Foto no lnob.lv

Mūžībā aizgājusi operdziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere 0

Mūžībā aizgājusi operdziedātāja Žermēna Heine-Vāgnere, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Kokteilis
Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri
Lasīt citas ziņas

Heine-Vāgnere bijusi operu un koncertdziedātāja, dramatiskais soprāns. Jau no bērnības viņa bijusi saistīta ar mūziku. Māte – Erna Heine dziedājusi Teodora Reitera korī, bet mātes brālis – Alberts Verners bija viens no vadošajiem Nacionālās operas baritoniem 30.gados.

Dziedāšanu mācījusies pie Hertas Lūses un Marijas Bolotovas. Bijusi LPSR Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra soliste, kur nodziedājusi 39 lomas, to skaitā – Santuca, Dezdemona, Tatjana, Baņuta, Ortrūde, Salome, Elizabete, Brinhilde, Violeta, Eiridike, Turandota, lēdija Makbeta u.c.

CITI ŠOBRĪD LASA

Heine-Vāgnere negaidīti pārtrauca savas operdziedātājas gaitas 1975.gada novembrī pēc spoži iestudētas Turandotas lomas. Operas namā, ko māksliniece dēvē par savām otrajām mājām, aizvadīti 25 gadi. Žermena Heine – Vāgnere iestudējusi 39 operlomas, par tām atgādina 39 sudraba aproces, ko māksliniecei pēc katras pirmizrādes dāvinājis viņas dzīvesbiedrs arhitekts Nikolajs Vīgners. Šīs sudraba aproces ir mākslinieces talismans, arī šodien tās rotāja viņas roku.

Savas karjeras laikā Heine-Vāgnere bijusi 5.Vispasaules jauniešu un studentu festivāla laureāte un pastāvīga Ļeņingradas Kirova teātra viessoliste. PSRS Tautas skatuves māksliniece. Māksliniece apbalvota ar trešās pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni, ir arī “Aldara” balvas laureāte.

Par godu dziedātājas 80 gadu jubilejai, 2003.gadā tika laists klajā viņas dubultdisks, kuros iekļauti ārijas un dueti no Verdi operām, skati no Štrausa operas “Salome”, Vāgnera operas “Klīstošais holandietis”, Džakomo Pučini operas “Toska”, kā arī latviešu kamermūzika.