atbildē uzsver DP. Tomēr DP neatbild uz uzdoto jautājumu – vai tā ir veikusi pārrunas ar jauniešu vecākiem? Jūsmīgā publikācijā laikrakstā “Vesti segodņa” nometnes vervētājs Sergejs Īvāns stāsta, ka DP esot uzaicinājusi uz pārrunām kādu Latvijas armēņu diasporas pārstāvi. “Viņu instruēja, ka pasākums patiesībā ir Krievijas. Bet viena dalībnieka tēvam DP paziņojusi, ka viņa dēls nevarēšot iestāties nevienā no Latvijas augstskolām,” raksta “Vesti segodņa”. Raksta autors Nikolajs Kabanovs noklusē informāciju par nometnes rīkotājiem, kas ir cieši saistīti ar Krievijas varas struktūrām. Kā rīkotāji minēta Armēnijas Aizsardzības ministrija, Krievijas dzimtenes aizstāvības fonds “Dzimtenes varonība”. Bet starp nometnes partneriem ir Krievijas Aizsardzības ministrija, Jaunatnes patriotiskās audzināšanas un krievu kara izlūkošanas pārmantojamības fonds “Uzticība Tēvzemei”, Viskrievijas sabiedriskā kustība “Par tautas saglabāšanu”, ieroču fabrika “Oružeiņik”.
IZM būs jāmeklē risinājums
Latvijas politiķi par nometni pauž sašutumu, tomēr norāda, ka ar aizliegumiem būtu grūti panākt efektu. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzsver, ka aizliegt jauniešiem braukšanu uz nometni būtu neiespējami, jo tādā veidā tiktu ierobežotas cilvēka tiesības uz brīvu kustību. “Protams, tas ir slikti, ka mūsu bērni uz turieni brauc, jo “Sojuz” un tā organizatoriem ir izteikta prokrieviska ievirze,” sacīja A. Latkovskis. Līdzīgās domās ir arī Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins, kurš norāda: teorētiski var aizliegt braukšanu uz šādām nometnēm ar likuma spēku, taču tas situāciju vēl vairāk saasinātu. “Ko var darīt valsts, ja braukšana uz šīm nometnēm notiek ar vecāku piekrišanu? Kā demokrātiska valsts nedrīkstam to aizliegt ar likuma spēku, jo viņiem ir tiesības domāt citādi,” piebilda A. Judins. Viņš uzskata, ka lielākoties par “Sojuz” kaitīgo ietekmi zinot latviešu auditorija, bet Latvijas krievi neesot par to informēti, jo krievvalodīgajos medijos par to nerunājot. Deputāts uzsver, ka “Sojuz” gadījums ir kā indikators, kas aptver plašāku problēmu. “Tie, kas brauc uz šādām nometnēm, droši vien dzīvo Krievijas informatīvajā telpā. Ja viņi dodas uz šādu nometni, tad argumentācija par labu šim solim ir veidojusies jau senāk, nevis īsā laikaposmā,” teica deputāts, piebilstot, ka tā veidojas arī no noskaņojuma ģimenē un tās pieredzes. “Skolā cilvēkam ne tikai māca matemātiku, bet arī bērnus gatavo dzīvei. Mazākumtautību skolās nav vajadzīga īpaša stunda, kurā tiktu stāstīta “patiesība”, lai tā nekļūtu par formalitāti. Bet par Krievijas mediju ietekmi var runāt sociālo zinību stundās, kā arī integrējot arī citur mācību programmā,” skaidroja A. Judins.
Tikmēr iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis informēja, ka jau šobrīd notiek darbs pie grozījumiem normatīvajos aktos, lai ierobežotu jauniešu došanos uz šāda veida militārajām nometnēm. Ar šiem jautājumiem strādājot starpinstitūciju darba grupa, par konkrētās problēmas risinājumu atbildīga ir Izglītības un zinātnes ministrija.
