Mūzikls pusei cilvēces: Vēbera “Kaķi” svin 35 gadus uz skatuves 0
“Viņi teica, ka esmu traks”
1981. gada 11. maijā pirmizrādi piedzīvoja Endrū Loida Vēbera septītais mūzikls “Kaķi”, un sākās tā uzvaras gājiens pasaulē.
Sākumā mūzikla veiksmei sākumā ticēja, šķiet, tikai saujiņa cilvēku, neskaitot pašus veidotājus, taču tas līdz 2006. gadam bija visilgāk spēlētais sava žanra teātra darbs kā Vestendā (Londona), tā Brodvejā (Ņujorka). Patlaban mūzikls ieņem godpilno 4. vietu, piekāpjoties mūzikliem “Operas spoks”, “Čikāga” un “Karalis Lauva”.
“Viņi man teica, ka esmu traks,” mūzikla sākumus ar smaidu atceras komponists. Banka Loidam Vēberam un producentam Kameronam Makintošam neaizdeva naudu izrādes veidošanai. Aizdevējus nepārliecināja Vēbera arguments par to, ka puse pasaules kaķus ienīst, bet otra puse toties dievina, tādēļ noteikti apmeklēs izrādi. Viņam izrādījās pilnīga taisnība, un bankas, kuras komponistam neaizdeva naudu, pēc tam noteikti nograuza visus pirkstus, taču 1981. gadā Vēberam nācās otrreiz ieķīlāt māju, lai savāktu izrādei nepieciešamos 75 000 mārciņu.
Kuru gan interesēs mūzikls, kura pamatā ir bērnu dzejas grāmata? Arī šo jautājumu mūzikla veidotājiem nācās uzklausīt ne reizi vien, tomēr izrādījās, ka T.S. Eliota (1888-1966) “Vecā oposuma īsto kaķu grāmata”, kurā darbība norisinās pamestā atkritumu izgāztuvē īpašajā balles naktī, ir lielisks pamats krāšņai, dejiskai muzikālai izrādei.
